Dzesēs ierēdņu “pārdegšanu” 13
“Tas ir kā nebeidzams vaimanu koris. Sabiedrības skatījumā valsts pārvalde ir pārāk uzblīdusi, birokratizēta un tās darbiniekiem trūkst godaprāta. Savukārt ierēdņi izdeg, jo jūtas nenovērtēti, nepienācīgi atalgoti un neredz savam darbam jēgpilnu piepildījumu. Nereti pat no tuviniekiem viņiem jādzird pārmetumi, ka par ierēdņiem strādā tikai liekēži,” tik skarbi situāciju valsts pārvaldē ilustrē Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš, kurš Saeimā prezentējis deviņu punktu plānu valsts pārvaldes reformām. Tās mērķis, Krieviņa vārdiem runājot, ir panākt, lai ierēdņi strādātu jēgpilnu darbu, justos apmierināti un spētu godīgi teikt draugiem un paziņām, ka dara labu darbu savai valstij un sabiedrībai.
Savu uzstāšanos gan Krieviņš sāka ar mēģinājumu atspēkot vairākus mītus. Piemēram, par to, ka valsts pārvaldes aparāts Latvijā esot pārāk uzblīdis. “Ja mēs paskatāmies uz salīdzinājumu ar citām valstīm, tad mūsu valsts pārvalde ir aptuveni 6,6% no nodarbināto skaita, kas ir tuvu vidējam Eiropas Savienības līmenim un pat nedaudz mazāk nekā mūsu ziemeļu kaimiņiem Igaunijā,” teica Krieviņš. Arī ierēdņu atalgojums esot pārspīlēts – viņi saņemot aptuveni trešdaļu no tā, ko līdzīga darba veicēji nopelna privātajā sektorā. Finanšu krīzes laikā valsts pārvalde tika samazināta aptuveni par 20 tūkstošiem cilvēku, bet funkciju un uzdevumu apjoms ir tikai palielinājies, kamēr atalgojums daudzviet palicis krīzes laika līmenī. “Tas viss kopumā ar civildienesta zemo prestižu sabiedrībā noved pie tā, ka aizvien vairāk cilvēku valsts pārvaldē “pārdeg” un aiziet no darba,” skaidroja VK direktors. Tāpat ir virkne nepilnību, kas nav noliedzamas. Piemēram, likumdošanas kvalitātes ziņā Latvija, pēc Pasaules bankas datiem, krietni atpaliek gan no pārējām Baltijas valstīm, gan no ES kopumā.
Deviņi soļi trīs gados
Tādēļ VK sagatavojusi un šomēnes piedāvās ministrijām saskaņošanai Valsts pārvaldes reformu plānu 2017. – 2019. gadam. Tas sevī ietver deviņus soļus civildienesta pārveidošanai, kas sadalīti trijos blokos:
Pirmais bloks (ekonomija) paredz – samazināt nodarbināto skaitu valsts tiešajā pārvaldē par 7% līdz 10%, katrai iestādei uzdot ik gadu ietaupīt vismaz 2% no tās izdevumiem, stiprināt efektivitātes auditu izmantošanu.
Otrais bloks (lietderība) paredz pārskatīt atlīdzības politiku, uz iekšējās ekonomijas un samazināto štata vietu rēķina palielināt atalgojumu valsts pārvaldē līdz 80% no privātā sektora atalgojuma, centralizēt atbalsta funkcijas un izvērtē mazo iestāžu lietderību, kā arī uzlabot valsts pārvaldes sniegtos pakalpojumus.
Trešais bloks (efektivitāte) paredz visiem iestāžu vadītājiem noteikt vienotus sasniegumu rādītājus, īstenot projektus horizontālās sadarbības stiprināšanai un izveidot valsts stratēģiskās komunikācijas sistēmu. Visus šos pasākumus iecerēts īstenot bez papildu finansējuma “esošā budžeta ietvaros”.
Krieviņš uzsvēra, ka nodarbināto skaita samazināšana nenotiks sausi matemātiski, “nogriežot” 7% līdz 10% štata vietu. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju atsevišķās nozarēs (piemēram, aizsardzība un iekšlietas) nodarbināto skaitu pat varētu palielināt. Viss ietaupījums tikšot novirzīts atalgojuma sistēmai. Tas nozīmē, ka vadības līmeņa ierēdņu atalgojums pieaugtu no 2441 pirms nodokļiem aptuveni līdz 5000 eiro “uz papīra”.
