Meitene ar baiso balsi 3
1943. gadā Mārgareta iestājās Oksfordas universitātes Somervilas koledžā, sākot studēt ķīmiju. Jau studiju laikā viņa līdzdarbojās antibiotiķa gramicidīna C rentgena struktūras analīzē. Pēc studiju beigšanas 1947. gadā viņa vispirms strādāja par ķīmiķi Eseksas grāfistes Kolčesterā, vēlāk – Kentas grāfistes Dārtfordā.
Taču ar ķīmiju Mārgareta nodarbojās neilgi. Viņu vairāk saistīja juridiskā prakse un, protams, politika. 1950. gadā Mārgareta pirmo reizi mēģināja uzsākt politiķes karjeru, Konservatīvās partijas sarakstā pretendējot uz iekļūšanu parlamentā. Šis mēģinājums beidzās nesekmīgi. Arī nākamais bija tāds pats. Tomēr Mārgaretai vismaz izdevās piesaistīt preses uzmanību. Šajā laikā būtiski bija arī tas, ka viņu atbalstīja gan vīrs, gan vecāki. 1953. gadā Mārgareta saņēma advokātes diplomu un sāka advokātes praksi, specializējoties nodokļu tiesībās.
Iespējams, daudzi nezina, ka iesauku Dzelzs lēdija Mārgareta sākotnēji iemantoja ne jau sava stingrā rakstura dēļ, kā daudzi vēl tagad uzskata, bet gan dabas dotā metāliskā balss toņa dēļ. Mārgaretai pašai sava balss tik ļoti nepatika, ka viņa speciāli apmeklēja pat aktiermākslas nodarbības. Šī “dzelzs” balss draudēja nopietni traucēt politiskajai karjerai. Lai vairāk atbilstu pierastajam sievietes tēlam, viņa izšķīrās par ļoti nopietnu balss saišu operāciju un rezultātā iemantoja maigāku tembru. Jāpiebilst, ka gadījumā, ja operācija nebūtu izdevusies, Mārgareta varēja palikt vispār bez balss. To, kāda bijusi viņas balss pirms operācijas, varam tikai mēģināt iedomāties, jo attiecīgā iesauka viņai pilnībā pielipa krietni vēlāk.
