Mārgaretas darba tikumi 3
Mārgaretai nekad nav bijis daudz draugu. Aktīvās politikas laikā maz laika atlika arī lasīšanai, lai gan kādu nieku pirms iemigšanas viņa esot lasījusi – galvenokārt grāmatas. Aculiecinieki apgalvo, ka īpaši iecienīta bija Agata Kristi, lai gan viņa lasījusi arī nopietnu teoloģisko literatūru. Mārgaretai bija arī citas aizraušanās, ko viņa iespēju robežās uzturēja visu mūžu: krāja porcelāna figūriņas, klausījās klasisko mūziku, apmeklēja operu, arī dažādus koncertus, un, kā zināms, pati itin labi spēlēja klavieres.
Laikā, kad Mārgareta pildīja premjerministres pienākumus, protams, blakus nodarbēm laika bija gaužām maz, jo tad bieži vien nācās strādāt līdz pat 20 stundām diennaktī. Turklāt viņai piemita īpašs talants ne tikai mocīties pašai, bet arī izsūkt visus spēkus no padomniekiem un sekretāriem. Premjerministres Mārgaretas darba diena nereti ilga līdz pašai rītausmai. Vasarā tikai dažkārt un ar ļoti lielām grūtībām izdevās viņu pierunāt doties vienas vai divu nedēļu atvaļinājumā. Taču arī tad, kad viņa paklausīja gan padomdevējiem, gan mediķiem, ne dienu neiztika bez “sarkanās kastes” jeb valdības dokumentu caurskatīšanas un dažādu lēmumu pieņemšanas.
Mārgareta bija pieradinājusi sevi ēst ļoti ātri, absolūti ne eleganti gausajā angļu manierē. Turklāt aculiecinieki pauž, ka visvairāk viņai paticis neievērot etiķeti, proti, tiklīdz vien radās iespēja, viņa ēda jeb uzkoda, kājās stāvot, tieši no burciņas, tūtas vai jebkura cita veida iepakojuma. Ļoti bieži viņa vispār iztikusi bez pusdienošanas, īpaši pirms uzstāšanās parlamentā, gluži apzināti atzīstot: “Asinīm ir jāpieplūst galvā, nevis kuņģī.”
