Artis Drēziņš: Zīdaini atrada rāpojam pa ceļu, kamēr vecāki grāvī… Dzērājšoferu postošie “varoņdarbi” 29
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Alkoholiskie dzērieni ir apreibinoši un izmaina realitātes uztveri. Bojā veselību. Bet absolūtajā vairākumā pasaules valstu alkoholu piecieš. Gan ar ierobežojumiem: kas, kad, kur un kādos apjomos alkoholu var lietot.
Pēc būtības tas ir ļaunums, ko pieņem. Tikai kādā arābu valsts lidostā redzēju uzrakstu: ja jūsu bagāžā ir alkohols, jūs nokļūsiet cietumā…
Neviens normāls cilvēks neteiks, ka alkohols ir kaut kas ļoti labs. Protams, protams. Daudzi bildīs, ka alkohols noņem spriedzi un palielina drosmi.
Esam taču lasījuši, ka vismaz pagājušā gadsimta karos alkohols bija armiju racionā un to parasti izsniedza pirms uzbrukumiem. Arī pirms randiņa ieņemot simt gramus, parasti veicoties labāk.
Pagājušā gadsimta latviešu slavenais sprinteris, olimpietis Silovs pirms starta esot ierāvis piecdesmit gramus konjaka.
Alkohols palīdz atraisīties svētku reizes. Noņem sāpes. Palīdz pārciest saaukstēšanos. Veicina gremošanu. Socializē, samierina cilvēkus. Uzlabo omu. Un kas gan Līgo bez alus?!
Tajā pašā laikā diez vai Latvijā atradīsies daudz cilvēku, kuru ģimenē vai radu lokā alkohols nav ienesis postu: vardarbību, izpostītu vai smagu laulību, sagrautu bērnību, nabadzību, pašnāvību, nodzertu talantu, sabeigtu veselību un tam sekojošo pāragru mūža apraušanos, arī ciešanas dzērājšoferu dēļ.
Tieši par pēdējo gribētos parunāt vairāk.
Komentāru dēļ pie mana pēdējā raksta par dzērājšofera notiesāšanu. Ko tur slēpt – kā krimināllietu žurnālists šādām lietām pievēršu īpašu uzmanību.
Uzskatu, ka sēdēt pie stūres reibumā ir līdzīgi kā doties nevainīgu cilvēku medībās.
Gan dzīvē, gan tiesu zālēs esmu redzējis daudz šādu “medību” upurus: sakropļotus nevainīgus cilvēkus (arī līdzdzērājus, protams), vecākus, kuri zaudējuši bērnus, bērnus, kuri palikuši bez vecākiem.
Lasot un dzirdot, kāda joprojām ir daudzu cilvēku attieksme pret dzērāju pie stūres, es neloloju cerības, ka viņi sapratīs šo postu, iekams pašus tas neskars.
Tāda ir cilvēku daba.
Bet lūgtu vismaz nevairot sabiedrībā ilūziju, ka braukt reibumā pie stūres ir norma, ka visi jau to dara, ka, lūk, es jau visu mūžu dzeru, braucu un nekas utt.
Diemžēl uz ceļiem jau tā iet bojā un tiek sakropļoti daudz cilvēku skaidrā prātā, bet dzērājšoferi šo ainu padara vēl bēdīgāku.
Šogad pirmajā pusgadā Latvijā alkohola reibumā aizturēti 1778 transporta līdzekļu vadītāji, no kuriem 1153 bijuši vairāk nekā 1,5 promiļu reibumā.
Katrs, kas bijis šādā reibuma stāvoklī, zina, kā tas ir. Bet šajos ciparos neredzam sekas. Tāpēc ielūkosimies tiesas zālēs.
Atgādināšu par dažiem maniem “varoņiem”, kurus izdevies šogad piefiksēt tiesās. Janvārī rakstīju par J. Voitkeviču – Latgalē brauca 1,19 promilēs un smagi sakropļoja savu draudzeni.
Trīs gadu un viena mēneša cietumsods nosacīti. Martā R. Siltānu Kurzemē notiesāja uz trim gadiem cietumā: 1,80 promilēs veda darba kolēģi un smagi sakropļoja.
Jūnijā Kurzemē I. Veldre saņēma četru gadu cietumsodu par motorollerista sabraukšanu 2,43 promilēs. Augustā Kurzemē V. Leimanis dabūja piecus gadus nosacīti par sava bērna mātes sakropļošanu 2,2 promilēs.
Zīdainim brīnumainā kārtā paveicās: viņu atrada garāmbraucēji rāpojam pa ceļu, kamēr vecāki grāvī…
Vidzemē joprojām tiesājas kungs, kas pēc kopīgas nakts un dzeršanas kopā ar draudzeni nokļuva avārijā un attapās pļavā, bet cenšas pierādīt, ka pie stūres sēdējusi draudzene, kas knapi izdzīvoja.
Kurzemē sākusies tiesvedība: trīs dzērāji, viens līķis un apsūdzētais cenšas tiesu pārliecināt, ka pie stūres sēdējis mirušais.
Un visbeidzot septembrī Rīgā J. Seimuškinu apcietināja tiesas zālē uz pieciem gadiem un astoņiem mēnešiem: sēdējis pie stūres 2,04 promilēs, izdzīvojis, bet paziņa palicis uz mūžu kopjams bez apziņas mātes, sievas un bērna rokās.
Paralēli cietumsodiem no dzērājšoferiem par labu cietušajiem krimināltiesā piedzen arī materiālos zaudējumus (bēru, ārstniecības izdevumus, avārijās saplēsto mantu vērtību) un arī morālo kaitējumu, kas var būt daudzi tūkstoši eiro.
Ja cietušajiem krimināltiesas pietiesātā nauda šķiet par mazu, viņi var vērsties civiltiesā.
Vēl dzērājšoferiem jārēķinās, ka tiesā par cietušo sasistajiem transporta līdzekļiem, ilgstošiem lieliem ārstniecības izdevumiem un morālo kaitējumu pret viņiem regresa kārtībā var vērsties apdrošinātāji.
Tāpat avārijas izraisīšana dzērumā skaitās tīšs noziedzīgs nodarījums, tāpēc jāaizmirst par darbu policijā, armijā, robežsardzē un atbildīgos amatos valsts iestādēs.
Pārsteidza lasītāju komentāri interneta portālā pie man raksta par pirmajā instancē notiesāto un tiesas zālē apcietināto Seimuškinu, kurš braucot dzērumā, ieskrēja kokā, vienu pasažieri padarot par invalīdu.
To, ka interneta komentētāju ieskatā “raksta autors ir pamuļķis”, vēl varu pieņemt, bet to, ka cilvēki metas attaisnot dzērājšoferi…
Izprovocēts dzert un braukt, cietušais pats vainīgs un slikts cilvēks, uzpirkta policija, pārkāpta datu aizsardzība, neadekvāta tiesnese, kam gan negadās utt.
Tāda sajūta, ka īstā vieta cietumā ir raksta autoram un cietušajam. Bet paldies tiem, kas dzērājšoferi nosodīja.
Un ļoti ceru, ka lielākā daļa lasītāju draudzējas ar prātu un šoreiz uzskatīja zem sava goda ielaisties diskusijās ar dzērājšofera aizstāvjiem. Par ko tad tur diskutēt?
