Dzeramā soda – vienmēr pa rokai. Paaudzēs pārbaudīts līdzeklis ar neierobežotu derīguma termiņu 3
Antra Krastiņa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Reti kurai saimniecei mājās nav dzeramās sodas. Kaut vai tāpēc, ka sodas lietojums ir daudzpusīgs – to var izmantot gan trauku, izlietņu, flīžu, virtuves virsmu mazgāšanai, gan nepatīkama aromāta novēršanai ledusskapī, apavos, gan kā dziedniecisku līdzekli dažādu veselības problēmu gadījumā.
Labākā reklāma dzeramajai sodai – tā ir vecs labs, paaudzēs pārbaudīts un visiem pieejams līdzeklis ar neierobežotu derīguma termiņu.
Kāpēc jālieto soda
Cilvēka organisms pēc būtības ir sārmains, vienīgā skābā vide organismā ir kuņģis, kur skābe paredzēta ēdiena sagremošanai. Diemžēl mūsdienu cilvēks, pārtikā lietojot nesamērīgi daudz skābu vidi veidojošu produktu: gaļu, balto miltu izstrādājumus, saldumus, kafiju, alkoholu, majonēzi, kečupu un citus, ir kļuvis pārāk skābs, bet tieši skābju un sārmu līdzsvara izmaiņas organismā ir viens no daudzu slimību cēloņiem. Tad nu talkā var nākt soda – tā organismā rada sārmainu vidi, kurā tiek iznīcināti vīrusi, baktērijas, neveidojas vēzis.
Kā lietot dzeramo sodu
Sodu vislabāk lietot no rītiem tukšā dūšā. Glāzē ieber strīķētu tējkaroti dzeramās sodas un aplej ar 1/3 glāzes tikko uzvārīta ūdens (tad ūdens būs sārmaināks, nekā sodu aplejot ar vēsu ūdeni). Kad soda izburbuļojusi jeb izreaģējusi, pielej vēsu ūdeni līdz pilnai glāzei, bet jāraugās, lai kopējais ūdens būtu silts. Izdzer vienā piegājienā.
Organismu sārmaināku darīs arī vannošanās sodas ūdenī: vannā ar labi siltu ūdeni ieber paciņu dzeramās sodas. Vannojas 40–60 minūtes. Kad ūdens kļūst nepatīkami vēss, pielej karstu.
Jāpiebilst gan, ka tikai ar sodas ūdens dzeršanu vien nebūs līdzēts – lai organismā pastāvīgi uzturētu gana sārmainu vidi, jāmaina arī ēšanas paradumi.
No tautas dziedniecības recepšu un ieteikumu pūra
Pret klepu dzer sodu ar pienu – glāzē ieber strīķētu tējkaroti sodas, pārlej ar karstu pienu. Pirms dzeršanas var pievienot tējkaroti medus vai sviesta.
Pret iesnām 2 tējkarotēs silta ūdens izšķīdina naža galu sodas. Pilina degunā 2–3 reizes dienā.
Augšējo elpceļu, asa vai hroniska balss iekaisuma gadījumā tējkannā ielej 1 l ūdens, pievieno 1 ēdamkaroti sodas. Kad ūdens uzvārās, tējkannas snīpītim uzliek iepriekš sagatavotu balta papīra piltuvi, pie kuras paplašinātā gala 10–15 minūtes caur muti ieelpo siltos tvaikus.
Pret saaukstēšanos un gripu pirmajā dienā izdzer glāzi vēsa ūdens, kurā izšķīdināta pustējkarote sodas, – dzer 6 reizes dienā ar 2 stundu intervālu. Otrajā dienā sodas šķīdumu vēsā ūdenī dzer 4 reizes dienā, arī ievēro 2 stundu intervālu. Trešajā dienā dzer 2 reizes dienā – no rīta un vakarā. Turpmākās dienas dzer pa glāzei ūdens no rītiem, slimības simptomi novērsti.
Pret zobu sāpēm, žokļakaula iekaisumu, angīnu, faringītu, laringītu glāzē ieber 1–2 tējkarotes sodas un aplej ar karstu ūdeni. Kad soda izreaģējusi, ar siltu ūdeni skalo mutes dobumu, rīkli 5–6 reizes dienā.
Ja galvassāpes izraisa kuņģa darbības traucējumi, glāzē ieber šķipsnu sodas un aplej ar karstu pienu. Dzer padzisušu – lēni, pa malciņam.
Ja pēkšņi lēkmjveidīgi paātrinājusies sirdsdarbība, iesaka ieņemt šķipsniņu sodas.
Ja sastrutojis pirksts, to 3 reizes dienā 15–20 minūtes patur ūdenī, kurā izšķīdināta soda (500 ml karsta ūdens izšķīdina 2 ēdamkarotes sodas).
Ja moka grēmas, sāpes pakrūtē, kas izstaro uz muguru, strīķētu tējkaroti sodas aplej ar pusglāzi karsta ūdens. Kad soda izreaģējusi, pielej vēsu ūdeni, līdz glāze pilna. Izdzer un apguļas uz muguras, lai sodas ūdens ātrāk iedarbotos.
Ja kuņģī paaugstināts skābes saturs, pusstundu pirms ēšanas izdzer glāzi sodas ūdens – strīķētu tējkaroti sodas izšķīdina glāzē karsta ūdens un izdzer, kad tas atdzisis līdz ķermeņa temperatūrai.
Pret podagru, kad par to signalizē sāpes kājas īkšķa pamatnē, – 3 l silta ūdens pievieno 3 ēdamkarotes sodas un 9 pilienus joda. Vanno kājas 5–7 minūtes. Vai rūpīgi sajauc pusēdamkaroti sodas, 30 g rīvētu veļas ziepju, 100 g saulespuķu eļļas un 50 g petrolejas. Maisījumu uz 72 stundām noliek tumšā vietā, lai visas sastāvdaļas savelkas. Ar gatavo ziedi ieziež sāpošās locītavas, apsien ar vilnas lakatu vai šalli un notur vismaz 30 minūtes.
Lai zobi būtu baltāki, zobu pastai pievieno sodu.
Ja sāp zobs, sastrutojušas smaganas, 5–6 reizes dienā skalo mutes dobumu ar karstu sodas šķīdumu.
Ja makstī konstatēts paaugstināts skābums, mikrovidi uzlabos skalojumi ar sodas ūdeni.
Pret sviedru smaku tīrās, sausās padusēs viegli ieberzē sodu.
Pret saules apdeguma izraisītām sāpēm uz apdegušās ādas uzklāj sodas un ūdens putriņu.
Pret bišu, lapseņu, kameņu un citu kukaiņu dzēlumiem sodu sajauc ar ūdeni un iegūto putriņu uzklāj uz dzēluma vietas. Soda nomierinās ādu, mazinās niezi, atvieglos dzeloņa izņemšanu.
Pēc smagām traumām ar lielu asins zudumu, saindēšanās ar vemšanu un caureju, ilgstoša drudža ar stipru svīšanu, kā dēļ organisms atūdeņojies: pustējkaroti sodas un 1 tējkaroti sāls izšķīdina 1 l silta vārīta ūdens un dod slimniekam dzert pa ēdamkarotei ik pēc 5 minūtēm.
Pret kāju svīšanu un nepatīkamo smaku no rīta un vakarā kājas apmazgā ar sodas šķīdumu: 1 glāzē silta ūdens izšķīdina 1 tējkaroti sodas. Vakarā pēc apmazgāšanas pirkststarpās ieliek sodas šķīdumā samitrinātus vates tamponiņus, uzvelk kokvilnas zeķītes un tā noguļ visu nakti.
Dažādu smagu slimību gadījumos katliņā ieber 1 daļu dzeramās sodas, pievieno 3 daļas medus vai kļavu sīrupa. Katliņu liek uz lēnas ūdens un tā saturu rūpīgi maisa, līdz izveidojas viendabīgs maisījums. Lieto vienu mēnesi pa 3 tējkarotēm dienā. Šajā laikā no ēdienkartes jāsvītro jebkāda veida gaļa, cukurs, balto miltu izstrādājumi.
Pret pinnēm kafijas dzirnaviņās samaļ 1 glāzi auzu pārslu līdz miltu konsistencei, pievieno 1 tējkaroti sodas, rūpīgi samaisa. Ēdamkarotei maisījuma pievieno nedaudz ūdens, lai veidotos putriņa. To uzklāj uz sejas, patur 15–20 minūtes. Pēc tam seju maigi notīra ar samitrinātām vates plāksnītēm un noskalo ar ūdeni. Lai pilnībā atbrīvotos no pinnēm, šī maska jāliek katru dienu vai ik pēc dienas, līdz izlietota visa glāze ar sagatavoto maisījumu. Vajadzības gadījumā kursu atkārto.
Pret blaugznām saslapina matus un galvas ādā viegli iemasē pa šķipsnai sodas. Pēc tam matus rūpīgi izskalo. Blaugznas izzudīs – kādam agrāk, citam vēlāk. Iespējams, sākumā mati kļūs sausāki, taču vēlāk atgūsies.
Pret kāju sēnīti 1 ēdamkarotei sodas pielej nedaudz istabas temperatūras ūdens un ar iegūto putriņu ierīvē sēnītes skartās vietas. Pēc tam kājas noskalo, rūpīgi nosusina un problemātiskās vietas apkaisa ar kukurūzas cieti vai pūderi.
Pret roku, kāju sasprēgājumiem vismaz reizi nedēļā rokas/kājas vanno karstā ziepjūdenī, kam pievienota soda (uz 3 l ūdens 1 ēdamkarote sodas) un kumelīšu uzlējums, kas pagatavots attiecībā 1:10. Vēlamā rezultāta sasniegšanai ieteicamas 6–10 procedūras, to ilgums 10–20 minūtes.
Senas zinības
Grāmatā Dzīvās Ētikas Mācība,
kurā ar Helēnas Blavatskas un Nikolaja Rēriha ģimenes starpniecību apkopotas Lielo Austrumu Skolotāju nodotās zināšanas cilvēcei, par sodu rakstīts: “Soda jāatceras ne vien slimības reizē, bet arī ikdienā. Taču ķermenis jāpieradina pie sodas ilgāku laiku. Soda ir vislabākais līdzeklis, tā pasargā no dažādām slimībām, sākot ar vēzi, bet ir jāpieradinās to lietot regulāri, neizlaižot nevienu dienu. Tā īpaši palīdz, ja ir sāpes un kustības saules pinumā. Arī tad, ja ir kaulu sāpes un dedzina kaklā, neaizstājams ir karsts, bet neuzvārīts piens kopā ar sodu. Parastā proporcija ir šāda – tējkarote uz glāzi. Visiem ļoti iesaku sodu. Sekojiet arī tam, lai kuņģis nebūtu pārslogots un zarnu trakts tīrs…”
