Kā vērtējat režisora Alvja Hermaņa protestu pret Vācijas atvērtību bēgļiem? 34
Režisors Alvis Hermanis pārtraucis darbu Hamburgas “Thalia Theater”. Viņš atzinis, ka šādu lēmumu pieņēmis ļoti privātu iemeslu dēļ, vienlaikus paužot kritiku par Vācijas atvērtību imigrantiem un bēgļiem. Kā šādu mākslinieka soli vērtē Latvijas inteliģences aprindās?
Māra Svīre, rakstniece: “Ikvienam cilvēkam ir tiesības izteikt savas domas. Būtu muļķīgi Alvim Hermanim vaicāt, vai tad iepriekš, kad viņš slēdza līgumu ar teātri Vācijā par izrādes iestudēšanu, viņš nezināja par šīs valsts attieksmi pret bēgļiem. Jo redz: jo tālāk laiks plūst, jo varenāka tā bēgļu straume kļūst. Tāds iebraucēju apjoms Eiropā ir vienkārši biedējošs. Tas, kas patlaban notiek, ir karš bez ieročiem. Eiropa tiek iekarota. Mani pārsteidz un es patiesi nesaprotu, kā var tā vienkārši piebraukt krastā ar laivu no citas pasaules malas un bez problēmām ienākt citā zemē? Kā var būt, ka tā Eiropas dienvidu robeža ir tik caura? Brīžiem pārņem bažas par to, ka vienā jaukā dienā Latvijā var ieplūst šādas bēgļu straumes no Krievijas.”
Džemma Skulme, gleznotāja: “Mākslinieks nav vēlēts kā politiķis, viņš savā talantā un sūtībā ir iecelts no Dieva, no kāda augstāka spēka. Un tāpēc viņš ir pilnīgi brīvs, nesaistīts cilvēks, kurš var paust savas domas. Hermanis ir sasniedzis tik augstus mākslinieciskos griestus, ka viņš var atļauties justies kā līdzīgs ar līdzīgu jebkurā pasaules valstī. Nevaru zināt, kā tagad kārtojas viņa līguma lietas ar Hamburgas teātri, taču viņa paustais spriedums ir vairāk mūžības vērts nekā merkantilu interešu diktēts. Arī es rīkotos līdzīgi. Varam būt lepni, ka mūsu vidū ir cilvēks, kas rīkojas tieši, bez aplinkiem. Spēja runāt patiesību arī ir Dieva dots talants.”
Mārtiņš Brauns, komponists: “Es pilnīgi atbalstu Alvi Hermani. Tas, kas pasaulē patlaban notiek, ir musulmaņu uzbrukums. Protams, šī patiesība tiek slēpta, tā lieta notiek komplicētāk. Ļoti iespējams, ka no visas migrantu straumes tikai kādi desmit procenti ir teroristi, pārējie – saaģitēti, pierunāti. Diemžēl visa vaina ir Eiropas likumdošanā, kas ir gļēvulīga, uzpirkta un iebaidīta.”
Ieva Akuratere, dziedātāja: “Kādam Alvja Hermaņa domas var nepatikt, taču ir jāciena strikti cilvēki. Un es cienu viņa drosmi un kategoriskumu. Hermanis nekad nav izcēlies ar politkorektumu nevietā, arī šoreiz viņš rīkojies saskaņā ar sevi.”
Inga Ābele, rakstniece: “No Hermaņa puses ļoti normāls solis. Viņš ir ģimenes cilvēks, kurš grib būt pie savas ģimenes un neuzturēties vietā, kur plosās karš. Situāciju Vācijā var raksturot tieši tā. Šī valsts vairs netiek galā ar bēgļu straumi, kas pārņem tās zemi. Varu tikai priecāties, ka ir cilvēki, kas nebaidās atklāti paust savas domas.”
Dāvis Sīmanis, kinorežisors: “Jebkurš ir tiesīgs paust publiski savu pozīciju kādā sociālpolitiskā jautājumā. Alvis Hermanis vienmēr bijis politiski aktīvs, skandalozs izteikumos par dažādiem procesiem. Arī šāds viņa paziņojums par sadarbības pārtraukšanu ar teātri Vācijā man nešķiet gluži negaidīts, tāpat mani nepārsteidz atšķirīgā reakcija Vācijā, kas sekoja mūsu režisora izgājienam. Visā Eiropā taču nav vienotas izpratnes un domas bēgļu jautājumā. Ir grūti ieņemt kādu vienu pozīciju šajā situācijā arī tādēļ, ka nevar salīdzināt spriedumus, kas radušies cilvēkam – kā šajā gadījumā Alvim Hermanim, kurš bēgļu problēmu piedzīvo tās skartā zemē uz savas ādas, – un tiem, kas Rīgā var ērti spriest, skatoties no malas. Hermanis nekad nav baidījies skaļi izteikt savu viedokli, jo arī politiskā izteiksme ir mākslas sastāvdaļa.”