5
Pastāvīgie klienti
Pilsētās, kur nav pieejami atskurbtuves pakalpojumi, dzērāji nereti tiek vesti uz slimnīcu, kur mediķiem nākas krietni nopūlēties, lai tiktu galā ar šo kontingentu. “Tas nav normāli, ka šie cilvēki vispirms tiek vesti uz slimnīcu uzņemšanas nodaļām, kur viņus par dārgu naudu izmeklē, bet citiem pacientiem tikmēr jāgaida rindā,” uzsver narkologs Jānis Strazdiņš. Mediķu praksē ir bijuši gadījumi, kad gada laikā viens klients smagā alkohola reibumā slimnīcā nogādāts desmitiem reižu. Turklāt vairumā gadījumu šiem ļaudīm nav naudas, lai norēķinātos par slimnīcas pakalpojumiem.
“Šo cilvēku nogādāšana slimnīcā nav tas labākais risinājums, jo liela daļa no viņiem mēdz būt agresīvi, apdraudēt gan sevi, gan apkārtējos. Arī personālam tas nav patīkami, jo pēc šiem klientiem palātā nereti paliek aromāts, kas diemžēl nelīdzinās franču smaržām,” atzīst narkologs Korsaks. No savas ilggadējās prakses viņš secinājis, ka daļa ir pastāvīgie atskurbtuves klienti, kas tur nonāk neskaitāmas reizes, bet citiem tā ir neveiksmīga sagadīšanās: cilvēks atbraucis no laukiem, pārvērtējis savas spējas alkohola lietošanā un atslēdzies autoostā uz soliņa. “Pēc nogādāšanas atskurbtuvē viņiem jāļauj izgulēties; no rīta var droši laist mājās. Atskurbtuvē nogādā gan tos, kas atrasti reibumā guļam kāpņu telpās, gan klientus no mājām, kas dzērumā sākuši skandalēt, traucēt ģimenes un kaimiņu mieru. Ir tādi cilvēki, kas dzērumā sastrādā visādus brīnumus, bet pēc reibuma izgulēšanas ir zemāki par zāli un apgalvo, ka neko neatceras.”
Neiespējamā misija
Pēc narkologa Strazdiņa domām, atskurbtuvēm optimālā variantā jābūt pašvaldību pārziņā, jo tām ir gan telpas, gan cilvēku resursi, lai risinātu šo problēmu. Viņš atzinīgi vērtē arī nevalstisko organizāciju iesaistīšanu, sniedzot palīdzību alkoholisma skartiem cilvēkiem. Piemēram, Rīgā atskurbšanas pakalpojumus nodrošina Sarkanais Krusts, kas savā patversmē piekritis uzņemt arī cilvēkus alkohola reibumā. Katru mēnesi Rīgas patversmē tiek atskurbināti vidēji ap 1600 cilvēku.
Līdzīga sistēma ir spēkā arī Talsos, kur Sarkanā Krusta nakts patversmē tiek uzņemti cilvēki, kas ir alkohola reibumā, bet nav agresīvi noskaņoti. Sarkanā Krusta Kurzemes komitejas izpilddirektore Anita Boitmane gan atzīst, ka nav viegli tikt galā ar alkoholiķiem, tāpēc labāk būtu, ja šos pienākumus uzņemtos pašvaldība. Talsu novada pašvaldības policijas priekšnieks Māris Grīnvalds secina, ka Sarkanais Krusts pašlaik palīdz “aizlāpīt caurumu”, bet labs piemērs, kā risināt šo problēmu, ir Jelgava, kur izveidota īpaša medicīniskā atskurbtuve ar apmācīta personāla klātbūtni.
Pirms pāris mēnešiem speciāla atskurbtuve sāka darbu arī Rēzeknē (pirms tam smagi iereibušos pārsvarā veda uz slimnīcu). Rēzeknes atskurbtuve izvietota renovētā ēkā, kur darbojas arī patversme. “Tagad ir vieglāk strādāt, jo ir speciāla vieta, kur nogādāt cilvēku, lai viņš atskurbtu,” stāsta patversmes un atskurbtuves vadītāja Inga Kukule. Divu mēnešu laikā atskurbtuves pakalpojumus izmantojuši vairāk nekā 100 cilvēku. “Šis pakalpojums ir līdz 12 stundām, bet tas atkarīgs no situācijas. Pie mums strādā ārsta palīgi, kas novērtē klienta stāvokli un nosaka, cik ilgu laiku viņam vajadzētu pavadīt atskurbtuvē.”
Kukule stāsta, ka atskurbtuvē lielākoties nonāk vīrieši, bet gadās arī pārāk iereibušas daiļā dzimuma pārstāves. Sievietes tiek ievietotas atsevišķā telpā. Par atskurbtuves pakalpojumiem pašvaldība ir noteikusi maksu (gandrīz 80 eiro), bet Kukule atzīst, ka norēķināties spējīga mazākā daļa klientu. “Ja cilvēks ir bezpajumtnieks, tad no viņa neko nevar paprasīt.” Arī citas pašvaldības, kas centušās iekasēt maksu par šiem pakalpojumiem, pārsvarā bijušas spiestas secināt, ka vairumā gadījumu tā ir “neiespējamā misija”.
