Džezs un jaunrade Spīķeru koncertzālē 1
Armands Znotiņš, “Kultūrzīmes”, AS “Latvija Mediji”
Ar pieteikumu “Nordic Jazz” 2023. gada 30. novembrī Spīķeru koncertzālē notika Latvijas Radio bigbenda un Aijas Vītoliņas uzstāšanās.
Gan tīri instrumentāla mūzika, gan vokālie numuri skanēja bez pārtraukuma pusotru stundu un vēl nedaudz – tātad šis koncerts bija uztverams kā nopietna, izvērsta programma ar trim tematiskajiem lokiem. Pirmais no tiem – atskats uz senāku laiku džezu (komponistu vidū – Džo Hendersons, aranžētāju vidū – Matss Holmkvists). Otrais – Andra Buiķa dziesmas ar latviešu autoru dzeju. Turpretī trešais – jaundarbi, kas radīti Latvijas Radio bigbenda un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas organizētajam konkursam. Šis konkurss norisinājās ceturto gadu, šoreiz Baltijas un Skandināvijas valstu jaunie komponisti bija aicināti rakstīt skaņdarbus džeza orķestrim un solistei (tātad – īpaši domājot par Aijas Vītoliņas balsi), un trīs godalgotās partitūras tad arī izskanēja līdzās iepriekšminētajam repertuāram. Kopā ar ceturto īpaši izcelto opusu – Lāsmas Švembergas “A Night in Snow”, kura risinājums klasiskā bigbenda tradīcijās patiešām izklausījās visnotaļ simpātisks.
Jāteic, ka šoreiz mans viedoklis pilnībā sakrita ar žūrijas vērtējumu – trešo vietu guva norvēģa Petera Robertstada “Equilibrum”, otro vietu saņēma norvēģa Mikela Dāla Amundsena “Going”, bet ar pirmo vietu godalgoja Annas Vibes-Gorkušas kompozīciju “Prologs”. Pieņemu gan, ka žūrijas izvēle nebūt nebija vienkārša, jo šo opusu trijotnē kādu partitūru uzskatīt par sevišķi spilgtāku vai blāvāku īsti nevar – un tas šoreiz nozīmē, ka vietu repertuārā pelnījis katrs jaundarbs. Lai nu kā, tieši Annas Vibes-Gorkušas “Prologs” visvairāk pievērsa uzmanību ar emocionāli gaišo izjūtu izklāstu, mākslinieciskās dramaturģijas dinamiku un instrumentācijas slīpējumu. Un šīs īpašības vienoja visus jaunradītos darbus, kas pirmām kārtām vēstīja par iedziļināšanos bigbenda pūšaminstrumentu tembru un faktūru salikumos, niansēs, krāsās – atkal jāraksta, ka tas nebūt nav vienkāršākais uzdevums, it īpaši tad, ja jāpiedomā arī par vokālajām iespējām.
Salīdzinājumā ar Latvijas Radio bigbendam adresētajām latviešu džeza svītām un vislielākajā mērā to otrajam laidienam ar Matīsa Čudara, Krista Auznieka un Rūdolfa Macata veikumu eksperimentu šoreiz maz – laikam patiešām tādēļ, lai jaundarbus kāds arī spētu izdziedāt. Taču norvēģu autoru darbi tomēr atšķīrās no Annas Vibes-Gorkušas un Lāsmas Švembergas opusiem – katrā no šīm četrām partitūrām Aijai Vītoliņai nācās iedzīvināt nedaudz citu intonatīvo spektru un noskaņu gammu, ko viņa arī veica ar vokālu precizitāti un muzikālu atraisītību. Citādā ziņā līdzības vēl spēcīgākas – tēlu aktivitāte dominēja pār liriku, optimisms izpaudās daudz tiešāk nekā melanholisku raksturu klātbūtne. Te nu pienācīgs kontrasts nāca ar vienu no pilnībā instrumentālajiem bigbenda priekšnesumiem, kurā klausītājiem ilgāku laiku tika dota iespēja iegrimt gluži brīnišķīgā nostalģijā – bet tas tad arī bija vienīgais zīmīgais pretstatījums visa koncerta gaitā.
Programmas fināla daļā – vairākas Aijai Vītoliņai un bigbendam rakstītas Andra Buiķa dziesmas. Pats par sevi netipisks salikums – bundzinieks un vokālinstrumentālu skaņdarbu komponists vienā personā, un šeit līdzās solistes balss lokanībai un valdzinājumam, līdzās bigbenda spēles bagātīgajām kvalitātēm varēja novērtēt mūzikas autora izdomu un aranžētāja talantu. Bez šaubām, arī tas bija iekļauts visai konkrētās stilistiskā un emocionālā vēstījuma robežās – konsekventi uzturētais spriegums liecināja par džezroka klātesamību ar zināmu fanka piesitienu. Tātad – ja nu kaut kā pietrūka, tad tā bija mūzika ar lirisku izteiksmīgumu, kāda dziesma ar būtiski atšķirīgu tēlainību.
Latvijas Radio bigbenda sniegumā toties nepietrūka itin nekā. Kārļa Vanaga vadītā ansambļa uzstāšanās 30. novembrī atkal apstiprināja iepriekšējos koncertos gūto novērojumu – bigbends muzicē augstā līmenī, ar košiem, enerģiskiem, savstarpēji saliedētiem trompešu, trombonu, saksofonu tembriem un katra jauna skaņdarba lasījumā vēl nebijušām variācijām. Vienlīdz spožu iespaidu radīja gan bigbenda kopskaņa, gan atsevišķu solistu improvizācijas brīži Māra Jēkabsona, Dominika Višņauska, Dāvja Jurkas un būtībā arī visu pārējo mākslinieku priekšnesumā; uzmanību saistīja gan neordinārāki salikumi, piemēram, trīs flautas kopā ar klarneti un basklarneti, gan arī vispārzināmā ritma grupas profesionalitāte, kur pianists Viktors Ritovs, bundzinieks Artis Orubs, ģitārists Rihards Goba un kontrabasists Edvīns Ozols Spīķeru koncertzāles telpā un bigbenda spēles noteikumos iejutās sevišķi brīvi.
Rezumējot – ar Latvijas Radio bigbendu ir jālepojas. Ar Latvijas džeza māksliniekiem ir jālepojas. Ar īpašu interesi gaidīšu, ko jaunu iepriekšminētajam džeza svītu formātam vai kādai citai koncepcijai pievienos ne tikai Kārlis Auziņš, Vadims Dmitrijevs, Rūdolfs Macats vai Toms Rudzinskis, bet arī Anna Vibe-Gorkuša un viņas līdzgaitnieki.
