Dzērumā nogalināja bērnības draugu, jo viņā saskatījis…dēmonu 0
Pagājušajā nedēļā Zemgales rajona tiesa Jelgavā piesprieda Līvijam Brumam astoņu gadu cietumsodu par bērnības drauga Dmitrija nogalināšanu.
Odekolons izsauc dēmonu
Liktenīgie notikumi risinājušies pagājušā gada 13. un 14.decembrī kādā namā Lāčplēša ielā Jelgavā.
Dmitrijs nesen bija atbraucis no Šveices, kur strādājis par celtnieku, bet Līvijs bijis darba meklējumos. Kā tiesā liecināja trešais – abu draugs – Vadims – pēcpusdienā paģirās uz ielas saticis Ļohu, kā visi saukuši Līviju, un abi nolēmuši iedzert, lai sasildītos. Nopirkuši divus odekolonus un gājuši uz mājokli pie Ļohas. Tad piezvanījuši Dmitrijam, kurš bija iepriekš piekodinājis: lai paaicinot, ja ir ko iedzert.
Trijatā malkojuši odekolonu, tam uzdzerot ūdeni.
Pēc kāda laikā Ļoha ar Dmitriju sākuši strīdieties, kurš kuram vairāk dzīvē palīdzējis. Tas Vadimam nepaticis un viņš aizgājis, ko viņš vienmēr darot, ja dzeršanas laikā sākoties konflikti.
Vēlāk abiem palikušajiem vīriešiem piebiedrojusies Iveta, kura policijai liecinājusi, ka Ļoha ar Dmitriju kāvušies. Iveta dzērusi, kamēr aizmigusi. Kad pamodusies, bijis jau tumšs, mājoklī bez viņa bijis tikai Ļoha, un viņa aizgājusi. Tiesā Iveta neliecināja, jo ir mirusi.
Līvija (Ļohas) liecības policijai un pēc tam tiesā atšķiras detaļās, bet ne pēc būtības.
Dzēruši odekolonu un degvīnu. Abi ar Dmitriju kašķējušies. Vispirms mutiski. Dmitrijs sitis pirmais – ar dūri pa galvu. Līvijs atbildējis.
Kad draugs nokritis, tad Līvijs paņēmis cirvi un cirtis, jo skatījies uz Dmitriju un viņam licies, ka tas ir kāds dēmons, kurš jāpiebeidz.
Kad atjēdzies, iedzēris glāzīti un sācis draugam taustīt pulsu. Neatradis. Sapratis, ka jāvelk līķis ārā no mājas. Tāda vilkšana pat neesot nekas neparasts. Bieži viens otru ar Dmitriju vilkuši, kad bijis par daudz iedzerts. Tagad gan Dmitrijs bijis miris. Izvilcis viņu sētā. Pats pārvilcis drēbes un gājis staigāt un īsti nesapratis, ko darīt.
Pēc kāda laika atgriezies pēc pases un redzējis, ka līķis ir turpat, bet pamanījis tuvumā policistu. Ieslēdzies mājoklī. Kāds klauvējis pie durvīm. Līvijs nevēris vaļā, bet mucis projām pa vēdlodziņu. Pēc kādiem piecdesmit metriem kāds uzsaucis: “Ļoha!” Tas bijis policists, kas viņu pazinis, jo dzīvojis kaimiņos. Policistam bija piezvanījis kāds no kaimiņiem, kas sētā bija pamanījis līķi.
Kā vēlāk tika konstatēts ekspertīzē, Dimtrijam ar cirvi pa galvu bijis iesists ne mazāk kā 11 reizes.
Bijis sapnis par laimīgu dzīvi
Dmitrija mīļotā sieviete Odita tiesā nespēja noticēt, ka slepkava ir abu kopējais draugs Ļoha, kurš neesot bijis agresīvs, nekad viņu starpā nebijušas pat vārdu pārmaiņu, turklāt attiecībā pret Dmitriju Ļoha bijis augumā maziņš. Dmitrijs savulaik trenējies regbijā un bijis fiziski spēcīgs.
Savukārt Ļoha jau pēc trim glāzītēm vienmēr noreibis un vienīgais, ko gribējis – gulēt. Odita nenoliedza, ka visi kopā bieži dzēruši “visu, kas deg”, tajā skaitās fufcikus – losjonus, odekolonus ar citronu, gurķīšu un ceriņu garšu…
Oditai ar Dmitriju bijis sapnis apprecēties un pārcelties uz Angliju, kur dzīvot laimīgu dzīvi.
Dmitrijs zinājis vairākas valodas: latviešu, krievu, vācu, angļu.
Bez astoņu gadu cietumsoda tiesa vēl piesprieda Līvijam Brumam samaksāt 11300 eiro nogalinātā mātei kā materiālo un morālo kompensāciju.
