Dzērāju atskurbšanai iztērē pusmiljonu trijos gados 7
Valsts kontrole (VK), veicot revīziju, kā valstī tiek nodrošināta dzērāju atskurbšana, secinājusi, ka jāpārtrauc dzērāju aprūpēšana no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. No šīs budžeta programmas trijos gados ir piešķirts vairāk nekā pusmiljons eiro.
Gan Saeima, gan valdība gadiem ir pievērsusies šai tēmai, bet sausais atlikums no birokrātijas gadiem ieilgušās spriešanas par dzērāju izguldināšanas vietām ir tas, ka valsts pašvaldībām maksā 15 eiro diennaktī par vienas pārdzērušās personas apkopšanu.
Pašvaldības gada beigās iesniedz rēķinu un valsts samaksā. Pieprasītā naudas summa ar katru gadu palielinās, un, kā atzina vairāku pašvaldību vadītāji, tai, visticamāk, vēl ilgi nebūs tendence samazināties.
Balvu novada pašvaldībai, kura viena no pirmajām atjaunoja pilsētas atskurbtuvi, no valsts budžeta trijos gados ir izmaksāti vairāk nekā 20 tūkstoši eiro, un maksāts ar katru gadu arvien vairāk. Balvu novada domes priekšsēdētājs Aigars Pušpurs pastāstīja, ka 2015. gadā atskurbtuvē bijis 491 klients, bet 2017. gadā – jau 727 personas.
Viņaprāt, klientūra pieaugot tāpēc, ka rosīgāka kļuvusi pašvaldības policija. Ar domes lēmumu vienas piedzērušas personas atskurbināšanai tiekot piešķirti 20 eiro. Tātad bez valsts piešķirtās naudas daļu iegulda arī vietējā vara.
Arī Gulbenes novada pašvaldības teritorijā dzīvojošie tiekot vesti atskurbt uz Balviem un Gulbenes novada pašvaldība norēķinās par to. Bet, kā sacīja Pušpurs, to nevarot sacīt par pašmāju dzērājiem, no kuriem retais ir tik turīgs, lai samaksātu par saņemtajiem pakalpojumiem.
Klientu skaits palielinās arī Jelgavas pilsētas atskurbtuvē. “Jelgavas Vēstnesis” ziņo, ka, piemēram, 2017. gadā atskurbtuvē pakalpojums sniegts 2657 reizes, un tas esot par 155 gadījumiem vairāk nekā gadu iepriekš. Pašvaldības policija tajā ievietojot arī dzērājus no apkārtējiem reģioniem. No Dobeles atskurbtuvē vieni un tie paši cilvēki tiekot ievietoti desmitiem reižu.
Statistiku kuplinot arī daži Jelgavas rekordisti, kuri atskurbtuves pakalpojumu pērn izmantojuši katru dienu teju veselu mēnesi. Arī Jelgavā tāpat kā Balvos pašvaldība ir noteikusi 20 eiro maksu par uzturēšanos atskurbtuvē, bet šī summa tikai daļēji sedzot atskurbtuves uzturēšanas izmaksas.
Jelgavas pilsētas dome atskurbināšanas pakalpojumu nodrošināšanai no valsts budžeta triju gadu laikā ir saņēmusi gandrīz 103 tūkstošus eiro.
Uz apkārtējo fona izceļas Daugavpils, jo tur atskurbšanas telpas izvietotas pie Daugavpils reģionālās slimnīcas narkoloģijas nodaļas. Slimnīcas valdes pārstāvis Reinis Joksts pastāstīja, ka ik gadu pašvaldība par dzērāju atkopšanu kopumā maksājot vairāk nekā 100 tūkstošus eiro.
VK revidenti ir konstatējuši, ka Ministru kabineta rīkojumā noteiktais pašvaldībām kompensējamais izdevumu apmērs – līdz 15 eiro par katru atskurbšanas telpā ievietoto personu – nav pamatots ar aprēķiniem: nav noteikts, kāda apjoma un kvalitātes pakalpojums par šo summu tiek nodrošināts.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā valdībai 2014. gadā ir konstatēts, ka atskurbtuves izmaksas ir krasi atšķirīgas – no četriem eiro Rīgas pilsētā (Latvijas Sarkanais Krusts nenodrošina atskurbšanas pakalpojumus diennakts režīmā, bet gan tikai nakts stundās) līdz 92 eiro Jūrmalas pilsētā. Maksa tiek noteikta par vienu klientu, par klienta pavadītajām stundām atskurbšanas telpā vai arī tiek noteikta mēneša maksa.
Līdz ar to pašvaldības par pakalpojumu maksājot krasi atšķirīgi – no 2,78 eiro par atrašanos atskurbtuvē Ludzas novadā līdz 3377 eiro mēnesī Balvu novadā, kur šī summa tiek piešķirta neatkarīgi no atskurbtuves noslogojuma. Ņemot vērā pašvaldību sniegtos datus, tika pieņemts, ka pašvaldības vidēji uz vienu personu tērētu 35 eiro, no kuriem 15 eiro tiktu kompensēti no valsts budžeta ar nosacījumu, ka pakalpojums tiks nodrošināts diennakts režīmā.
Revīzijā konstatēts, ka vairākas pašvaldības (piemēram, Krāslavas, Ķekavas un Ikšķiles novada pašvaldības) ir saņēmušas kompensācijas daļējai atskurbināšanas pakalpojumu izmaksu segšanai, lai gan pašvaldībās nav iekārtotas speciālās atskurbšanas telpas.
VK aicina VARAM sadarbībā ar Veselības ministriju, Iekšlietu ministriju, Tieslietu ministriju, Finanšu ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību izstrādāt atskurbtuvēs sniegto pakalpojumu normatīvo regulējumu, skaidri nosakot pakalpojuma sastāvu, par tā sniegšanu un finansēšanu atbildīgās institūcijas.
“Arī šogad šos izdevumus joprojām apmaksāsim no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Vai beidzot nebūtu pienācis laiks ieviest skaidrību, kādi atskurbšanas pakalpojumi iedzīvotājiem tiek sniegti, kas un cik par tiem maksā?” jautā valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Uzziņa
Naudu piešķir 25 pašvaldību atskurbtuvēm
* Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas informatīvajā ziņojumā, ko Ministru kabinets pagājušā gada jūlijā pieņēma zināšanai, minēts, ka 2018. gadā 25 pašvaldībām atskurbināšanās pakalpojumu nodrošināšanai plāno piešķirt kopā 253 763 eiro.
* 2017. gadā atskurbināšanās pakalpojumu nodrošināšanai no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirts kopā 198 814 eiro 23 pašvaldībām (par katru personu līdz 15 eiro).
Lielākais finansējums pērn bija paredzēts Daugavpils pilsētas domei un Liepājas pilsētas domei – abām ap 40 000 eiro. Teju 35 000 eiro paredzēti Jelgavas pilsētas domei un 23 255 eiro Rīgas pilsētas domei, 10 080 eiro – Balvu novada domei, teju 10 000 eiro – Jūrmalas pilsētas domei, 7665 eiro – Ventspils pilsētas domei, 7000 eiro – Ludzas pilsētas domei, 6390 eiro – Daugavpils novada domei un 5640 eiro – Tukuma novada domei. Atskurbšanas pakalpojumus kompensē arī Rēzeknes pilsētas domei, Preiļu, Dobeles, Talsu, Krāslavas, Ikšķiles, Ķekavas, Olaines, Ozolnieku, Rēzeknes, Salaspils, Stopiņu un Tērvetes novada domēm.
Šogad minētajām 23 pašvaldībām pievienojas Jēkabpils pilsētas dome un Ogres novada dome. Lielākā summa jeb 41 035 eiro šogad plānota Liepājas pilsētas domei. 34 883 eiro paredzēti Rīgas pilsētas domei, bet Rēzeknes pilsētas domei aprēķināta astoņas reizes lielāka summa nekā šogad – 27 375 eiro.
