Dzērāju glābšana uz sabiedrības rēķina 5
Līgo svētku laikā daļai jāņabērnu sanāk krietni pārspīlēt ar grādīgo dzērienu lietošanu un pavisam sagurušos līgotājus nākas nogādāt atskurbtuvē, kur viņiem ir iespēja izgulēt dzērumu. Latvijā šajā jomā nav vienotas kārtības, jo katrā pašvaldībā ar dzērājiem tiek galā pēc saviem ieskatiem. Iedzeršanā darbojas princips “pats par savu naudu dzēru”, bet atskurbšana parasti notiek uz sabiedrības rēķina, jo paši dzērāji to nevar vai nevēlas apmaksāt.
Padomju laikā atskurbtuves nereti tika izmantotas kā represīvas iestādes alkoholiķu sodīšanai; viņu vārdi pat tika publicēti vietējā presē, lai mēģinātu nokaunināt dzērājus un atturētu viņus no atkārtotas viesošanās atskurbtuvē. Tiesa gan, šāda pātagas taktika dzērāju ārstēšanā nenesa īpašus panākumus. Kā atceras Rēzeknes narkologs Jāzeps Korsaks, atskurbtuvēm savulaik pat bijis noteikts plāns par “klientu” skaitu, ko vajadzētu savākt uz ielas. “Nonāca pat līdz tādam absurdam, ka miliči medīja iereibušus vīriešus, kas pēc viesībām, pieķērušies sievai pie elkoņa, steberēja uz mājām.” Bija arī apzinīgi pilsoņi, kas paši pieprasīja, lai viņus ved uz atskurbtuvi, lai ziemas laikā nenosaltu uz ielas.
Apgrūtinājums slimnīcām
Līdz ar padomju varas sabrukumu pajuka arī alkoholiķu uzraudzīšanas sistēma, daudzas atskurbtuves tika slēgtas, bet pārmērīgas alkohola lietošanas problēma nekur nepazuda, tādēļ pašvaldībām nācās domāt, ko iesākt ar smagā reibumā esošiem cilvēkiem, kas atrasti uz ielas.
Lai gan valsts budžetā no alkohola tirgošanas ieplūst miljoniem eiro lieli ienākumi, valsts nebūt nesteidzas daļu iekasētās naudas iztērēt alkoholisma seku risināšanai. Latvijā trūkst vienotas kārtības, kā uzturēt un finansēt atskurbtuves, tādēļ risinājumi ir ļoti dažādi. Daļa pašvaldību pašas uzņēmušās atskurbtuves uzturēšanu, citas vienojušās ar kaimiņu pašvaldībām par šādu pakalpojumu sniegšanu, dažviet šajā procesā tiek iesaistītas nevalstiskās organizācijas, piemēram, Sarkanais Krusts, bet vietās, kur nav pieejams neviens no šiem risinājumiem, kritušos dzērājus parasti nogādā vietējā slimnīcā, kur viņu klātbūtne sagādā nepatīkamas emocijas medicīnas personālam un citiem pacientiem.
Kā liecina statistika par aizvadīto gadu, atskurbināšanas pakalpojumi bija pieejami 33 pašvaldībās: 13 pašvaldības tos nodrošināja pašas, bet vēl 20 bija noslēgušas sadarbības līgumus ar citām pašvaldībām. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kuras pārziņā ir pašvaldību joma, sadarbībā ar Veselības ministriju ķērusies pie vienotas kārtības izstrādes, lai rastu risinājumus, kā nodrošināt atskurbtuves pakalpojumu sniegšanu.
Šobrīd, ja cilvēks smagā reibuma pakāpē atrasts vai aizturēts uz ielas, policistiem jāizvēlas kāds no variantiem: ja iespējams izdibināt iereibušā dzīvesvietas adresi, viņu var nogādāt mājās dzēruma izgulēšanai; ja dzērājs izturas agresīvi, viņš tiek nogādāts policijas iecirknī, bet citos gadījumos iereibušos aizved uz atskurbtuvi, patversmi vai slimnīcu. “Ja cilvēks ir pārāk daudz lietojis alkoholu un zaudējis pārvietošanās spējas, viņam ir jāizguļ reibums, lai viņš atkal varētu normāli funkcionēt. Atskurbtuves uzdevums nav sodīt par pārmērīgu alkohola lietošanu, bet gan glābt viņa dzīvību, jo bez pieskatīšanas iespējams ļoti bēdīgs iznākums,” spriež Korsaks.
