Dzērāju ārstēšana neesot politiķu darīšana 1
Saeimā ik pa laikam notiek deputātu komisiju sēdes, lai aprunātos par alkoholisma apkarošanu. Uz tām uzaicina ministriju pārstāvjus, mediķus un alkohola ražotājus, bet sabiedrībai no tā labuma tikpat kā nekāda, jo alkoholiķu skaits nesarūk.
Ne reizi šajās sēdēs nav manīts vismaz satraukums par apjomīgām naudas summām, kas no valsts budžeta tiek tērētas alkoholiķu ārstēšanai neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcās. Arī vakar, kad Saeimas deputāti divas stundas aprunājās, par to nebija ne vārda. Nav arī noskaidrots, cik liela ir nauda summa, kas gada laikā no nodokļu maksātāju naudas aizplūst alkoholiķu dzīvības glābšanai. Kaut mediķi ne reizi vien rosinājuši Finanšu ministriju kopā ar Veselības ministriju beidzot izlemt, vai daļu no alkohola akcīzes nodokļa (2008. un 2009. gadā tas ir palielināts vēl par 50%) nevajadzētu novirzīt alkoholiķu ārstēšanai, lai slimnīcām nebūtu jātērē nauda, ko varētu izlietot daudz lietderīgāk, tomēr ministrijas un deputāti no šī jautājuma izvairās.
Kā atzina Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna, Finanšu ministrija ne reizi vien ir atrunājusies, ka visa akcīze tiekot ielikta valsts budžetā un medicīnai tiek piešķirta valsts dotācija. Iestādes vadītāja, kura ir vistiešākajā saskarsmē ar alkoholiķiem, atzina, ka akcīzes nodokļa palielinājums nav palīdzējis pilnveidot pretalkoholisma profilaksi. Likvidētas visas struktūras, kas ar to nodarbojās.
Tomēr Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča pēc sēdes man apgalvoja, ka akcīzes jautājums neesot tik bezcerīgs, ka veidošot darba grupu cīņai pret dzeršanas sērgu un tā pieprasīs ministrijai sniegt precīzus aprēķinus, cik liela akcīzes nodokļa daļa nonāk medicīnas budžetā, lai pēc tam lemtu, vai tā būtu palielināma.
”Ja pieprasīsim steidzamības kārtā, ministrijai atbilde jādod trīs dienu laikā,” skaidroja deputāte Barča.
Bet bijušais Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības valdes priekšsēdētājs Saeimas deputāts Edmunds Demiters (Zatlera Reformu partija) brīnījās, kur paliek ienākumi no augstās akcīzes, ja Iekšlietu ministrijas budžets kopš laika, kad paaugstināts akcīzes nodoklis alkoholam, sarucis no 260 līdz 162 miljoniem latu. Tad nav jābrīnās, ka ar nelegālā alkohola tirgotāju apkarošanu nesokas. Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) vēstulē deputātiem rosina vēl vairāk paaugstināt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem. Šis jautājums patlaban ir aktuāls arī Lielbritānijā un Somijā.
Šoreiz, atšķirībā no citām reizēm, alkoholisma apkarošanas sēde notika pēc LĀB iniciatīvas, tāpēc biju pārsteigta, ka par iepriekš minēto tikpat kā nekas netika runāts. Tiesa, mediķu organizācija ir sagatavojusi konkrētus priekšlikumus izmaiņām likumos, lai samazinātu dzeršanas sērgu, bet ar šādiem ierosinājumiem mediķu organizācija nākusi klajā ne reizi vien, diemžēl – nesekmīgi. LĀB prezidents Pēteris Apinis aicināja deputātus rīkoties, lai bargāk sodītu tos, kas pārkāpj likumu, tirgojot alkoholu nepilngadīgajiem. Šādos gadījumos individuālām personām būtu piemērojams naudas sods no 200 līdz 250 latiem, kā arī piecu dienu arests, bet juridiskām– no 500 līdz 5000 latiem. Ja tirdzniecība notiek atkārtoti, tad sodi ir vēl bargāki – 15 dienu arests. Ārstu biedrība rosina Saeimas deputātus grozīt Alkoholisko dzērienu aprites likumu, lai palielinātu vecumu, no kura drīkst iegādāties alkoholiskos dzērienus. Patlaban to var darīt, sākot no 18 gadiem, bet LĀB lūdz politiķus rīkoties aktīvāk un labot likumu, lai tas būtu atļauts jauniešiem, kuri nav jaunāki par 21 gadu. Gan A. Barča, gan arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis apsolīja, ka rīcība sekošot nekavējoties, ka būs darba grupa, kas parūpēsies, lai LĀB priekšlikumi nepaliek karājoties gaisā.
Arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas reanimatologs Pēteris Kļava piekrita P. Apinim, ka sodiem ir jābūt bargākiem.
P. Kļava: ”Ja alkoholiķim nav naudas, lai brauc rakt ogles kaut kur Sibīrijā un nopelna slimnīcai nesamaksāto naudu. Mēs auklējamies ar problēmām un ar savu demokrātiju tās uzturam. Ja bērns lieto alkoholu, vecākus vajadzētu sodīt ar 1000 latu naudas sodu.
Dažās valstīs ir tā – ja bērns ir apdedzis vai applaucējies vecāku nolaidības dēļ, tad vecākiem liek apmaksāt daļu no ārstēšanās. Bet Latvijā – dzer un dara, ko grib, bet mēs par viņiem tik maksājam. Mēs paši uzturam šo parazītisma politiku. Tā ir degradācija un haoss.”
Uzziņa 2011. gadā ātrā medicīniskā palīdzība devusies 67 792 izsaukumos pie personām, kas pār mēru lietojušas alkoholu, t. sk.: 28 728 – traumas un saindēšanās ar alkoholu; 10 063 – psihozes un uzvedības traucējumi; 28 999 – sūdzības, kas nebija saistītas ar dzīvības un veselības apdraudējumu. Pērn no akūtas saindēšanās ar alkohola surogātiem miruši aptuveni 250 cilvēki. Latvijā uz 500 cilvēkiem ir viena ”točka”, vismaz viena katrā ciemā. Pērn ir likvidēta tikai viena ”točka”. Avots: Latvijas Ārstu biedrība |
