Mārgareta Tečere 1986. gadā.
Mārgareta Tečere 1986. gadā.
Foto: LETA/AFP

Meitenei tomēr jāsāk aprēķināt 3


Personiskajā dzīvē Mārgaretai paveicās ne gluži uzreiz. Jaunībā viņai bija vētrains romāns ar kādu jaunu, izskatīgu un pasakaini bagātu dīkdieni grāfu. Kādā svētdienā viņš aizveda Mārgaretu iepazīstināt ar saviem vecākiem. Aristokrātiskā ģimene neatbalstīja dēla izvēli (bakalejas veikaliņa īpašnieka meita nevarēja kļūt par grāfieni), tāpēc jauneklis bija spiests pamest savu iemīļoto.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
3 visbīstamākās zodiaka zīmju pārstāves, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem var atņemt citas vīrieti
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Lasīt citas ziņas

Nākamā aizraušanās beidzās vēl interesantāk: skotu fermeris, kurš sākotnēji lenca Mārgaretu, beigās apprecēja viņas māsu Mjūrielu, kura pēc dabas bija tipiska mājās sēdētāja, saimniekotāja un izteikti piezemēta būtne bez liekām ambīcijām.

Biogrāfi pauž, ka Mārgaretas karjera nekādā gadījumā nebūtu sasniegusi tādas virsotnes, ja viņa nebūtu pamanījusies beidzot tik izdevīgi apprecēties. Mārgareta saprata – jāšķiras no tradicionālajiem meiteņu sapņiem un jāīsteno izdevīgas aprēķina laulības. Par izredzēto upuri kļuva par viņu desmit gadus vecākais Deniss Tečers – ķīmiskā uzņēmuma īpašnieka dēls, kurš bija izkalpojies līdz armijas majora pakāpei un kļuvis par Britu impērijas ordeņa kavalieri. Kādā rītā, kad Mārgareta varēja nokavēt darbu, viņai palīgos nāca bagāts vecpuisis, piedāvājot aizvest ar savu jaguāru. Mārgareta acumirklī saprata, ka vajadzības gadījumā nebūs pārlieku grūti viņu savaldzināt…

CITI ŠOBRĪD LASA

Mazāk romantiska versija gan pauž, ka viņi iepazinušies Konservatīvās partijas konferencē, kurā apstiprināja Mārgaretas kandidatūru izvirzīšanai parlamenta vēlēšanās. Pēc laika Deniss oficiāli bildinājis Mārgaretu, un viņa to bez liekas apdomāšanās pieņēmusi. Viņi salaulājās 1951. gada 13. decembrī. Arī Denisa tuvinieki neslēpa, ka šīs laulības uzskata par nevienlīdzīgām, jo, viņuprāt, tik ievērojama kapitāla īpašnieks būtu varējis atrast piemērotāku dzīvesbiedri.

Vīra kapitāls katrā ziņā palīdzēja Mārgaretai aizmirst ķīmiju un iegūt juridisko izglītību, kura viņu interesēja daudz vairāk, iekļūt Advokātu kolēģijā, nodoties advokāta praksei un turklāt vēl apmaksāt priekšvēlēšanu kampaņu cīņai par vietu parlamentā. Pats Deniss bija vienaldzīgs pret politiku, viņu vairāk aizrāva sports. Mārgaretai viss bija otrādi. Denisam atvaļinājuma laikā patika ceļot. Mārgareta labprātāk veltīja laiku darbam… Tostarp Deniss reiz jau bija bijis precējies (turklāt viņa pirmo sievu arī sauca Mārgareta), un žurnālisti bieži jautājuši Mārgaretai, kāda ir viņas attieksme pret to. Jāatzīst, tas viņai bija neērts jautājums, atbildes allaž bija izvairīgas.

Deniss pats savukārt bija labsirdīgs, iejūtīgs cilvēks un patīkams sarunu biedrs. Viņš skaidri apzinājās, ka viņa sieva nav gluži parasts cilvēks, atsevišķos aspektos krietni vien pārspēj daudzus apkārtesošos, tostarp arī viņu pašu, tāpēc allaž pret viņu izturējās ar īpaši uzsvērtu cieņu. Mārgaretas draudzenes apgalvojušas, ka visu savā dzīvē Mārgareta sasniegusi, pateicoties vīra īpašai rūpestībai, lai gan patiesībā viņa Denisu nekad nebija mīlējusi, pat pašā viņu attiecību sākumā ne. 1953. gadā dzemdējusi dvīņus – zēnu Marku un meiteni Kerolu –, viņa jutās ar vienu piegājienu sekmīgi un pilnībā izpildījusi savu mātes pienākumu, vairs nedomāja par tālāku dzimtas turpināšanu, turklāt arī par jau esošajiem bērniem visas rūpes nešaubīgi uzlika uz labsirdīgā Denisa un auklītes pleciem. Tomēr, neskatoties uz šīm runām, Mārgareta un Deniss nodzīvoja ilgu un, iespējams, savdabīgi laimīgu mūžu viens otram līdzās.

Mārgareta atzinusies, ka vājuma mirkļos mierinājumu allaž radusi pie Denisa, kurš tad viņu apskāvis un mierinājis, kamēr viņi sākuši smieties un viņai acumirklī kļuvis vieglāk. Tie, kuriem nācies viesoties Mārgaretas mājā, pauduši pārsteigumu, ka sarunas pie galda pārliecinoši vadījis Deniss, savukārt premjerministre Mārgareta klusējot klausījusies. Vēl vairāk – viņš varējis arī pēkšņi, ģērbies tikai rītasvārkos, iebrāzties premjerministres kabinetā, satvert viņu aiz rokas un teikt: “Tā, sieva, tagad nu nāc gulēt! Patlaban ir pustrīs, bet pulksten sešos, pati labi zini, tev jau jābūt uz kājām.” Un Mārgareta tad paklausīgi sekojusi, visus klātesošos padomniekus un sekretārus atstājot krietni vien pārsteigtus.

Reklāma
Reklāma
Katrā ziņā Mārgareta bija nesatricināmi pārliecināta, ka perfekta atbilstība tēlam ir neatņemams valdīšanas slēpto panākumu elements. Reiz viņai jautāja: “Kurš jūsu ģimenē no rīta taisa brokastis?” Viņa atbildēja: “Protams, es.” Lai gan ir pilnībā skaidrs, ka allaž aizņemta ar valsts pārvaldīšanas jautājumu risināšanu, viņa lielāko daļu mājas darbu uzticējusi vīram un apkalpotājiem, tomēr neuzdrošinājās atbildēt citādi. Lai arī daļa kareivīgo sieviešu tādu attieksmi dēvē par vīriešu šovinismu, tomēr bija skaidrs, ka pretējā gadījumā lielākā daļa britu vīriešu par “tādu” Mārgaretu nenobalsotu kārtējās vēlēšanās.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.