Dzemdības, kas sievieti dziedina. Pieredzē dalās sievietes un vecmātes 0
Mūsu kolēģe, portāla Veselam.lv redaktore un dūla Linda Rozenbaha nesen laidusi klajā savas lasītāju iecienītās grāmatas “Gaidības un radības ar prieku” turpinājumu “Dziedinošas dzemdības”. Autore grāmatā savijusi Latvijas vecmāšu, pasaules pētījumu, savu dūlošanas un 30 sieviešu pieredzi. Nedaudz iepazīsimies ar tematiem, kas aplūkoti jaunajā grāmatā, kurā intervētas arī pazīstamas vecmātes Dina Ceple, Iveta Bērziņa, Gunta Freimane, Rudīte Brūvere.
Kāpēc dziedinošas dzemdības?
“Mana atmiņa ir saglabājusi dzemdību stāstus un tikšanās reizes ar sievietēm, kuras dalās dzemdību pieredzē un kuras to izjutušas kā spēcinošu, prieka un mīlestības pilnu vai pat kā uzvaras gājienu,” grāmatas ievadā raksta autore. “Viena līdz šādām dzemdībām nonākusi jau pirmajā reizē, citai ceļš bijis ilgāks. Uzklausot daudzu sieviešu stāstus par spēcinošām dzemdībām, bieži dzirdēju: “es dziedinājos” vai “pieredze bija dziedinoša”. Citreiz es to vienkārši sajutu. Un tā atnāca šīs grāmatas nosaukums – Dziedinošas dzemdības,” atklāj Linda.
“Kāds spēks atveras sievietē, kad viņa sev noticējusi un varējusi! Taču dziedināšanās sajūta var veidoties arī ne tiešā saistībā ar citu radību pieredzi. Piemēram, grāmatā ir Baibas stāsts par cita veida dziedināšanos – zīdaiņa vecumā Baiba zaudēja māti, un tas, kā pret viņu radībās un pēc dzemdībām izturējās vecmāte, tas, kā viņa Baibu, tobrīd vāru un pilnīgi emocionāli atvērtu, aprūpēja, teju vai aiznesot līdz dušai un nomazgājot, un ietinot baltos palagos, tas, ar kādu rūpību, mīlestību un maigumu viņa to darīja, deva iespēju Baibai piedzīvot mātes klātesamību, sajust, it kā to darītu viņas māte. Tā bija viņas dziedinošā pieredze.”
Kā izvairīties no ķeizargrieziena
Grāmatā dziļi pētīts, kā izvairīties no ķeizargrieziena un kā dzemdēt, ja šāda operācija agrāk piedzīvota.
Ķeizargrieziena operācija ir nozīmīgs atklājums medicīnā; daļai bērnu tas ir vienīgais iespējamais ceļš uz piedzimšanu, bet māmiņām – iespēja saglabāt veselību vai pat dzīvību.
Taču cilvēks, ko nozīmīgu atklājis, mēdz pārspīlēt ar lieliskā atklājuma izmantošanu… Pasaules Veselības organizācija iesaka, ka ķeizargrieziena operāciju īpatsvaram no visām dzemdībām nevajadzētu pārsniegt 15% – šajos gadījumos ir attaisnojies risks, ko operācija rada mātei un bērnam, un, veicot ķeizargriezienu, tiek uzlaboti mātes un bērna veselības rādītāji valstī. Latvijā 2016. gadā tie bija 21,7 procenti.
Vēl nesen ierasta prakse bija pēc viena ķeizargrieziena nākamajās dzemdībās arī veikt ķeizargriezienu, kas ir viens no būtiskiem faktoriem, kādēļ īpatsvars ir augsts. Savukārt Ziemeļeiropā ir senāka prakse ļaut sievietei dzemdēt pašai arī tad, ja iepriekš bijis ķeizargrieziens. “Kad sāku rakstīt šo grāmatu, 2009.–2012. gadā sievietēm, kuras vēlējās dzemdēt pēc ķeizargrieziena, šāda iespēja lielākoties bija jāmeklē teju kā detektīvēm. Vecmātes, kuras intervēju, jau tobrīd bija no tām retajām, kas atbalstīja šādas sievietes.
Pēc 2012. gada ir palielinājusies iespēja sievietēm Latvijā laist bērniņu pasaulē saviem spēkiem pēc ķeizargrieziena (pārmaiņas ir valstiskā līmenī) vai vismaz uzsākt dzemdības un tad vērot to turpmāko gaitu.
Tomēr cilvēkos iekšējas pārmaiņas nenotiek tik ātri – jāpaiet laikam, piemēram, lai speciālists, kurš vēl nesen strādājis pēc principa pēc ķeizargrieziena ķeizargrieziens justos droši un zinoši, lai ļautu sievietei dzemdēt,” Linda Rozenbaha guvusi apstiprinājumu sarunās ar speciālistiem un sievietēm.
“Tev ir nepareizi veidots iegurnis! Tev ir šauri gurni! Tev ir infantila dzemde! Tev ir neattīstīta muskulatūra!” Ko tikai sievietes dzirdējušas, lai tiktu pārliecinātas, ka pēc ķeizargrieziena seko tikai ķeizargrieziens.
Protams, ne visas sievietes to uztver kā spriedumu – tev nebūs dzemdēt. Kādai tas ir atvieglojums. Tam var būt saprotami iemesli: sāpīga iepriekšējo dzemdību pieredze, dziļākas emocionālās vai seksuālās traumas (dzemdības ir saistītas ar seksualitāti), zaudēts bērns grūtniecības laikā vai dzemdībās, bailes no dzemdībām, neadekvāts priekšstats par radībām, nezināšana.
Gan sabiedrībā, gan daļai mediķu pastāv viedoklis, ka bērnam un mātei saudzīgākais dzemdību variants ir ķeizargrieziens. Tā var šķist, raugoties virspusēji. Patiesībā šaurais operācijas griezums, caur kuru mazulis tiek ar cilvēku roku spēku izvilkts no māmiņas dzemdes, ir daudz neērtāki un traumatiskāki vārti ienākšanai šajā pasaulē nekā dabiski mīkstie un elastīgie maksts un starpenes audi.
Arī mātes organismam tā ir nopietna operācija, kas, kā pierādīts, saistīta gan ar papildu riskiem, gan ilgāku atveseļošanās periodu nekā pēc vaginālajām dzemdībām. Grāmatā šie riski izskaidroti, tāpat kā ieguvumi, ja sieviete dzemdē pati un ja tas ir viņai piemērots radību veids. Piemēram, dabiskās dzemdībās ir lielāka iespēja, ka bērns piedzimst ar normālu dzimšanas svaru, veiksmīgāk uzsāk elpošanu, mātēm ir mazāks komplikāciju risks pēc dzemdībām un nākamajās grūtniecībās.
Mīlēt arī rētas un neizdošanās
Grāmata ir par apzinātu gatavošanos dzemdībām un prāta izsvērtām un sirds sajustām izvēlēm.
“Sievietes, kam nav izdevies dzemdēt pašām, bet viņas to vēlējušās, mēdz sevi vainot. Vainas meklēšana nekādi nepalīdz attiecībām ar bērnu, tā tikai būvē sienu, jo sieviete ir aizņemta ar savām grūtajām emocijām, tās nostājas starp abiem,” klāstīts grāmatā.
Tā izstāsta arī dažādas personīgās pieredzes un metodes, kā var izsāpēt zaudējumus.
Atklāti tiek runāts arī par reizēm, kad bērns gaidību laikā ir zaudēts, – par eņģeļbērniņiem, kas paliek vecāku sirdī.
Ja mazulis vēderā ar dupsi uz leju
Vēl viena tēma, kas padziļināti skatīta grāmatā, – situācija, kad bērniņš mammas puncī sēž ar dibentiņu uz leju: iemesli, fiziskie un emocionālie, veidi, kā mudināt bērnu apgriezties, un kā dzemdēt, ja bērns pozu nemaina. Arī ap šo tēmu ir daudz mītu un puspatiesību, un sieviete, kurai bērniņš ir šādā guļā, nonāk tādā notikumu un izvēļu virpulī, kur lēmumi jāpieņem ātri. Tas ir strespilni. Laika ir maz, jo līdz aptuveni 34. grūtniecības nedēļai bērns var mainīt guļu, bet pēc tam šī iespējamība pakāpeniski samazinās.
Grāmatā vienkāršā valodā izskaidrots, kā nepamatots pētījums 2000. gadā veica apvērsumu dzemdniecībā un lika baidīties pieņemt dzemdības, ja bērns nāk ar dupsīti pa priekšu. 2006. gadā pētījums tika apstrīdēts un tika pierādīts, ka šādas dzemdības ir drošas, taču gaidību un radību laikā jāievēro vairāki priekšnosacījumi, lai tā būtu.
Vienlaikus atkal jāuzsver ģimenes izvēle. “Galīgā atbilde, kā dzemdībām jānotiek, vienmēr paliks māmiņas sirdī,” grāmatā akcentē ārste un vecmāte Dina Ceple.
Līdzās sarunai ar bērnu, vizualizācijām, osteopāta apmeklējumiem un citām metodēm, kas var palīdzēt bērnam griezties, aprakstīti vairāki vingrojumi. Lūk, viens no tiem. Četrrāpus ar saliektām rokām pie zemes, galva nolikta uz rokām, dupsis gaisā, atslābināmies. Kājām jābūt plecu platumā, lai puncis starp tām justos brīvi. Ieteikums šo vingrojumu izpildīt katru dienu, pirms tam iztukšojot urīnpūsli, lai būtu vairāk vietas bērniņam. Pozā jānoturas vismaz 15 minūtes. Teicama relaksācija!
*Dūla – nemedicīniska atbalsta persona, kas palīdz sagatavoties dzemdībām, atbalsta radībās un pēcdzemdību periodā. Palīdz skaidrojoši, emocionāli (ierāda relaksācijas metodes, arī fiziski).
No dzemdību stāstiem
Skatos vecmātei acīs, un ir sajūta, ka starp mums divām šobrīd turas visa pasaule.
Dzemdībās un jogā princips ir līdzīgs – ieņem neērtāko pozu, kādu vari, un centies to izbaudīt.
Es skatos uz tevi un nešaubos – es tevi dzemdētu vēl desmit reižu.
Daži citāti no grāmatas
Attieksmi pret dabiskajām dzemdībām ietekmē vēl vienas bažas – pēc vaginālajām dzemdībām starpene var plīst, bet pēc ķeizargrieziena starpenes plīsumu nav. Jā, plīsumu nebūs, taču vai bērns tiks teleportēts un nebūs rētas?! Būs, ap 10 cm gara un 5–10 cm dziļumā.
Sievietei, lai viņa varētu dzemdēt pēc ķeizargrieziena, jāstiprina varēšana un ticība saviem spēkiem.
Dabisks kontrakciju ritms tiek saskaņots ar bērna iespējām un vajadzībām. Līdz ar to pauzes ir tik lielas, cik vajadzīgs, lai mazulis atpūstos un izturētu dzemdību slodzi.