Meitenes bērnība 3
Mārgareta Hilda Tečere (dzimusi – Robertsa) pasaulē nāca 1925. gada 13. oktobrī Anglijā Linkolnšīras grāfistes Grāntemā Alfrēda un Beatrises Robertsu ģimenē, kurā jau auga vecākā meita Mjūriela. Par māti gan pati Mārgareta, gan biogrāfi pauduši salīdzinoši maz (ja neskaita savulaik itin plaši aprakstīto skandalozo Beatrises māmiņas ārlaulības sakaru).
Alfrēdam piederēja divi bakalejas veikaliņi, vienlaikus viņš dzīvoja arī rosīgu sabiedrisko dzīvi, kā rezultātā 1945. gadā kļuva par Grāntemas mēru. Bērnībā tēvs bija neapšaubāms Mārgaretas elks. Viņa uz mūžu ielāgoja tēva paustos principus: stingrība, izlēmība, taupība. Vienu viņa ielāgojusi jo īpaši, proti: “Nekad nesekot pūlim, nebaidīties atšķirties no tā un, ja tas ir nepieciešams, vest to sev līdzi.” Mārgareta jau kopš mazotnes izcēlusies ar apbrīnojamām darba spējām, gatavību strādāt līdz spēku izsīkumam. Piecu gadu vecumā viņa sāka mācīties klavierspēli, deviņu gadu vecumā uzvarēja dzejas konkursā, spēlēja arī lauka hokeju, vienlaikus palīdzot tēvam strādāt veikalā, kur arī guva izpratni par uzņēmējdarbības pamatiem.
Skolā Mārgareta uzrādīja labas sekmes, bija apdāvināta, taču vienlaikus arī ar asu mēli apveltīta meitene. Savu rakstura īpašību dēļ viņa no klasesbiedriem iemantoja iesauku Megija zobbirstīte. Kāda skolas laika draudzene vēstījusi, ka jau mazotnē Mārgareta sapņojusi par iekļūšanu parlamentā. Viņa pati arī allaž atzinusi, ka dzīves lielākais magnēts bijusi tieši politika. Par premjerministri Mārgareta kļuva 53 gadu vecumā…
Tā kā liktenis nebija lēmis Alfrēdam dāvāt dēlus, viņš savas meitas, īpaši jaunāko Mārgaretu, audzināja, principā neņemot vērā viņu dzimumu. Viņš veda viņas līdzi uz lekcijām universitātē, bet, ja pats tur nevarēja ierasties, sūtīja vienu pašu Mārgaretu, kuras uzdevumos ietilpa rūpīgi visu pierakstīt un vēlāk izklāstīt tēvam. Ģimenē bieži risinājās kaismīgas diskusijas par politiku, un Mārgareta tajās jau kopš mazotnes piedalījās līdzās pieaugušajiem.
Vēlāk, novērtējot savu meitu, kura sasniegusi politikas augstākās virsotnes, Alfrēds teica: “Mārgareta par 99,5 procentiem ir pati pilnība. Ja ir runa par atlikušajiem 0,5 procentiem, tad viņa varēja būt kādu nieku sirsnīgāka.” Tiesa, līdz pilnam meitas politiskajam triumfam viņas vecāki nenodzīvoja: māte nomira 1960. gadā, tēvs desmit gadus vēlāk, kad Mārgareta vēl bija ierindas parlamenta locekle.
