Dokumentēs senās augu šķirnes 0
Straupes pamatskolas ekoskolas koordinatore Evija Tiltiņa stāsta: “Kā ekoskola esam iesaistījušies projektos “Ēdam atbildīgi” un “Lielās augu medības”, tāpēc Rīcības dienās aicinājām ciemos Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centra selekcionāri Artu Kronbergu, kura runāja par Latvijas augu ģenētiskajiem resursiem un vietējo šķirņu apzināšanu.” Lektore skolēniem aizraujošā veidā stāstīja un pat rādīja, kas ir selekcija, kas sasniegts šajā nozarē. Piemēram, skolēni no pētnieces uzzināja, ka ir augu šķirnes, kuros nav sēkliņu, kā arī to, ka selekcija var būt kā biznesa nozare. Bērni bijuši pārsteigti, dzirdot, ka ir arī violeti kartupeļi, kuros ir daudz vērtīga – krāsvielas darbojas kā antioksidanti. Noklausoties lekciju, skolēniem radās ideja apkopot informāciju par to, kādas senās augu šķirnes aug Straupē un tās tuvumā. Skolēni apņēmās aprakstīt šķirnes, ko stādījusi un sējusi vecmāmiņa vai vecvecmāmiņa, un anketas iesniegt zinātniekiem, kuri savukārt šīs nenovērtējamās bagātības iekļaus Latvijas ģenētisko resursu kolekcijās, izpētīs un saglabās nākamajām paaudzēm.
Skolēni arī devās viesos pie apkaimes zemniekiem, lai uzzinātu, ko un kā viņi audzē, kā realizē pašaudzētos dārzeņus.
Ekoskolu Rīcības dienas Latvijā bija jau ceturtās. Jāpiebilst, ka tas ir starptautisks pasākums un šogad noritēja 63 valstīs.
Kas ir kas?
* Ekoskolu programma ir viens no visaptverošākajiem un arīdzan populārākajiem vides izglītības modeļiem pasaulē. Visā pasaulē to apgūst 17 000 000 skolēni, savukārt Latvijā – vairāk nekā 40 000. Programmas pamatā ir vienkāršas un brīvi piemērojamas vides pārvaldības sistēmas izveide skolā.
* Pašlaik ekoskolu programmā ir iesaistītas vairāk nekā 49 000 skolas visā pasaulē, bet Latvijā iesaistītas gandrīz 200 izglītības iestādes, sākot no pirmsskolas izglītības iestādēm līdz pat augstskolām. Latvijā ekoskolu programmu īsteno Vides izglītības fonds. Ekoskolu programma ir viena no piecām Starptautiskā vides izglītības fonda programmām.
Ko dara citas ekoskolas
* Ulbrokas vidusskola. Skolā izvietoti atgādinājumi “Taupīsim ūdeni!”. Skolēni iepazinuši Stopiņu novada ūdenssaimniecību. Skolēni un vecāki informēti par dzeramā ūdens kvalitāti skolā.
* Ropažu vidusskola. Skolēni šuj auduma maisiņus un pēc tam dāvina tos veikalā vietējiem iedzīvotājiem, aicinot nelietot plastmasas maisiņus.
* Rīgas Valsts vācu ģimnāzija. Skolēni vienu dienu iztiek bez mobilajiem telefoniem un planšetdatoriem.
* Rūjienas speciālā pirmsskolas izglītības iestāde “Vārpiņa”. Bērni meklē un pēta ekomarķējuma un godīgās tirdzniecības zīmes gan mājās, gan bērnudārzā. Kopā ar vecākiem pieraksta izcelsmes valsti katram pārtikas produktam, rēķina attālumu, cik tālu pārtika vesta. Gatavo plakātus un bukletus “Ēdam atbildīgi”, popularizē latvisko virtuvi uzvedumā “Rācenis” slimnīcā un senioru mājā.
* Biķernieku pamatskola. Lai rosinātu saudzēt egles arī Ziemassvētku laikā, skolēni gatavo Ziemassvētku eglīti paši no nevajadzīgām un otrreiz izmantojamām lietām. Arī citas Ziemassvētku rotas skolai tika gatavotas no šādām lietām.
* Bērzpils vidusskola. Skolēni rīko zibakciju “Gājēju drošība Bērzpils pagasta centrā” – zīmē uz asfalta gājēju pāreju un aicina sastaptos cilvēkus atbalstīt viņu ideju par nepieciešamību izveidot šajā vietā gājēju pāreju, parakstot vēstuli, ko iesniedz pagasta pārvaldē. Veido ilustratīvu materiālu, sagrupējot visus skolēnus un skolas darbiniekus pēc veida, kā viņi devušies uz skolu – kājām, ar autobusu, ar velosipēdu vai automašīnu. Iespēju robežās mēģina aprēķināt radīto oglekļa dioksīda izmešu daudzumu. Skolēni, kuri uz skolu devušies ar kājām vai velosipēdu, saņem piespraudīti “Zaļa pēda”.
* Irlavas pirmsskolas izglītības iestāde “Cīrulītis”. Radošajā darbnīca “T krekla otrā dzīve!” iesaista vecākus, kas no veciem krekliņiem gatavoja maisiņus sporta tērpam un pidžamām. Bērni izdala ciemata iedzīvotājiem pašgatavotus atstarotājus.
* Aizkraukles novada vidusskola. Skolēni rīko pasākumu “Ēdam atbildīgi”, kurā iepazīstināja sākumskolēnus ar sezonālo pārtikas kalendāru, kā arī kopā iesēja un iestādīja zaļumus – dilles, pētersīļus, baziliku, spinātus –, kas ziemā augs uz palodzes un tiks izmantoti mājturības stundās.
Kādiem ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem jāatbilst Rīcības dienām
* Ieviest ilgtspējīgus patēriņa paradumus un ražošanu. Ilgtspējīga iepirkšanās nozīmē nepirkt produktus lieki, mazināt videi un veselībai kaitīgu pārtikas sastāvdaļu daudzumu. Tāpēc jāsamazina iepakojuma daudzums, jāiepērkas tā, lai izmestu mazāk pārtikas, jāpērk mazāk produktu ar palmu eļļu, jāizvēlas bioloģiskās lauksaimniecības, “Godīgās tirdzniecības” (“Fair trade”) vai vienkārši pa tiešo no zemniekiem pirkti produkti.
* Steidzami cīnīties pret klimata pārmaiņām un to ietekmēm. Piemēram, samazināt fosilās enerģijas izmantošanu, vairāk izmantot saules un vēja enerģiju, kā arī biomasu.
* Aizsargāt jūras, okeānus un to resursus. Jāgādā, lai vasarnīcas un pirts notekūdeņi tiek attīrīti pirms to nonākšanas augsnē vai ūdenskrātuvēs, jāveido komposts no organiskajiem atkritumiem, lai ar to aizstāto ķīmisko mēslojumu, kas piesārņo ūdenskrātuves. Nedrīkst iegādāties nepieaugušas, aizsargājamas zivis.
* Aizsargāt sauszemes ekosistēmas un apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu. Latvijā daudzveidība visvairāk izzūd no dabai nedraudzīgas rīcības lauksaimniecībā un mežsaimniecībā – lietojot arvien vairāk pesticīdu un nesaglabājot mežos vecos kokus. Piemēram, vairāk iegādājoties mazo zemnieku, nevis lielsaimnieku (kas bieži vien darbojas nedraudzīgāk videi) produkciju un parakstoties par meža ciršanas aizliegumu putnu ligzdošanas laikā.
