Džentlmeņu medību vienošanās 0
Meža dzīvnieku nodarītie postījumi lauksaimniecībai, kurus neviens nekompensē un par kuriem neviens materiāli neatbild, piespieda Zemnieku saeimu (ZSA) rosināt grozījumus Medību likumā. 21. martā Talsu novada Lībagu apkārtnē notika mednieku, zemnieku un valsts institūciju pārstāvju tikšanās staltbriežu nopostītajos sējumos J. Sproģa zemnieku saimniecībā.
Šeit iespējams apskatīt un lejupielādēt foto no “LA” dienas Koknesē.
Klātesošie spēja vienoties tikai par “vainīgo” staltbriežu agrāku apšaušanu un dažiem Ministru kabineta noteikumu punktiem. Pirms divām nedēļām diskusija Stendē sākusies ar karstiem strīdiem, bet beigusies ar secinājumu, ka visas problēmas var atrisināt esošā Medību likuma ietvaros, ja vien… puses spēj vienoties. Tomēr nespēja.
Zemnieku saeimas 32 priekšlikumiem, ko vajadzētu iekļaut Medību likumā un Ministru kabineta noteikumos, Latvijas Mednieku asociācijas pretstāve nelokāma: “Neko nevajag mainīt!” Tāpēc pagājušajā ceturtdienā “Latvijas Avīzē” konstatējām, ka “zemnieki un mednieki nevar vienoties”.
Sausais atlikums
Tajā pašā dienā “Latvijas Avīze” uzaicināja medniekus un lauksaimniekus pārstāvošās organizācijas uz diskusiju Koknesē ar likumdevēju Jāni Dūklavu (Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja vietnieku), meža politikas veidotāju Arvīdu Ozolu (Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktoru), mežu uzraugu Andi Krēsliņu (Valsts meža dienesta ģenerāldirektoru). Sākumā nekas neliecināja, ka todien būs citādi.
“Kāda jēga darba grupā 40 reizes tikties? Ja es teikšu “melns”, bet otrs – “balts”, nekāda vienošanās nesanāks,” diskusijas sākumā niknojās Jānis Dūklavs, kurš kā zemkopības ministrs pirms vairāk nekā gada izveidoja darba grupu Medību likuma jautājumos. “Ar Meža likumu bija tā, ka par to darba grupā nevienojās, bet likumu beigās ar balsojumu pieņēma deputāti. Tāpēc Medību likuma sakarā ir svarīgi saprast ne tikai to, kā atvērt, bet arī kā to aizvērt… Ka nesanāk vēl sss… švakāk!” teica Dūklavs, pamanījis starp 25 klātesošajiem zemniekiem un medniekiem arī divas dāmas.
“Vai ar likumu varēs pasargāt laukus no postījumiem? Kāds kārtīgs Talsu puses zemnieks man kā ministram atnesa mapi, pilnu ar fotogrāfijām: sešdesmit galvas uz lauka, kāpostu kaceni noēsti. Pats mednieks. Kad noskaidrojās, šis “vella vecis” sastrīdējies ar mednieku kolektīvu tā, ka tas viņam noteicis: “Licences tu nedabūsi!” Šādas attiecības neviens likums nenoregulēs,” Dūklavs šādi parāda, ka nav likuma grozīšanas atbalstītājs.
Arvīds Ozols uzreiz izceļ Kokneses pašvaldību, kura ir pirmā Latvijā, kas izveidojusi Medību koordinācijas padomi, kurā iesaistītas visas ieinteresētās puses. “Ja šāda iniciatīva būtu plašāka, iespējams, pie diskusijas par Medību likuma grozījumiem nemaz nenonāktu.”
Darba grupa bija plaši pārstāvēta, reizēm ap galdu sēdējuši ap 30 vīriem, brīžiem ar pretējiem uzskatiem, atceras Ozols. “Uzskatu, ka darba grupa savu izdarījusi, jo jaunas idejas nerodas. Tomēr likumu vajadzētu precizēt, jo konflikti izskan skaļi, kaut Latvijā kartē šīs konfliktu zonas ir trīs līdz pieci procenti teritorijas. Lielākā daļa cilvēku ir atraduši risinājumu esošo normatīvo aktu ietvaros. Specifiskām situācijām vajag specifiskus risinājumus, neizjaucot to normatīvo bāzi, kas veiksmīgi darbojas. Es saskaitīju 13 tehniskas ieviešamas lietas, par kurām darba grupā panākta sapratne. Vienīgi dzīvnieku ētikas aizsardzības padomei ir iebildumi Latvijā legalizēt medības ar loku,” darba grupas sauso atlikumu rezumē Ozols.
Viņš piesaka divus fundamentālus labojumus likumā, kas varētu ierobežot postījumus lauksaimniecībai: “Pirmkārt, grozīt likuma 29. pantu, iedodot pašvaldībām mandātu, iesaistot Valsts meža dienestu un medniekus un lauksaimniekus, identificēt ārkārtas situācijas un pašvaldībām izstrādāt risinājumu noteiktai teritorijai uz noteiktu laiku. Pilnvaras būtu atkāpties no Medību likuma dažiem pantiem, tajā skaitā par minimālajām platībām, termiņiem u.c. Šāds risinājums būtu tikai tajā situācijā, kad konflikts nobriedis un konfliktējošās puses pašas nespēj tikt galā. Man liekas, ka “rungas iz maisa” iespējamība vien piespiedīs konfliktējošos rast risinājumu pašiem.
Otrkārt, 1995. gadā radītajā likumā nav definēts, kam būtu jābūt medību tiesību nomas līgumos Civillikuma izpratnē. Medību likumā varētu deleģēt tiesības Ministru kabinetam noteikt obligātos elementus medību tiesību nomas līgumos. Lai netraucētu tos, kuri spējuši vienoties, varētu to attiecināt tikai uz tiem līgumiem, kuri tiek slēgti no jauna. Nevajag jaunus “mērnieku laikus” mednieku un zemes īpašnieku attiecībās, kur tas nav nepieciešams,” saka Ozols.
Karstajā punktā nr. 1
Nupat kā “LA” redakcija saņēma Valsts prezidentam sūtītu vēstuli no Vestienas un Jumurdas pagasta zemniekiem Marijas Veibas un Oskara Buķeļa par lieliem postījumiem lauksaimniecībai, ko nodarījuši meža zvēri. Tie, viņuprāt, radušies no medību kolektīva “Driāda”, kas pieder SIA “Gerkens & Co” īpašniekiem, veiktās apzinātas dzīvnieku piebarošanas un vairošanas, divkārt pārsniedzot pieļaujamo koncentrāciju. “Driāda” atsakās lauzt deviņdesmitajos gados noslēgtos līgumus ar šiem zemniekiem. Vaicāju, kā būtu risināma šāda situācija?
Arvīds Ozols atzīst, ka šo viennozīmīgi var uzskatīt par karsto punktu nr. 1. un šādā situācijā būtu jāiedarbina abi grozījumos piedāvātie jaunie mehānismi – gan pašvaldība, gan nomas līguma piespiedu grozīšana. “Ļoti daudzos līgumos nav to izbeigšanas nosacījumu, kas vēlāk radījuši konfliktus. Bet, ja kāda no pusēm iniciē šo līgumu grozīt, tad tas gan būtu jādara. Vēl varētu likumā noteikt, ka līgumi jāpārskata, ciktāl tie neatbilst jaunajām prasībām,” viņš papildina.
Zemnieku saeima nepiekrīt, ka ar šiem diviem grozījumiem pietiktu, lai atrisinātu visas tās problēmas, ko medību saimniecība radījusi lauksaimniecībai. Mārtiņš Trons, ZSA pārstāvis, uzskata, ka izmaiņas nepieciešamas gan Medību likumā, gan Ministru kabineta noteikumos.
“Mums nav pieņemams, ka Saeima decembrī no Biotopu likuma izņēma kompensācijas zemniekiem par gājputnu radītajiem postījumiem, jo juridiski lauksaimnieks nav pat tiesīgs migrējošos putnus padzīt no sava lauka. Vajadzētu noteikt maksimālo un minimālo konkrēto meža dzīvnieku blīvumu,” viņš vēl piesauc citus ierosinājumus.
Andis Krēsliņš gan iebilst, ka ne jau dzīvnieku blīvums rada problēmu. “Mūsuprāt, daudz svarīgāks raksturojošs lielums ir mežsaimniecībai vai lauku kultūrām radītie postījumi. Viens par postījumu sauc, ja mežacūka iziet cauri auzu laukam un divās vietās iedūrusi degunu, otrs – pilnīgi iznīcinātu pushektāru. Taču 40 ha laukā 0,5 ha ir daži procenti – tas nav liels postījums. VMD uzskata, ka normatīvajos aktos jānodefinē postījums.
Otrs – kā aprēķināt nodarītos zaudējumus? Ja zaudējumos netiek ierēķināta neiegūtā peļņa, tad, iespējams, mednieks to spētu samaksāt, ja tas būtu viņa bezdarbības rezultāts. Jāsaprot: kamēr uzskatām, ka meža dzīvnieki ir nepieciešami, tikmēr kaut kādi postījumi būs. Jebkurā gadījumā par šķīrēju jāiesaista vietējā vara,” nosaka galvenais mežu uzraugs.
Jāzeps Baltmanis, Kokneses novada domes izpilddirektors, ar diviem piemēriem velk uz pašvaldības lomas palielināšanu: “Jumurdā jau meža zvēriem pieved tonnām graudu – tā vairs nav dabiskā atlase, bet velnsviņzinkas. Jumurdā ir mazie zemnieki, kuri vispār neko nevar izaudzēt – pat ne kartupeli sev. Tepat pie mums Gunta Belēviča briežu dārzam apkārt ir žogs, tas ir dabas parks, un tā iekšienē viņš saimnieko, citus netraucējot.”
Andis Krēsliņš atzīst, ka ar pašreizējo regulējumu Jumurdas situāciju atrisināt nevar: “Arī es uzskatu, ka tikai pašvaldība, konkrētajā gadījumā Ērgļu novads, kopā ar VMD, medniekiem un zemes īpašniekiem to var atrisināt.”
Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) izpilddirektors Ainārs Zvejnieks nepiekrīt: “Uz ko mēs ejam? Veides vai Buķeļa privātās ambīcijas neatrisinās neviens likums. Talsos ierosināja briežu govju medības sākt agrāk – 15. jūlijā. LATMA nepiekrīt ZSA ierosinājumam, jo briežu govs jauno teļu uz lauku līdzi neved. Nomedījot govi, bojā iet arī teļš. Zemnieki negrib saprast, ka esošā likuma ietvaros var vērsties VMD un saņemt ārpus termiņa un ārpuslimita atļauju. Ja ir pierādīti postījumi, arī martā var saņemt aļņa medību licenci.”
Māris Bondars, Latvijas Mednieku savienības (LMS) pārstāvis, piebalso konkurējošās mednieku organizācijas viedoklim: “Arī LMS lūdz Medību likumu nevirzīt uz grozījumiem. Kāpēc pēdējā brīdī norāvām rokas bremzi, ja vairāk nekā gadu diskutējām par to, kā labot likumu? Medību likuma struktūra ir būvēta uz dzīvnieku skaita vairošanu. Ar nepārdomātiem grozījumiem mēs varam iekrist otrā grāvī un pēc gadiem desmit attapties 1995. gada situācijā, kad bija minimālais dzīvnieku skaits.”
Pašvaldība kā šķīrējs
Tomēr arī Bondars spiests atzīt, ka “ārkārtas situācijas kā Jumurdā šā brīža likums atrisināt nevar. Cik zinu, Dobeles novadā jau piecus gadus rit tiesvedība par medību nomas likuma grozījumiem”. Viena unikāla risinājuma pret postījumiem nav – tie ir dažādi pasākumi, kas veicami kopā ar pašvaldību, VMD un zemes īpašniekiem – tas ir arī LMS secinājums. “Kā to dara Kokneses novadā – sarunājoties trīs stundas, galda asie stūri noapaļojās, un pirms nedēļas (12. aprīlī) tika nodibināta Medību koordinācijas padome. LMS piedāvā tuvākajā laikā izstrādāt vadlīnijas zemniekam, kā labāk organizēt piebarošanu un kā izvēlēties kultūras, lai izvairītos no postījumiem,” sola Bondars.
Jāzeps Baltmanis atceras, ka ideja kopīgi pārrunāt medību problēmas novada domē radusies no deputāta un arī mednieka Miezīša, tādējādi nodibināta koordinācijas padome. Kokneses novadā visi septiņi ir vietējie kolektīvi.
Gatavojot novada teritoriālo plānojumu, Kokneses novada dome vienojusies ar “Metrum”, ka atsevišķā kartē būs iezīmētas iespējamās kolektīvu ietekmes sfēras, kas būs saskaņotas arī ar zemniekiem. “Pats galvenais, ka kartē būs vietvārdi, iezīmēti medību masti un stigas, ko tikai mednieki zina,” uzsver Baltmanis.
No kaimiņu novada atbraukušie Armands Cirsis un Jānis Bunduls, mednieks un zemnieks, iesaistoties diskusijā, ātri vien nonāca pretišķībās, un drīz vien mums sajuka, kurš piedāvājis 250 latu prēmiju par nomedītu cūku un kurš piedraudējis ar 250 latu sodu, kur ierīkots piebarošanas laukums un cik tālu tornis no tā, un kurš sastādījis nevēlamo mednieku sarakstu. Nemēģinājām izšķirt šo strīdu. Jānis Dūklavs vien norādīja: “Nu re, vīri – arī jūs te esat sakašķējušies! Šādus strīdus kā jūsējais ar likumu noregulēt nevar. Nu nevar ar likumu noteikt, ka Annai jāmīl Pēteris.”
Aicinu Arvīdu Ozolu pamodelēt, kā šāds strīds tiktu atrisināts, ja būtu pieņemts grozījums Medību likuma 29. pantā. “Likums var iedot mehānismu, kā atrisināt domstarpības. Likumā tiktu nosaukti kritēriji, pēc kuriem var konstatēt, ka iestājies konflikts. Pašvaldībai šajā brīdī tiek dots mandāts izveidot komisiju, kurā pieaicināti gan VMD, gan zemes īpašnieks, gan zemnieku un mednieku pārstāvji. Komisija izstrādā pasākumu plānu konkrētam laika posmam, kas var paredzēt gan papildu mednieku iesaistīšanu, gan atkāpes no minimālajām platībām,” skaidro “mežu ministrs”.
Džentlmeņu vienošanās
Arvīds Ozols aicina visus klātesošos tomēr vienoties vismaz par divām lietām: “Varbūt esmu naivs, bet, ja mēs uz Saeimu varam aiziet ar priekšlikumu kopumu, par kuriem esam vienojušies, un vēlāk nevelkam ārā tos priekšlikumus, kas var torpedēt visa likuma jēgu, tad arī Tautsaimniecības komisijas deputāti noteikti rēķināsies ar ekspertu un nevalstisko organizāciju vienošanos…”
Juris Sprukulis, zemnieks no Bebru pagasta: “Redzam, ka Zemnieku saeimas paceltā problēma par meža zvēru nodarītajiem postījumiem divu gadu laikā radusi veiksmīgu risinājumu. Paldies Mārtiņam Tronam! Es jau redzu reālas pārmaiņas: mūsu novadā izveidojusies koordinācijas padome, mūsu mednieku kolektīvs uzbūvējis apmēram 20 torņus. Kā es varu konfliktēt ar saviem kaimiņiem – medniekiem, kad redzu, ko viņi dara?!” “Ja var vienoties kā mūsu novadā, tad zemnieki varētu samierināties arī ar esošo Medību likumu,” viņam piebalso zemnieks J. Lazdiņš no Bebru pagasta…”Bet ja nav iespējams… tad nekas cits neatliek.”
Pēc garām diskusijām par mežacūku ierobežošanu (ko vietas trūkuma dēļ neatreferēšu) otrās stundas beigās stingrā balsī noprasu, vai klātesošo mednieku un lauksaimnieku organizāciju pārstāvji varētu parakstīt šādu džentlmenisku vienošanos: ierosināt likumā grozīt tikai šos divus punktus – par pašvaldību pilnvarām krīzes situācijā un obligātajiem nosacījumiem medību nomas līgumiem?
Māris Bondars, Latvijas Mednieku savienība: “Jā!”
Mārtiņš Trons, Zemnieku saeima: “Par šiem diviem punktiem – jā, bet… gadījumos, kad lauksaimniekiem, kas veic preventīvos pasākumus, ir līgums ar mednieku kolektīvu, kurš nenovērš postījumus, vajadzētu dot tiesības lauksaimniekiem pieaicināt citus medniekus vai pašiem medīt…”
Vairākas balsis no zāles: “To tieši pašvaldība var nolemt un risināt!”
Mārtiņš Trons: “Procesi, kuros neiesaista pašvaldību, var noritēt ātrāk.”
“Bet džentlmeņu vienošanās paredz tikai minēto grozījumu pieteikšanu…”
Mārtiņš Trons: “Principā jā, jo pārējo varam iestrādāt Ministru kabineta noteikumos. Un varbūt vēl jautājumi, par kuriem visas puses vienosimies.”
Ainārs Zvejnieks, Latvijas Mednieku asociācija: “Viennozīmīgi jā, bet bažas rada Zemnieku saeimas papildu nosacījumi.”
