Ģimene skatījusies TV, kad atskanējis sprādzienam līdzīgs troksnis… Dzērumā iebrauc mājās 0
“Dzērumā iebraukt mājās” – tas neizklausās neparasti. Ja vien šis teikums nav jālasa ļoti burtiski… Vakar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa par šo iebraukšanu piesprieda 1949. gadā dzimušajam Gunāram Maladam trīs gadu cietumsodu nosacīti un tiesību atņemšanu uz četriem gadiem.
Auto uzkaras uz žoga
Dramatiskie notikumi risinājās 2014. gada 13. decembrī plkst. 21.50 Rīgā, Murjāņu ielā, vietā, kur saceltas kotedžas tipa mājiņas.
Tālākos notikumus iespējams restaurēt tikai pēc liecinieku teiktā, policijas savāktiem pierādījumiem un viena no mersedesā esošā pasažiera izmeklētājiem paustā – tiesā šā pasažiera nebija, jo, kā sacīja apsūdzētā advokāte, viņa veselības stāvoklis to neatļaujot. Pats apsūdzētais izvēlējās aizstāvības taktiku neliecināt.
Kā atceras Tatjana, tovakar viņas ģimene skatījusies televizoru, kad atskanējis skaļš troksnis, tāds kā sprādziens. Gājuši skatīties, kas noticis, bet nav varējuši attaisīt ārdurvis.
Pie stūres sēdējis cilvēks, ko vēlāk Tatjana atpazina kā Maladu. Viņam blakus – cits vīrietis, ap 30 gadus vecs. Arī Malada ticis izvilkts no automobiļa un apsēdies pie žoga. Tatjanas vīrs viņu nofotografējis, lai policija zinātu, kurš bijis pie stūres. Automobilis sācis degt. Izsaukuši Neatliekamo medicīnisko palīdzību, policiju un glābējus. Cilvēks, kas sēdējis mersedesa aizmugurē, pazudis.
Arī Tatjanas vīrs Aleksandrs tiesā liecināja, ka mersedesam pie stūres bijis Malada un viņa acīs redzējis lūgumu palīdzēt un šoku, kad Aleksandrs pūlējies vērt vaļā durvis.
Nobrauc kaimiņu suni
Daudz satraucošākus brīžus piedzīvojuši citi Murjāņu ielas iedzīvotāji Nadežda un Vladimirs, kuri kopā ar suni bija izgājuši pastaigāties. Sieviete pamanījusi automobili kādu 30 metru attālumā. Tas braucis normāli, bet tad pēkšņi strauji palielinājis ātrumu, it kā līdz galam būtu nospiests gāzes pedālis. Nadežda vēl pie sevis nodomājusi: gluži kā kino, automobilis traucies viņas virzienā, uzbraucis uz zāliena un saslīdējis, saceļot putekļu mākoni. Tas bijis viens mirklis.
Vīrs, kas bijis nedaudz nostāk, suni aiz siksnas izvilcis no mašīnas priekšas pie riteņa. Nadežda bijusi šokā. Vīrs mēģinājis atrast sunim pulsu, bet tā nav bijis. Satraukumā teikusi vīram, lai sauc sunim ātro palīdzību, bet vīrs atteicies. Suns jau arī bija miris. Sanākuši cilvēki. Viens no automobilī bijušajiem vīriešiem gājis projām: kādi klieguši, lai viņu turot, bet cilvēks vienalga aizdevies.
Šis pāris nav redzējis, kas sēdējis pie stūres, savukārt vēl kāda cita sieviete pa logu vērojusi notiekošo pēc avārijas un apliecināja gan policijā, gan tiesā, ka pie stūres sēdējis Malada.
Bijis reibumā
Prokurors Pēteris Urbāns debatēs pēc būtības atkārtoja liecinieku teikto un uzsvēra, ka pierādījumu esot pietiekami un neesot nekādu šaubu, ka pie stūres sēdējis Malada, kuram vēlāk slimnīcā konstatēja smagus miesas bojājumus un 2,1 promili alkohola asinīs.
Prokurors lūdza tiesu autovadītājam noteikt trīs gadu cietumsodu nosacīti un atņemt tiesības uz četriem gadiem.
Savukārt Maladas advokāte Edīte Purmale lūdza savu klientu attaisnot, jo neesot pierādījumu, ka viņš sēdējis pie stūres. Vienīgās liecības par to esot no dažiem iedzīvotājiem, uz ko nevarot paļauties. Advokāte uzskata, ka arī tiesā viņi uzvedušies kā lieli aktieri teātrī. Tehniskās ekspertīzes neesot noteikušas, kurš sēdējis pie stūres. Policija savu darbu esot veikusi pavirši.
Viņas palīgs Andrejs Students piebilda, ka ir arī pārkāptas likumiskās normas Maladas atpazīšanā un policija neesot veikusi savus pienākumus, atrodot un nopratinot trešo cilvēku, kas atradies mersedesā.
Pierādījumu pietiekot
Prokurors apsūdzētā aizstāvjiem atbildēja, atkārtojot, ka pierādījumu pietiekot, un šajā kriminālprocesā netiekot vērtēts policijas darbs: kādi pierādījumi esot, tādi esot. Tāpat prokurors uzsvēra, ka ne tikai iedzīvotāji, bet arī apsūdzēta dēls liecinājis, ka automobili vadījis tēvs.
Un, kas attiecoties uz tiesvedības saprātīgiem termiņiem, tieši Maladas nenākšanas dēļ uz tiesu sēdēm process ieildzis.
Malada pēdējā vārdā pateica tikai divus teikumus: “Neko nevaru teikt. Mana vaina, ka gulēju mašīnā.”