Foto-Aleksanders Ivanovs

Ar talantu nepietiek 0


Ar to, ka mums ir spējīgi talanti un vietējie koncerti ir labi apmeklēti, diemžēl nepietiek, lai mūziķis veidotu karjeru pasaulē, atzīst vietējie džeza mūziķi. “Ja vēlamies latviešu māksliniekus redzēt lielākā lidojumā, vajadzīgi nopietni ieguldījumi tēla veidošanā, ierakstu veikšanā. Tas ir darbs mūzikas producentu kantoriem, un šajā ziņā mums vēl ir daudz jāmācās – trūkst profesionāļu,” norāda M. Briežkalns. “”Rīgas ritmu” ietvaros jau sešus gadus rīkojam tā dēvētos “showcase” (tirgus parādi). Pateicoties tiem, mūsu mūziķi ir uzstājušies visā Eiropā un Amerikā – šogad šajā programmā ārzemju producentiem sevi parādīja desmit grupas.”

Reklāma
Reklāma
“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
Lasīt citas ziņas

Džeza mūziķus pēc studijām negaida nokomplektēts sastāvs vai orķestris, kā tas parasti ir klasiskās mūzikas studentu gadījumā. “Labā ziņa ir tā, ka Latvijā nav džeza nodaļas absolventu, kuri nespēlētu. Viņi kļūst par brīvmāksliniekiem, piedalās ierakstos, spēlē projektos, un, ja vēlas, arī pieklājīgi nopelna. Šodienas mūzikas dzīve liek būt aktīvam nepārtraukti. Tu vairs nevari būt tikai mūziķis, jābūt arī menedžerim, sabiedrisko attiecību speciālistam, savu nodokļu un autortiesību administratoram,” teic I. Veitners.

JVLMA džeza nodaļas sitaminstrumentu pasniedzējs (Latvijas Radio bigbends, Raimonda Macata kvintets, Madara Kalniņa kvartets u. c.), pieprasītais džeza bundzinieks Artis Orubs studējis Amsterdamas konservatorijā džeza nodaļas bakalaura programmas bungu komplekta specialitātē, bet Latvijā atgriezies, lai būtu kopā ar ģimeni. Mūziķis uzsver – arī Eiropā neviens tev neiedod karjeras un panākumu recepti. “Mūziķa karjeras process šeit un tur īpaši neatšķiras – komponē, sameklē cilvēkus, ar kuriem tev ir kaut kas kopīgs, veic ierakstu, samaksā viņiem par to, izdod albumu par savu naudu, un gaidi aicinājumu. Protams, Eiropas konservatoriju finansējums ļauj aicināt dažādus mūziķus vadīt meistarklases, arī pasniedzēju atalgojums par darba stundu ir aptuveni divdesmit reizes lielāks. Katru gadu Eiropā tiek producēts ievērojams skaits mūziķu, ir daudz profesionālu bigbendu, bet arī konkurence ir lielāka. Latvijā šobrīd esam attīstības sākumā, un ir jādomā par cilvēkiem, kas darbojas džeza jomā.”
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.