Dzērājšoferu murgs ir sācies 28
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lielākais reibums – 2,67 promiles 52 gadus vecai sievietei. Vecākais dzērājšoferis – 71 gadu vecs vīrietis ar 1,54 promilēm. Jaunākais auto – 2011. gada “Mercedes Benz E220” un “KIA Ceed”, vecākais – 1992. gada “Audi 80”. Tādi dati redzami statistikā par pirmajiem 25 autovadītājiem, kuriem kopš likuma grozījumiem konfiscēti auto par braukšanu stiprā reibumā, un viņu automobiļiem, kas atrodas Nodrošinājuma valsts aģentūrā un gaida, kad tos kāds nopirks.
Kaut autovadītāju ar derīgu apliecību par braukšanu reibumā virs 1,5 promilēm tagad var arī likt cietumā, tur vēl neviens nav nonācis. “Domāju, ka sākumā uzreiz nevienu cietumā neliks. Jo nav seku. Ja braukšana dzērumā beidzas ar sekām, ir cita panta daļa. Cietumsods paredzēts gadījumos, kad brauks dzērumā regulāri,” spriež Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Pēc Valsts policijas datiem, no pagājušā gada 25. novembra, kad stājās spēka likuma grozījumi, ka par braukšanu reibumā virs 1,5 promilēm iestājas kriminālatbildība, līdz šā gada 8. janvārim (ieskaitot) uzsākti 118 kriminālprocesi par braukšanu virs 1,5 promilēm un 18 – par braukšanu narkotisko vielu reibumā, kā arī 18 kriminālprocesi, kad cilvēks atteicies no alkohola vai narkotisko vielu pārbaudes (tas pēc būtības nozīmē, ka cilvēks netieši atzīstas grēkā). Aptuveni pusē gadījumu transportlīdzekļi tikuši konfiscēti – dzērājšoferi braukuši ar saviem braucamajiem, savukārt pārējos gadījumos tiks piedzīta daļēja vai pilna transportlīdzekļa vērtība. Arī tā ir jauna likuma norma, kas ieviesta pērn.
Tāpat kopš 25. novembra uzsākti 168 kriminālprocesi par braukšanu dzērumā bez tiesībām, par ko arī iepriekš bija paredzēta kriminālatbildība.
Līdz 31. decembrim prokuratūrā kriminālvajāšanas uzsākšanai saņemti 107 kriminālprocesi par šiem 1,5 promiļu un stiprākā reibumā braucējiem, no kuriem 22 kriminālprocesi nosūtīti tiesai, bet 83 pabeigti prokuratūrā, apsūdzētajiem piemērojot prokurora priekšrakstu par sodu. Visvairāk piemērotie sodi ir sabiedriskais darbs un naudas sods, kā arī katram sodītajam automašīnas vadītājam ir atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem. Automobiļi konfiscēti vai tiek piedzīta to zināma vērtība, ja automobilis nav piederējis dzērājšoferim.
Nenovērtēja likumdevēja labo gribu
Kad 2020. gada 1. jūlijā tika atcelts administratīvais arests līdz 15 diennaktīm par braukšanu dzērumā, loģika bija vienkārša: brīvības atņemšana ir pietiekami nopietns sods, kuru var piemērot tikai tad, ja ir krimināls noziegums. Tāpēc būs tikai naudas sods un “paskatīsimies, kā uz to reaģēs sabiedrība”. Diemžēl dzērājšoferu sabiedrība šo likumdevēja soli nenovērtēja: naudas sodi, lai arī pietiekami lieli (par 1,5 promilēm jau draudēja 2000 eiro sods un tiesību atņemšana uz pieciem gadiem), iedarbojās ne uz visiem. Bubulis it kā liels, bet praksē daļa vadītāju dzērumā bija iemanījušies neiekulties nepatikšanās, braucot tā, lai policisti neapturētu ātruma pārkāpšanas dēļ. Bet iekrist akciju laikā, kad tika apturēti visi vadītāji alkohola pārbaudei, iespēju bija maz, jo šādas akcijas ir retas un par tām parasti ir zināms iepriekš.
Protams, kad notika ceļu satiksmes negadījumi, reibumu jau vairs nevarēja noslēpt. Un par to nācās atbildēt. Īsāk sakot, statistiku par braukšanu dzērumā uzrādīja avāriju krimināllietu dati un vēl dati par tiem cilvēkiem, kuriem reibumā gribējās uz ceļa trakot un kurus izķēra retie policisti.
Nu kopš pagājušā gada 25. novembra ir kriminālatbildība ar transporta līdzekļa konfiskāciju vai soda naudu zināmā tā vērtībā, ja transporta līdzeklis nepieder konkrētajam cilvēkam, pat ja nav negadījuma, bet ir 1,5 promiles vai vairāk.
Saeimas deputāts Andrejs Judins stāsta: “Atceros, ka iepriekšējās Saeimas Juridiskajā komisijā, kad diskutējam par administratīvā aresta atcelšanu, jau pieļāvām versiju, ka būs jādomā par kriminālatbildību. Pie tā galu galā arī nonācām. Sākotnēji Tieslietu ministrija piedāvāja kriminālatbildību, sākot ar divām promilēm, bet darba grupā nolēmām par pusotru, kas arī ir pietiekami daudz. Prokuratūra, piemēram, arī bija par pusotru promili.”
A. Judins: Viens no jautājumiem bija: vai krasi nepieaugs krimināli sodītu cilvēku skaits (tas vēlāk rada virkni ierobežojumu konkrētā cilvēka dzīvē – A. D.). Jā, tāds risks ir, bet, no otras puses, ir cerības, ka daudzus tas atturēs no braukšanas reibumā. Tāpat kā arī, protams, obligātais papildu sods: automobiļa konfiskācija vai tās vērtības samaksāšana. Ja cilvēks reibumā brauc ar svešu automobili, tad nevar radīt viņam labvēlīgāku situāciju. Lai maksā. Likumā ierakstījām gan pilnīgu, gan daļēju kompensāciju. Ja cilvēks reibumā vada autobusu, trolejbusu vai kravas automobili, tad vienmēr nebūs samērīgi maksāt pilnu to vērtību, jo tā var sasniegt arī 200 000 eiro. Lai tiesa lemj. Cerams, tā sapratīs ideju. Viens, ja dzērājšoferis brauc ar sievas automobili, – tad summai jābūt tuvai tā vērtība, otrs – ja ar firmas kravas automobili vai pilsētas tramvaju. Likumā visu aprakstīt nevar.
Darba grupā, kas strādāja pie likuma, bija tiesneši, prokurori, policisti. Domāju, ka visiem skaidra likuma jēga, tiesa un prokuratūra saprot likumdevēja gribu: dzērājšofera transporta līdzekli konfiscēt, bet, ja to nevar, maksāt samērīgu kompensāciju.
Vai bija kāda pretdarbība šiem likuma grozījumiem? Sabiedrībā protestus nejuta.
Nebija. Kā jau teicu, bija diskusijas par promilēm un bažas, ka krasi pieaugs krimināli notiesāto skaits.
Likuma grozījumi paredz arī cietumsodu. Tas būs gadījumos, kad cilvēkam nav naudas, ko maksāt, vai arī viņš ir vecs vai slims un nevar strādāt piespiedu sabiedrisko darbus? Atceros, bija lieta, kur diviem mazturīgiem un slimiem cilvēkiem par divu nokaltušu mazu kociņu sadedzināšanu ugunskurā dabas parkā piesprieda nosacītu cietumsodu, jo apsūdzētajiem nebija ne naudas, ne veselības, lai strādātu sabiedriskos darbus.
Domāju, ka sākumā uzreiz nevienu cietumā neliks. Jo šeit nav seku. Ja braukšana dzērumā beidzas ar sekām, ir cita panta daļa. Cietumsods paredzēts gadījumos, kad brauks dzērumā regulāri un nelīdzēs ne naudas sods, ne sabiedriskie darbi. Sodu nosaka pēc vairākiem aspektiem, ir vainu mīkstinoši un vainu pastiprinoši apstākļi, ir dažādas biogrāfijas, personības un apstākļi, tajā skaitā ārkārtēji.
Ja cilvēks brauc ar automobili, tad degvielu viņš pērk un gan jau kaut kāda nauda viņam ir. Teorētiski jau varam izdomāt visu ko, bet katra lieta ir individuāla. Ja visu varētu ielikt formulās, tad jau tiesa nebūtu vajadzīga: dators visu aprēķinātu un izlemtu. Tiesai ir pienākums un atbildība izvēlēties sodu. Ja, piemēram, cilvēks nenožēlos un teiks, ka turpinās dzert un braukt, tad lai tiesa piemēro visbargāko sodu. Bet pagaidām nesteigsimies ar secinājumiem, jo kopš 25. novembra, kad stājās spēkā grozījumi, pagājis pārāk mazs laiks.
Dzērumā uz braukšanas eksāmenu
Medijos un sociālos tīklos regulāri lasām policijas sniegtās ziņas, kādos apstākļos kopš 25. novembra iekrīt dzērājšoferi un ar kādiem automobiļiem (skat. tabulu.). Gadās arī amizantas lietas. Tā Daugavpilī kāda sieviete lūkojusi kārtot braukšanas eksāmenu, būdama 2,1 promiles reibumā… Par šo ziņu daudziem radās jautājumi – kas un kā tur notika, kā sieviete šādā dzērumā vispār tika pie stūrēšanas, vai inspektors jau sākumā neko neredzēja?
Eksāmena pieņēmējs nevēlējās komentēt notikušo, bet AS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) Kvalifikācijas departamenta vadītājs Juris Teteris paskaidroja, ka sieviete, iekāpjot eksāmena automobilī, neesot izrādījusi nekādas reibuma pazīmes, uzvedusies un runājusi pilnībā adekvāti. Neilgi pēc eksāmena sākuma uzvedība strauji sākusi mainīties un CSDD darbiniekam radušās aizdomas par apreibinošu vielu ietekmi uz minētās personas uzvedību, pēc kā eksāmens ticis nekavējoties apturēts. Tika izsaukta Valsts policija, kas arī konstatējusi alkohola reibumu.
“CSDD klientu apkalpošanas centru rīcībā ir alkometri, kas tiek lietoti gadījumos, ja rodas aizdomas, ka pretendents varētu būt alkohola reibumā. Ieviest vispārēju testēšanu neuzskatām par lietderīgu, jo gadījumi, kad pretendenti ierodas uz eksāmenu reibumā, ir ārkārtīgi reti. 2022. gadā tika pieņemti ap 60 tūkstoši eksāmenu, un šis ir vienīgais šāds gadījums. Pie tam vispārīga testēšana varētu tikt uztverta kā cilvēka cieņu aizskaroša,” komentē J. Teteris.
Sieviete atzinusi savu vainu un nožēlojusi izdarīto. Prokurore ar prokurora priekšrakstu par sodu piemērojusi apsūdzētajai sabiedrisko darbu uz 120 stundām, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības (ja tās bijušas uz citiem transporta līdzekļiem) uz pieciem gadiem – pēc būtības tas nozīmē, ka eksāmenu konkrētais cilvēks varēs kārtot pēc pieciem gadiem. Tāpat no sievietes valsts labā piedzenama transportlīdzekļa (kas viņai nepiederēja) daļēja vērtība – 10 000 eiro.
Kā atņem automobiļus un kur tie paliek
Kad policija konstatē, ka automobiļa (vai cita transporta līdzekļa) vadītājam ir 1,5 vai vairāk promiļu, viņu aiztur un nogādā izolatorā izgulēties, lai vēlāk varētu nopratināt. Policija pret viņu uzsāk kriminālprocesu, ko vēlāk nodod prokuratūrai. Aizturēt var līdz 48 stundām. Dzērājšofera automobili nogādā kādā no piecām Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) stāvvietām: Rīgā, Valmierā, Kuldīgā, Ludzā vai Madonā. Autoevakuatora izmaksas ir apmēram seši eiro par kilometru, un tās jāsedz dzērājšoferim. Ja automobilis nepieder dzērājšoferim, policija mēģina sazināties ar tā īpašnieku, lai savāc savu braucamo. Ja kādu iemeslu dēļ tas nav iespējams, arī šis automobilis nonāk NVA stāvvietā – protams, arī par maksu –, no kurienes īpašnieks to var paņemt, samaksājot arī par glabāšanu 2,13 eiro par diennakti.
Dzērājšofera automobilis atrodas stāvvietā līdz brīdim, kad to ar prokuratūras vai tiesas lēmumu var pārvietot. Dzērājšoferis var atnākt un paņemt tikai savas mantas, kas nav automobiļa detaļas. Automobiļi stāv zem klajas debesis. Ja tie cietuši, piemēram, izsisti logi, neviens tos nepiesedz. NVA uzdevums ir tikai sargāt to, ko tai atved. Šobrīd NVA uzglabāšanā ir 612 transporta līdzekļi – ne tikai saistībā ar dzērājšoferiem, bet arī citiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Nav tirgus placis
Nodrošinājuma valsts aģentūras Transportlīdzekļu nodaļas vadītāja Laija Dovguško apkopojusi interesantus datus (skat. tabulas), kādiem dzērājšoferiem ar kādām promilēm kādi automobiļi jau konfiscēti un atrodas NVA kopš 25. novembra un gaida, kad beigsies cenu aptauja (izsole) un tos kāds nopirks. Dati iegūti no dokumentiem, kas atrodas L. Dovguško rīcībā. Visi automobiļi saistīti ar vadītāju reibumu pie stūres: daļa iesaistīti negadījumos, daļa atņemta tikai par braukšanu ar 1,5 vai vairāk promiļu reibumā.
“Mēs neesam tirgus placis un izsoli neorganizējam – to dara Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā mājaslapā. Tur var aplūkot fotogrāfijas, iegūt informāciju, arī par kādu cenu automobilis nopirkts. Ieņēmumu dienests organizē iespējamo pircēju vizītes pie mums, piemēram, lai kādu stundu visi, kas grib, var atnākt un paskatīties. Nekāda braukšana ar izsolāmo automobili vai tā vešana uz servisiem pārbaudīt nav paredzēta,” precizē L. Dovguško.
Kā tikt pie dzērājšofera automobiļa?
Kā paskaidroja Valsts ieņēmumu dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa, manta, tajā skaitā transporta līdzekļi, automobiļi, ko dažādos likumos noteiktos gadījumos valsts iestādes konfiscē to īpašniekiem vai atzīst par bezīpašnieka mantu, nonāk VID rīcībā un kļūst par valstij piekritīgo mantu. Pēc tam kad ir stājies spēkā tiesas nolēmums vai prokurora priekšraksts par sodu, kurā paredzēta transportlīdzekļa konfiskācija, tas tiek atsūtīts VID. Tādējādi arī policijas konfiscētie automobiļi kļūst par valstij piekritīgo mantu. Tā tiek ņemta uzskaitē un tiek organizēta cenu aptauja. Šādu mantu var iegūt, iesniedzot savu cenu piedāvājumu. Dabū tas, kurš piedāvā visaugstāko cenu. Visa nauda no valstij piekritīgās mantas realizācijas tiek ieskaitīta valsts budžetā.
Paziņojums par cenu aptaujām tiek publicēts VID tīmekļvietnē. Tur atrodams īss transporta līdzekļa apraksts, norādīti defekti, fotoattēli un izsoles nosacījumi.
VID neanalizē un nevērtē, kāpēc manta ir konfiscēta, bet tikai izpilda spriedumus vai lēmumus par mantas konfiskāciju. Dzērājšoferiem konfiscētajiem automobiļiem nav paredzēti atsevišķi nosacījumi.
Cenu aptaujās piedāvāto cenu amplitūda esot ļoti dažāda – no dažiem simtiem līdz dažiem tūkstošiem vai vairāk eiro. Pamatā tas ir atkarīgs no realizējamā transportlīdzekļa markas, izlaiduma gada un tā vizuālā un tehniskā stāvokļa. Ieinteresētās personas transportlīdzekļus var apskatīties dabā, iepriekš sazinoties ar VID. Līdzšinējā pieredze gan rādot, ka automašīnas dabā apskata reti, piemēram, ja automobilim iesniegti ap 30 pieteikumiem, tad to apskatīt dodas kādi divi cilvēki, saka K. Augstkalne-Jaunbērziņa.
Reizi mēnesī VID publicē informāciju par mēneša laikā realizēto mantu izsoļu uzvarētājiem un piedāvātajām cenām.
Jaunākais auto – 2011. gada, vecākais – 1992. gada
Kopš 25. novembra konfiscētās automašīnas, kas atrodas Nodrošinājuma valsts aģentūrā un gaida, kad beigsies cenu aptauja un tos kāds nopirks.
Automašīnas marka un ražošanas gads
• Audi A6 Avant (2001)
• Audi A6 (1998)
• Audi A6 (1997)
• Audi 80 (1992)
• BMW 330 (2006)
• BMW 525 (2005)
• BMW 330 (2001)
• BMW 520 (2000)
• Honda Civic (2005)
• Honda Civic (2002)
• KIA Ceed (2011)
• Land Rover Discovery (2005)
• Mercedes Benz E220 (2011)
• Mercedes Benz C320 (2008)
• Mercedes Benz C220 (2004)
• Toyota Avensis (2005)
• Volkswagen Toureg (2007)
• Volkswagen Passat (2006)
• Volkswagen Passat (2006)
• Volkswagen Passat (2002)
• Volkswagen Bora (1999)
• Volvo S60 (2006)
• Volvo V50 (2005)
• Volvo XC90 (2004)
• Volvo S40 (2004)
Dati: NVA
