“Piedāvājums jau kaut kur redzēts” 13
“Plāns kopumā vērtējams pozitīvi, un tajā aprakstītas pareizas lietas. Kaut arī ne visam varētu piekrist. Piemēram, štatu samazināšanas vietā būtu jādomā par birokrātisku procedūru samazināšanu. Arī piedāvātie auditi var būt administratīvais slogs, ja netiek veikti kvalitatīvi. Tāpat par kvalitāti jādomā, ieviešot atbalsta funkciju decentralizāciju. Pārējam piedāvājumam es varētu piekrist, bet nepamet sajūta, ka daudz kas no aprakstītā jau ir lasīts. Mums ir bijušas neskaitāmas šādas stratēģijas un koncepcijas, kaut vai 2013. gadā pieņemtā Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepcija. Es no sirds vēlu šim plānam izdošanos, bet nelieku uz to lielas cerības, jo tam nav paredzēts finansējums. Pieredze liecina, ka pasākumi, kurus plānots īstenot “esošā budžeta ietvaros”, bieži vien tā arī paliek uz papīra,” plānu vērtēja Valsts administrācijas skolas (VAS) direktore Edīte Kalniņa. Arī viņa nupat uzrakstījusi atlūgumu un pēc diviem mēnešiem gatavojas pamest darbu valsts pārvaldē, kaut gan pagājušā gada novembrī Ministru kabinets apstiprināja Kalniņu vēl uz vienu piecu gadu termiņu VAS direktores amatā. Šos pienākumus Kalniņa pildījusi kopš 2012. gada.
“Šis darbs ir interesants, un man ir gandarījums par to, kā izdevies attīstīt iestādi, un tām labajām idejām, kuras izdevās īstenot. Taču par nožēlu vēl vairāk ir to lietu, kas neizdevās, jo, strādājot valsts pārvaldē, ļoti daudz spēka un laika jātērē dažādu birokrātisku procedūru īstenošanai. Par katru soli jāatskaitās tik daudz institūcijām, ka sasniegt iecerēto mērķi kļūst gandrīz neiespējami. Tad cilvēks vairs neredz jēgu savam darbam, un tas ļoti nokausē,” atzina Kalniņa.
VAS ir Valsts kancelejas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodarbojas ar ierēdņu un citu valsts pārvaldes darbinieku kvalifikācijas celšanu, tādēļ savā ikdienas darbā skolas vadītāja satiek daudz dažādu valsts iestāžu darbiniekus. “Neformālās sarunās var just, ka daudzi cilvēki ir izdeguši un pārstrādājušies. Reizēm pārstrādāties ir tikai labi, ja tas nepieciešams kāda konkrēta īstermiņa projekta īstenošanai. Taču pie mums tāds darba režīms ir pastāvīgs un bieži vien saistīts ar neskaitāmu bezjēdzīgu procedūru īstenošanu,” teica Kalniņa. Viņa arī novērojusi, ka ierēdņi baidās uzņemties iniciatīvu vai radoši pieiet darbam, jo par katru kļūdu vai neatbilstību “likuma burtam” tiek bargi sodīti.
Arī VK direktors rēķinās, ka valsts pārvaldes reforma pašā valsts pārvaldē var sastapties ar pretestību. Tādēļ izšķiroša loma būs politiskajam atbalstam no valdības un Saeimas. Martā šo plānu iecerēts apstiprināt valdībā un pēc tam īstenot trīs gadu laikā. Plāna īstenošanu uzraudzīs Ministru kabinets, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un atjaunotā Valsts pārvaldes politikas attīstības padome.
UZZIŅA
Iedzīvotāju skaits valstī: 1 958 800
No tiem nodarbinātie: 894 288
No tiem sabiedriskajā sektorā: 286 137
No tiem vispārējās valdības sektorā: 223 298
No tiem valsts un pašvaldību budžeta iestādēs: 175 407
No tiem valsts budžeta iestādēs: 59 968
Ministrijas, Valsts kanceleja un Pārresoru koordinācijas centrs: 3347
Centrālās statistikas pārvaldes dati
