Spiningotāji ezeru iztausta dienu pirms sacensībām 0
Ūdenskrātuves uzvilkušas ledus seģeni, novietotas krastā, rāmi snauž laivas, un, atcerēdamies aizejošā gada jaukākos brīžus, vējā lepni plīvo “Mammasdabas” karogs. Jā, šis gads LVM apsaimniekotajos ezeros bijis piedzīvojumiem un lomiem bagāts.
Spiningošanas sacensības piecos ezeros divās kārtās prasījušas no to dalībniekiem ne tikai meistarību un prasmi atrast zivis, bet arī izturību, mērojot tālus ceļus uz sacensību vietām, agru celšanos. Bez pamatīga darba nevar tikt pie vērā ņemamiem rezultātiem, un to ļoti uzskatāmi parādīja šīs sacensības. Uzvarētāji kopvērtējumā – komanda no Liepājas “Spicie asari”, kurā startēja Jānis Stepko un Andris Rusiņš –, sacensību vietā vienmēr ieradās dienu iepriekš, lai iztaustītu ezeru, saprastu, kas tīk ezera iemītniecēm un kurā ezera vietā tās ietur maltīti. Šāda taktika attaisnojās pilnībā. Liepājnieki ne tikai uzvarēja spiningošanas sacensībās, bet treniņā tika arī pie lielākās līdakas, kāda šogad noķerta Gulbju ezerā, un ieguva balvu par lielāko līdaku šajā ūdenskrātuvē.
Te būtu laiks pastāstīt, ka jau no 2006. gada LVM apsaimniekotajos ezeros norit konkurss “Par gada lielāko zivi”. Katrā no pieciem ezeriem, kuros “Latvijas valsts meži” organizē licencēto makšķerēšanu, tiek vērtēta lielākā zivs. Kaņierī un Gulbju ezerā vērtē lielāko līdaku, Lielauces ezerā – asari, Zebrus ezerā – zandartu un Tērvetes ūdenskrātuvē – karpu.
Pirms trim gadiem LVM apsaimniekotajos ezeros sākās “Mammasdabas” spiningošanas čempionāts. Pa šiem gadiem čempionāts vērsies plašumā, un šogad tas kopumā pulcēja gandrīz piecdesmit komandas no daudziem Latvijas novadiem. Sacensībām radušies arī vareni atbalstītāji SIA “Dole Marine”, kas sacensību kopvērtējuma uzvarētājiem dāvāja galveno balvu – stiklplasta laivu “Astra – 400”, makšķerlietu, inventāra un ekipējuma lieltirgotājs SIA “Salmo” līderus sveica ar vērtīgām dāvanu kartēm, bet izdevniecība “Lilit” uzvarētājiem bija sarūpējusi žurnāla “Copes lietas” abonementus visam gadam.
Nedaudz par sacensībām un desmit posmos piedzīvoto stāsta Andris Rusiņš: “Man ļoti patīk spiningot, bet darīt to tikai tāpat, lai aizpildītu brīvo laiku un atrastos saiknē ar dabu, nav gluži tas pats, kas piedalīties sacensībās. Tas piešķir pavisam citu azartu, gribas pierādīt sev un citiem, ka mēs ar Jāni to protam un varam. Lai veiksmīgi piedalītos sacensībās, jābūt saprašanai par ūdenstilpi, jāpārzina tās bedres, dziļumi un seklumi, jāatrod dziļumu krantis, pie kurām vislabprātāk uzturas zivis.
Pārbaudīt ūdenstilpi, kurā bija paredzēts kāds no sacensību posmiem, vienmēr devāmies jau iepriekšējā dienā. Kāpām laivā un sākām eksperimentēt ar vizuļiem, lai atrastu, kas tad plēsīgajām zivīm vislabāk tīk. Viennozīmīgi varu pateikt, ka viena lieta ir atrast pareizo vizuli, bet otra – piemeklēt šim vizulim pareizo spēli. Mūsu krājumos ir lieliski Japānā ražoti vobleri, kas paredzēti copei seklos ezeros, bet gadās tā, ka tas, kas labi strādā man, nestrādā Jānim un otrādi. Nedrīkst par zemu novērtēt kāta lomu ar pareizi izvēlētu testu un akciju. Tā izdancināt vobleru ar kātu, kuram ir “Extra fast” akcija, nebūs iespējams ne ar vienu citu.
Ko es varu teikt par ezeriem, kuros notika sacensības? Katrs no pieciem ezeriem, kuros startējām, ir ar saviem knifiem un īpatnībām. Visi tie pieskaitāmi pie seklajiem ezeriem, vienā no tiem līdakas braši kampj zaļganu vobleru vai lēnām velk gumijzivtiņu, bet citā zaļajai krāsai pat virsū neskatās, tur vajag sarkanu. Nu, gluži kā pasakā par Maiju un Paiju. Kā smagāko varu minēt Zebrus posmu, šo ezeru ir grūti izkost tā specifiskās tumšās ūdens krāsas dēļ. Ezers ar zivīm ir ļoti bagāts, bet pielasīt atbilstošu mānekli ļoti sarežģīti, šeit, kā esmu dzirdējis, plēsēju tvarstīšana pamatā notiek ar dzīvo ēsmu. Esmu gandarīts, ka pie zivīm tomēr tikām arī šajā ezerā. Vienreiz netālu no strauta ietekas saķērām paprāvu skaitu asaru, pēdējā posmā pavisam negaidīti, velcējot ar vobleru, tiku pie karaliska loma, gandrīz kilogramu smaga zuša. Piedalīties labi organizētās sacensībās ūdenstilpēs, kurās ir daudz zivju, ir tik aizraujoši.”
