Foto – Andris Ansis Špats un no Dž. Brauna personīgā arhīva

Dzērvenes un mājas vīns 0

Pagriežot pulksteņa rādītājus stundu atpakaļ, rudens vakari kļuvuši vēl garāki, bet aizrautīgiem ceļotājiem tas nozīmē tikai to, ka jāceļas agrāk, lai paspētu paviesoties izvēlētajos galamērķos. Šajā nemīlīgajā bezsniega laikā iesakām apmeklēt dzērveņu audzēšanas saimniecību “Gundegas” un vīndari Džonu Braunu Limbažu pusē.


Reklāma
Reklāma

 

Laugas purva dižbrūklenes

Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Tehnisko zinātņu doktors Andris Ansis Špats ir ne tikai viens no lielākajiem lielogu dzērveņu audzētājiem Latvijā, bet vienlaikus arī pētnieks, kurš Laugas purvā (Vidrižu pagastā) ierīkotajos 15 hektāros stādījumu salīdzina pavisam 19 dažādu dzērveņu šķirņu īpašības.

“Pašlaik esmu sasniedzis vidēja amerikāņu dzērveņu audzētāja līmeni un ievācu apmēram 10 – 12 tonnas ogu no hektāra – mazliet mazāk nekā Atlantijas okeāna otrā pusē. Taču mans mērķis nav uzstādīt ražības rekordus, bet izaudzēt labas un kvalitatīvas ogas, tādēļ savus dzērveņu laukus intensīvi nemēsloju. Nelietoju arī ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus un pret puvēm ogas aizsargāju vien ar zāģu skaidām,” atklāj A. Špats.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lai iegūtu pirmo ražu, no stādīšanas brīža paiet četri pieci gadi. Septembra beigās un oktobra sākumā, kad ogas nāk gatavas, ar “Gundegās” pastāvīgi nodarbinātajiem sešiem septiņiem cilvēkiem ir par maz un Andris atgriežas pie senās latviešu tradīcijas – rīko talkas. Šogad Laugas purvā pēc dzērvenēm muguras locījuši vairāk nekā divi tūkstoši brīvprātīgo talcinieku. Noteikumi ļoti vienkārši – pēc vienas divu stundu darba līdzi var paņemt ģimenes vajadzībām nepieciešamo ogu daudzumu.

Skaidrības labad jāpiebilst, ka kultivētajos laukos oga ogu nedzenā, kā dažkārt parastā purvā – no viena kvadrātmetra iespējams novākt 2 – 5 litrus dzērveņu. Pat neredzīgo biedrības biedri pāris stundās salasījuši 10 litrus.

“Pie manis varat atbraukt arī tāpat vien ekskursijā. Viesus vedu parādīt, kā purvs veidojies, cik daudzveidīga tur daba, skatāmies arī bijušo kūdras ražotni, kur 25 gadus vairs nenotiek saimnieciskā darbība, taču joprojām nekas neaug, un tie ir Latvijas brūnie tuksneši. Purvā ražas laikā esam atvēruši savas produkcijas veikaliņu, jo 90% ogu paši pārstrādājam sulās, sīrupos, biezeņos, sukādēs, bet pēc pasūtījuma gatavojam īpašu produktu – dzērveņu pusītes sīrupā. Klasisko vīnu neražojam, bet tā vietā piedāvājam raudzētu dzērienu no dažādu ogu sīrupu un sulu maisījuma, kas dod bagātīgāku garšu un smaržu buķeti nekā tradicionālie vīnogu sulas vīni.

Vīna ražošanas licenci esam saņēmuši nelielam šā dzēriena apjomam, jo daudzas receptes un glabāšanas režīmi vēl ir tikai izstrādes stadijā. Visu mūsu produkciju pirms iegādes var nogaršot,” stāsta Andris.

 

Ozollapu vīns


14 km no Limbažiem (Aijažos), vecu koku ieskauta, atrodas viesu māja “Jokas”, kuras saimnieks Džons Brauns jau gadus desmit aizrāvies ar vīndara arodu. Te no dažādām ogām un augļiem top ap 30 vīna marku – līdzās tradicionālajiem ābolu, upeņu, sarkano jāņogu, dzērveņu un melleņu vīniem, arī bērzsulu, kļavsulu, balto jāņogu, rabarberu un pat eksotiskais ozollapu vīns, kas tiek brūvēts no tikko plaukušām, vēl mīkstām ozolu lapām, un tajās esošie tanīni dod ozolkoka mucās glabātam vīnam raksturīgo garšas buķeti.

Reklāma
Reklāma

Jaunas idejas Džons smeļas gan savā recepšu grāmatā, gan internetā, taču tur atrasto informāciju lieto radoši. “Pārceļoties uz dzīvi Latvijā, nebiju domājis nodarboties ar vīna darīšanu. Anglijā strādāju IT jomā un arī te, mammas dzimtenē, domāju atrast līdzīgu darbu, bet vīns nāca kā pārsteigums, un tagad pie datora apsēžos arvien retāk,” stāsta Džons. Viņš vīna krājumus pagrabā papildina cauru gadu, ziemā izmantojot saldētavās uzkrātās izejvielu rezerves.

Vasarā “Jokās” vīnu var baudīt pie gara degustācijas galda brīvā dabā, klausoties saimnieka izsmeļošo stāstījumu par vīna tapšanu un garšas īpatnībām, taču arī rudenī te var iegriezties, lai paspriestu par vīniem un vīna glāzē sajustu aizvadītās vasaras siltumu.

 

 

Fakti

Laugas purvā dzērveņu lasīšanas noteikumi – pēc divu stundu darba līdzi var paņemt ģimenes vajadzībām nepieciešamo ogu daudzumu.

No kvadrātmetra iespējams novākt 2 – 5 litrus dzērveņu.

 

VĒRTS APSKATĪT

Veselības augu brīvdabas kolekcija (Vidrižu pagasta “Sautlāči”) – plašākā Vidzemē. Saimnieks Jānis Ulmis audzē vairāk nekā 300 dažādu ārstniecības augu, māca siet daudzveidīgas zaru–zāļu–ziedu pirtsslotiņas, veidot aromātiskos miega spilventiņus, “pirts gariņus”, “drogu vannas”, sagatavot dziedniecisko tēju maisījumus un uztura bagātinātājus no augiem mājas apstākļos. Iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni: 29479172, maksa – 1 Ls/cilv.

Līgatnes dabas takas (vairāk nekā 5 km) – atrodas Gaujas nacionālajā parkā, mežainām gravām bagātā apvidū, kur iežogojumā, ja paveicas, var apskatīt Latvijai raksturīgos savvaļas dzīvniekus. Dabas taku apmeklējumam nepieciešamas divas trīs stundas. Ieejas maksa: Ls 1 – 2,50, bērniem līdz 7 g. v. – bez maksas. Darbdienās takas atvērtas: plkst. 9 – 18, brīvdienās un svētku dienās: plkst. 9 –19. Apmeklētāju centra tālr. 64153313.

Līgatnes pārceltuve pāri Gaujai – vienīgā šāda tipa pārceltuve Baltijā, ko veido divas kopā sastiprinātas laivas ar dēļu klāju. Pāri upei nostieptā trose neļauj straumei konstrukciju aiznest, un tekošā ūdens spēks to pārvieto no krasta uz krastu. Līgatnes pārceltuvi izveidoja pēc Otrā pasaules kara, kad tilti pāri upei bija iznīcināti, bet strādniekiem vajadzēja nokļūt uz darbu papīrfabrikā.

Sv. apustuļu Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca (Katedrāles 1) ir vecākā no trim Ķemeru baznīcām (1893.). Tai ir seši kupoli ar apzeltītiem krustiem, bet sienas rotā grezni kokgriezumi. Pēc nostāstiem, šīs koka baznīcas būvniecībai neesot lietota neviena nagla. Pie dievnama ir piemiņas vietas abos pasaules karos kritušajiem kareivjiem.

Saules pulkstenis Priekuļu centrā (jaunveidotajā parkā) – vislielākais Latvijā. Šis laikrādis no citiem atšķiras ar to, ka laika nolasīšanā ir jāpiedalās cilvēkam – nostājoties uz centrā esošās datumu tabulas, iespējams pašam ar savu ēnu nolasīt pareizu laiku. Saules pulkstenis rāda gan vasaras, gan ziemas laiku. Vienā no papildu akmens apļiem precīzi atzīmētas debespuses, kā arī saullēkta un saulrieta virzieni ziemas un vasaras saulgriežos. Otrā aplī ir norādes ar attālumiem uz Priekuļu sadraudzības pilsētām un apkaimes apdzīvotajām vietām. Pulksteņa kompozīcija veidota smaidošas saules formā.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.