Pašu tējas – gardas un veselīgas 0
“Austras koks” jau otro gadu ir ekoskolu saimē, un šogad Rīcības dienās bērnudārzs popularizē pārtikas produktus, kas auguši tepat, Latvijā. Uzvedums “Tējas ceļš” ir tikai viens pasākums “Austras koka” Rīcības dienu programmā, bet cik gan darbiņu tajā ieguldīts! Vispirms mazie dārziņā pie izglītības iestādes izaudzēja piparmētras, pēc tam no kātiem atdalīja lapiņas un žāvēja. Sagādātas arī citas drogas, kuru tēju pēc uzveduma varēja nogaršot turpat bibliotēkā un lūgt atpazīt bibliotēkas apmeklētājiem. Vistrakāk gāja ar kliņģerītēm! Gan kāda apmeklētāja tās atzina par burkāniem, gan pašiem šo augu ziedlapiņu lupinātājiem bija aizmirsies, kas tas ir, un žāvētās kliņģerītes atkal tika nosauktas par burkāniem. Degustētas tika arī ķimeņu un pelašķu tējas.
A. Meiere stāsta: iestudējot uzvedumu “Tējas ceļš”, bērniem bijis daudz jautājumu, uz ko saņemtas atbildes: kā tad tieši Latvijā nonāk tēja no tālām zemēm, kur tad atrodas Indija un Ķīna, kur aug zaļā un melnā tēja?
Bērni uzsvēra: pašu lasīto tēju dzeršana ir arī draudzīgāka maciņam. Nav jāpērk tēja veikalā un nav arī jāmeklē zāles aptiekā, jo zāļu tējas ir veselīgas. Bibliotēkas apmeklētāji pēc uzveduma noskatīšanās un degustācijas gan atzina, ka arī līdz šim labprāt baudījuši pašmāju tējas, kuras vāc paši. Viens aplasa Ķemeru liepas, cits audzē dārzā vīgriezes, kas gan jāsargā no kaitēkļiem, bet pensionētais policists Jānis veselības uzlabošanas nolūkos iepazinis ļoti daudzveidīgu drogu klāstu – lasījis arī avenāju un brūklenāju lapas un pat racis purva retēja sakni, kas noder, ja gadās kāda vēdera vaina.
Lielos soļus veido mazie solīši
Tikmēr pašā bērnudārzā “Austras koks” iekārtota izstāde “Kas ir manā pagrabā”. Te var apskatīt, cik daudzveidīgus ziemas krājumus joprojām gatavo Latvijas iedzīvotāji. Dārza un meža labumus šurp atnesuši ne tikai bērnu vecāki, bet arī pirmsskolas izglītības iestādes darbinieki. Bērnudārza vadītājas gatavotā ābolu marmelāde garšo fantastiski!
Pārsvarā te redzami “ieburkoti” ziemas krājumi – ne tikai ierastie marinējumi un ievārījumi, bet arī šis tas oriģinālāks. Piemēram, kopā ar citrusaugļiem konservēta kukurūza. Vai dzērvenes priežu čiekuru medū (sīrupā). Katrai mazuļu grupai un arī “Austras koka” administrācijai izstādē ir savs galds. Bērni jau nobalsojuši par to, kurš piedāvājums viņiem šķiet visgardākais un kārdinošākais. Balsos arī bērnudārznieku vecāki. Cerams, ka viņi izlasīs arī izstādē izvietoto informāciju par to, kā ēst atbildīgi un kāpēc pašmāju produktu baudīšana ir apkārtējai videi draudzīgāka.
Rīcības dienu ietvaros mazuļi paši gatavojuši arī veselīgus našķus, piemēram, cepuši auzu pārslu cepumus un žāvējuši ābolus.
Pērn ekoskolu Rīcības dienā “Austras koka”mazuļi iepazina sava bērnudārza tuvāko apkārtni – Ķemeru nacionālo parku. Tapa grāmata par aktivitātēm, ko var darīt tieši “Austras koka” tuvumā. Bērnudārza apkaime patiesi ir zaļa. Tā plašā teritorija tiek arī lietderīgi izmantota. Te ierīkots dārziņš, kurā rok un ravē arī mazuļi. Piemēram, šogad izaudzis krietns kāršu pupu birums, ko izmanto “Austras koka” virtuvē. Nesen iestādītas arī zemenes un baltā dzidrā ābelīte.
“Dalība ekoskolu kustībā un arī Rīcības dienās mūsu pirmsskolas iestādei ir ļoti noderīga,” saka A. Meiere. “Tā dod jaunu elpu. Man šķiet, ka pirmsskolas izglītībā bija iestājusies zināma rutīna. Taču, ja esam ekoskola, tad jāmeklē jaunas metodes, kā runāt par dabas tēmām, jādomā, kādi būs pasākumi. Tas liek uz mūsu darbu paskatīties no cita skatu punkta. Ekoskolu projekts ir ļoti dziļš un pamatīgs. Mums jārunā ar bērniem par gudrām lietām. Lai spētu par tām runāt bērniem saprotamā valodā, pašiem pedagogiem viss kārtīgi jāizprot.”
Nākot uz šo bērnudārzu, mazie pierod, piemēram, šķirot atkritumus: katru mazāko papīra atgriezumu nodalīt atsevišķi un izmest makulatūras kastē. “Mazie darbojas labprāt, bet saprast, kāpēc darām tā vai citādi, viņiem nav viegli. Tāpēc ejam uz priekšu maziem solīšiem. Bet tas nekas, jo lielie soļi veidojas tieši no mazajiem soļiem,” teic A. Meiere.
Dalība ekoskolu kustībā devusi arī impulsu sadarbībai ar citiem eko bērnudārziem. Zaļo karogu – ekoskolu goda zīmi – “Austras koks” vēl nav ieguvis, bet A. Meiere ir pārliecināta, ka bērnudārzs drīz to nopelnīs.
Pret pieradumu dzert “plastmasas” ūdeni
Interesanta nedēļa bijusi arī citās skolās un bērnudārzos. Piemēram, Stopiņu pirmsskolas izglītības iestādē “Pienenīte” katra diena bija veltīta kādam citam veselīga dzīvesveida aspektam. Bija gan Kustību diena, gan Veselīga uztura diena, gan Resursu taupīšanas diena, gan Klimatam draudzīgā diena un Labo darbu diena. Bērnudārza ekoskolas koordinatore Evija Konstantinova teic: “Patiesībā pie mums rīcība nebeidzas līdz ar Rīcības dienām. Turpināsim rīkoties arī turpmāk.” Piemēram, bērnudārza vadītāja tagad domājot, kā izskaidrot vecākiem, ka bērni droši var dzert ūdeni no krāna un ka iestādē nav nepieciešams “bunduļu” ūdens. Resursu taupīšanas dienā mazuļi degustējuši gan pudeļu ūdeni, gan bunduļu ūdeni, gan arī parasto krāna ūdeni. Nezinot, kurš ūdens ir kurš, mazie teju vienbalsīgi atzinuši, ka gardākais ir no krāna lietais. “Ķīmiskās analīzes gan ūdenim neveicām, taču mums ir zināms, ka Stopiņos ūdensvada ūdens ir dzerams. Lietot pirkto ūdeni – tas ir tikai pieradums, no kura jātiek vaļā. Ne vienmēr tas, kas ir dārgāks, ir labāks. Diez vai ūdenim nāk par labu uzglabāšana plastmasas bunduļos vai pudelēs,” spriež E. Konstantinova.
Lai taupītu resursus arī nākotnē, bērnudārzs sācis sadarbību ar netālu esošo dzīvnieku patversmi “Ulubele”. Turp dzīvnieku barošanai vedīs bērnu neapēsto pārtiku. “Ar bērniem runājām par to, ka jācenšas gatavot un ēst tā, lai pārtikas atlikumu nebūtu. Taču, ja tie tomēr radušies, tad arī jāizmanto lietderīgi,” stāsta E. Konstantinova.
Rīcības dienu laikā bērni arī piešķīruši lietām otro dzīvi. Piemēram, vairs nevajadzīgas kastes pārtapušas daudzveidīgās mājās, no kurām tālāk izveidota vesela pilsēta. No vairs nevajadzīgām stikla burciņām tapuši lukturīši. E. Konstantinova norāda: ļoti svarīgi, lai bērni darbotos paši, nevis tikai klausītos stāstījumos vai skatītos kādas filmiņas par vides tēmām. Kas paveikts pašu rociņām, tas labāk paliks atmiņā. Svarīgi arī bijis, lai Rīcības dienu pasākumos piedalītos visi iestādes audzēkņi, arī paši mazākie. “Pērn devāmies gājienā uz novada domi, bet tad pasākumā varēja piedalīties tikai vecākās grupas. Tāpēc šogad nolēmām palikt savās telpās. Izglītojam bērnus un arī viņu vecākus,” teic bērnudārza pārstāve.
