Ar ko atšķiras dažāds ūdens: vērtē uztura speciāliste 3
Ūdenim, kā zināms, ir būtiska, pat izšķiroša, loma cilvēka dzīvības funkciju uzturēšanā. Bet ar ko labāk remdēt slāpes – ar to ūdeni, kas tek no krāna, vai kādu no veikalā nopērkamajiem – dzeramo vai minerālūdeni?
* Apmēram pusi nepieciešamā šķidruma daudzuma organisms uzņem no pārtikas produktiem, piemēram, maizē ir 30 līdz 40% ūdens, gaļā – 60%, kartupeļos – 75%, dārzeņos – līdz pat 95%. Otra puse ūdens ir jāizdzer. Vidēji dienā cilvēkam nepieciešami trīs litri ūdens, tātad apmēram 1,5 līdz 2 litri jāuzņem ar dzērieniem, vislabāk tīra ūdens veidā. Taču šo daudzumu nevajadzētu uztvert kā konstantu. Karstā vasaras dienā vai sportojot izdzertā šķidruma daudzums var sasniegt pat 5 līdz 10 litrus. Vajadzētu izdzert vismaz 1,5 l ūdens dienā, bet, ja gribas vēl, tad vairāk – pēc individuālas izjūtas, – teic uztura speciāliste INGA ŠIRINA.
* Veselīgākais un arī lētākais veids, kā uzņemt nepieciešamo šķidruma daudzumu, ir dzert tīru ūdeni, uzsver uztura speciāliste. Tomēr svarīga ir ne tikai ūdens kvantitāte, bet arī kvalitāte. Dzeramajam ūdenim ir jāatbilst noteiktām prasībām mikroorganismu, dabisko minerālvielu un kaitīgo piemaisījumu (arsēna, svina, kadmija, nitrātu, nitrītu, dzīvsudraba un policiklisko ogļūdeņražu) pieļaujamā daudzuma ziņā. Tāpēc iedzīvotājiem pieejamais ūdens, kas tek pa ūdensvadu, tiek hlorēts un dažādi attīrīts.
* Dažkārt dzirdams viedoklis, ka krāna ūdens ķīmiskās apstrādes dēļ ir “tehniski” miris. Vai tā ir taisnība? Krāna ūdens un dzeramais ūdens, protams, iziet nedaudz citādu ceļu nekā minerālūdens, bet jebkurā gadījumā viss ūdens tiek ņemts no dabiskām ūdenskrātuvēm. Krāna un dzeramo ūdeni attīra caur filtriem un dezinficē, bet dezinficēšana – tas nebūt nenozīmē sterilizēšanu. Arī krāna ūdenī saglabājas mikroorganismi un tas satur dažādas dabiskās minerālvielas. Piemēram, kalciju un magniju, kas nosaka ūdens cietību. Ciets ūdens veselībai nav kaitīgs, bet pārtikas produktus šādā ūdenī ir grūtāk izvārīt mīkstus. Tējai un kafijai, kas vārīta cietā ūdenī, ir mazāk aromāta. Palielināts dabiskās dzelzs un magnija daudzums veselībai nav kaitīgs.
* Ja krāna ūdens šķiet negaršīgs vai kvalitātes ziņā šaubīgs, ūdeni dzeršanai var iegādāties veikalā, kur ir pieejama vesela virkne minerālūdeņu un avotu ūdeņu – gan negāzēti, gan gāzēti. Minerālūdens un avotu ūdens, protams, ir vērtīgāks par krāna ūdeni sastāva dēļ un arī garša tiem ir labāka.
* Lielākā daļa no veikalos nopērkamajiem avota un minerālūdeņiem ir piemēroti ikdienas lietošanai. Galvenais kritērijs, kas atšķir ikdienā lietojamu ūdeni no ārstnieciskajiem minerālūdeņiem, ir minerālvielu daudzums un sastāvs. Neierobežotai lietošanai ir piemēroti ūdeņi, kuros kopējais minerālvielu daudzums ir 0,5 – 1,5 g/l.
* Minerālūdeni ar augstu mineralizācijas pakāpi noteikti nedrīkst lietot ikdienā kā galveno ūdens avotu, jo organisms no tā var uzņemt pārāk daudz nātrija, kālija un citu minerālvielu. Svarīgi ir izvērtēt arī minerālvielu sastāvu. Ja lielāko daļu veido nātrija un hlora joni, tad šāds minerālūdens jau ir sālsūdens, bet sāls mūsu ikdienas ēdienkartē jau tā ir par daudz. Nav vēlams lietot ūdeni ar kopējo sāļu saturu vairāk par 2,5 g/l.
* Vērtīgāka minerālūdenī ir kālija, magnija, kalcija un hidrogēnkarbonāta jonu klātbūtne. Taču gandrīz visas iespējamās dabiskās minerālvielas (Na, K, Ca u. c.), kā arī ūdenī izšķīdušas dažādas gāzes, sārmus, skābes, sāļus un organiskās vielas satur gan krāna ūdens, gan dzeramais un minerālūdens. Uz minerālūdens pudeļu etiķetēm var izlasīt informāciju par izšķīdušo minerālvielu jonu saturu un savienojumiem, tādiem kā sulfīti (SO4), bikarbonāti (HCO3), nitrāti (NO3) u. c. Pasaules veselības organizācijas dzeramā ūdens kvalitātes vadlīnijās, ņemot vērā sulfātu iedarbību uz kuņģa un zarnu traktu, rekomendēts ievērot prasību, lai sulfātu koncentrācija dzeramajā ūdenī nepārsniedz 500 mg/l, bet saistībā ar ūdens garšas izmaiņām – 250 mg/l.
* Lietot gāzētu vai negāzētu ūdeni ir gaumes un pašsajūtas jautājums. Jutīgam kuņģim gāzes var izraisīt gļotādas kairinājumu un pastiprināt skābes sekrēciju, radot diskomfortu. Savukārt kūtra gremošanas trakta darbība var tikt stimulēta, lietojot gāzētu ūdeni, – secina uztura speciāliste.
* Tāpat kā uzturu, arī ūdeni ieteicams lietot dažādu. Vienu dienu jādzer minerālūdens, citu – avota ūdens, nākamo – krāna ūdens. Es, piemēram, pārmaiņus dzeru krāna ūdeni, fasētu dzeramo ūdeni, avota ūdeni un arī dažādus minerālūdeņus. To sastāvs ir atšķirīgs un, lietojot ūdeni ar dažādu sastāvu, organismā nonāk dažādas minerālvielas. Bet minerālūdens nedrīkst būt vienīgais ūdens avots, jo ar to var uzņemt pārāk daudz minerālvielu. Jāpatur arī prātā, ka minerālvielu sastāvs dažādiem minerālūdeņiem ir atšķirīgs, tāpēc tos vajadzētu lietot dažādus. Vislabāk ir dzert gan dzeramo ūdeni, gan minerālūdeni, iesaka Inga Širina.
* Veikalos nopērkamā ūdens kvalitāte lielā mērā atkarīga arī no iepakojuma. Visvairāk tas ietekmē gāzēto ūdeni – pildīts stikla traukā, tas noteikti garšo labāk. Tieši šā iemesla dēļ restorānos ūdeni pasniedz no stikla pudelēm. Arī tilpums spēlē savu lomu. Ūdenim ir spēcīgāka garša un tas ilgāk saglabā noturību, ja pildīts lielāka tilpuma traukos. Dzeramajam ūdenim un minerālūdenim, protams, ir derīguma termiņš. To var lietot arī pēc derīguma termiņa beigām, taču burbuļu, iespējams, tajā tad būs kļuvis krietni mazāk, var teikt, ūdens būs kļuvis vājāks, – uzsver a/s “Interbaltija AG” eksperte Solvita Meļņikova.
