Dzeltenos rapšu laukus Latvijas ainavā vairs neredzēsim? “Bio Venta” – “pēdējais mohikānis” biodegvielas ražošanā 9
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai gan pasaulē un Eiropas Savienībā (ES) jo īpaši arvien vairāk domā par dabai draudzīgiem enerģijas veidiem, biodegvielas ražošana nekad tā īsti nav uztverta viennozīmīgi ne sabiedrībā, ne arī dažādu ekspertu aprindās. Vai situācija drīzumā mainīsies?
Biodegvielu ražo no atjaunīgajiem resursiem – biomasas, augu eļļas vai arī sadzīves un rūpniecības atkritumiem. To uzskata par neitrālu attiecībā uz oglekļa dioksīda (CO2) emisijām, jo tās ražošanā izmantotie augi CO2 augšanas periodā absorbē.
Pamatā biodegvielu izmanto kā piedevu uz naftas bāzes radītai degvielai, lai samazinātu kaitīgo gāzu emisijas. Dīzeļdegvielai pievieno biodīzeli, savukārt benzīnam – bioetanolu.
Strīdīgie jautājumi biodegvielas sakarā ir divi: pirmkārt, biodegviela nedrīkst sacensties ar pārtikas ražošanu, proti, pārtika nedrīkst kļūt dārgāka tādēļ, ka nozīmīgas platības tiek aizņemtas ar degvielai domāto augu audzēšanu, un, otrkārt, auto industrija nav gatava un ieinteresēta pāriet uz videi draudzīgāko alternatīvu.
Intereses trūkums lielā mērā izskaidrojams ar to, ka biodegviela pat salīdzinoši nelielā apjomā rada vairāk nosēdumu, kas veicina degvielas filtru, sprauslu un citu detaļu aizsērēšanu dzinējos. Šī problēma galvenokārt skar dīzeļdzinējus.
No astoņām ražotnēm palikusi viena
Lai sekotu ES un pasaules tendencēm vides aizsardzībā, arī Latvijā jau salīdzinoši tālajā 2005. gadā pieņēma īpašu biodegvielas likumu.
Ekonomikas ministrija izveidoja Biodegvielas attīstības konsultatīvo padomi, biodegvielas ražošanai bija paredzētas valsts subsīdijas. Radās vismaz astoņi uzņēmumi, kas ražošanai gatavojās pievērsties rūpnieciskos apmēros.
ES jau 2008. gadā apstiprināja direktīvu RED (renewable energy directive – angļu val.), kas katrai ES dalībvalstij uzdeva līdz 2020. gadam izmantot transportā atjaunojamo enerģiju, tostarp biodegvielu vai cita veida atjaunojamos resursus (biogāzi, elektrību, u.tml.) vismaz 10% apmērā.
Vai atbalstāt biodegvielas ražošanu no pārtikā izmantojamām augu kultūrām?
Taču jau 2012. gadā Eiropas Komisija (EK) ziņoja par gaidāmām būtiskām izmaiņām biodegvielas ražošanas politikā, norādot, ka pārtikas kultūru izmantošanas īpatsvaram biodegvielas ražošanā būtu jāsamazinās.
Ap šo laiku bija noticis arī cits process – Latvijā piedzīvotās finanšu krīzes dēļ ražotājiem solītās subsīdijas bija atceltas, un lielākā daļa vietējo ražotāju kādreiz daudzsološajā biznesā bija bankrotējuši.
Līdz 2018. gadam izdzīvoja trīs ražotāji. Pērn savu piecpadsmit gadu jubileju svinēja viens no lielākajiem biodīzeļa ražotājiem Baltijas reģionā SIA “Bio Venta”, un tagad tas ir “pēdējais mohikānis” šajā rūpalā Latvijā.
SIA “Mežrozīte”, kas biodegvielu daudzus gadus ražoja Jelgavas pievārtē, no Uzņēmumu reģistra izslēgta 2019. gada vasarā. Arī “Latraps” savu darbību šajā jomā pārtraucis pērn. Šo lēmumu ietekmīgā lauksaimnieku kooperatīva padomes priekšsēdētāja vietnieks zemnieku saimniecības “Joži” īpašnieks Gunvaldis Sproģis komentēja ļoti lakoniski: “Tirgus, tirgus, tirgus!”
Joprojām nozīmīgs bizness
Vai nozares kopaina tiešām ir tik bēdīga un pēdējos gados tik ierastos dzeltenos rapšu laukus Latvijas ainavā vairs neredzēsim? Apciemojot “Bioventu”, nozares kopaina vismaz nākamajiem desmit gadiem tik drūma tomēr nešķiet.
Maksimālā jauda, ko “Bioventa” gadā var saražot, ir 100 000 tonnu biodīzeļa. Rūpnīcā strādā 62 darbinieki, taču netiešā veidā tā pienesums ekonomikai ir daudzkārt lielāks. Uzņēmums ar 97 un 89 miljonu eiro apgrozījumu aizvadītajos divos gados ir Nr. 1 Ventspilī un viens no trijiem lielākajiem Kurzemē.
Kopumā ES saražo apmēram 12 miljonus tonnu šī produkta. Kopš 2019. gada izskaņas, kad ES apstiprināja RED 2 direktīvu, kļuvis skaidrs, ka līdzīgi ražošanas apjomi būs pieprasīti vai pat mazliet palielināsies arī līdz 2030. gadam.
“Pēdējā laikā ES bijušas daudz un smagas diskusijas par nākamajiem desmit gadiem un atjaunojamajiem resursiem. Rezultātā ir pieņemta direktīva par visu atjaunojamo resursu veicināšanu, kurā atsevišķa sadaļa nosaka arī transporta jomas mērķus,” nozares perspektīvu iezīmē uzņēmuma ražošanas direktors Indulis Stikāns.
“Kā valstis šo direktīvu ieviesīs? Akcenti ir mainījušies. Sākotnēji transporta jomā bija nepieciešams tikai 10% izmešu samazinājums, bet tagad vajag jau 14% (kopējais samazinājums pat līdz 55% – par ko joprojām diskutē). Bet RED 2 noteikts – ar pārtikas izejvielām drīkst sasniegt tikai 7%, pārējiem 7% jābūt no kaut kā cita.”
Direktīva nešķirojot, vai valstis izmanto gāzi, degvielu, elektrību vai ūdeņradi. Runa esot tikai par atjaunojamo enerģiju.
“Bioventas” vadītāji uzskata, ka biodegviela ir visvienkāršākais ceļš izvirzīto mērķu sasniegšanai, jo nav nepieciešami papildu ieguldījumi uzpildes staciju infrastruktūrā.
“Šobrīd ir sajūta, ka nākamos desmit gadus darba mums pietiks, un diskusijas, vai šīs tā saucamās “pirmās paaudzes” biodegvielas aizliegt pavisam vai tikai ierobežot, pagaidām ir rimušas. Sadalījums tāds: 7% “pirmā paaudze” (biodegviela), 3,5% – modernā degviela, 3,5% vēl kaut kas – visticamāk, elektrība vai H2,” paskaidro Egils Staris.
“Nebūs viens atjaunojamās enerģijas veids, viena “sudraba lode”, ar kuru uzreiz trāpīt visos ES izvirzītajos mērķos.”
Rapsis arī lauksaimniecībā ir viena no nekaitīgākajām kultūrām. Tā platību ziņā nav notikusi īpaša izplešanās, tas palīdz ievērot augu seku. Domāju, ka biodegvielai no rapšu eļļas nākotne būs arī pēc 2030. gada – esošais autoparks tik ātri nenovecos un neizbeigsies,” domā “Bioventas” vadītāji.
Tādas rūpnīcas vairs nebūvēs
Diskusiju par ražošanas tehnoloģiju uzlabošanu dēļ nozarē pēdējos gadus valdījusi stagnācija. Pat visas ES mērogā 40% no uzbūvētajām biodegvielas pārstrādes jaudām palikušas neizmantotas. “Bioventai” izdevies izdzīvot perfektās loģistikas (atrašanās Ventspils brīvostas teritorijā dod iespēju gatavo produkciju no rūpnīcas tvertnēm uzreiz sūknēt transporta kuģos) un noieta tirgus diversifikācijas dēļ.
Ražošanas direktors Indulis Stikāns: “Diskusiju iznākumu esam sagaidījuši, un tas ir: šāda veida rūpnīcas turpmāk vairs nebūvēs. Iemesli tam vairāki – ievērojami augstākas siltumnīcefekta gāzu emisiju prasības ražošanai, jauns attīstības vektors izejvielu virzienā – atkritumu pārstrāde u.c.
“Bioventas” tehnoloģija ir balstīta tikai uz augu eļļām. Bez biodīzeļa ražojam arī blakusproduktus. Piemēram, no sezonas laikā iepirktajām 100 000 tonnām rapšu 65 000 aiziet lopbarībai raušos un tikai 35 000 t paliek eļļai.
Finansiālā ziņā lopbarības rauši veido 20% no uzņēmuma apgrozījuma. Pieprasīti ir arī blakus produkti, kas rodas rapšu eļļas attīrīšanas procesā – glicerīns un kālija sulfāta minerālmēslojums.”
Finanšu direktors Egils Staris: “Bez subsīdijām esam strādājuši jau desmit gadus. No tiem tikai 2018. un 2019. gads bijis ar peļņu. Esam izdzīvojuši tikai tādēļ, ka spējām pārorientēties uz Skandināvijas tirgu un noslēdzām ilglaicīgus piegādes līgumus. Šajā laikā arī sakrita dažādi mums labvēlīgi tirgus apstākļi – sausums Eiropā, subsīdiju samazinājums citās dalībvalstīs. Tas parādīja, cik efektīvi esam patiesībā, un mūsu pozīcijas nākamajiem desmit gadiem nav sliktas. Arī šis gads būs līdzīgs 2019. gadam, tikai grūti paredzēt, kas notiks ar vīrusa otro vilni.”
Nākotnes perspektīvas var gan koriģēt tas, ka valdība ar nākamo gadu ieplānojusi ieviest biodegvielai akcīzes nodokli.
Līdz šim akcīzes nodoklis šim produktam bija nulle, bet Saeimā otrajā lasījumā esošajā likumprojektā paredzētā likme par 1000 l esot 330 eiro (dīzelim par tādu pašu apjomu – 414 eiro). Salīdzinājumam Zviedrijā: 25 eiro.
ES neitrālo tiesneša lomu šajā problēmā un polemikā labi raksturo EK pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieka Mārtiņa Zemīša diplomātiskais komentārs: “Latvijai nepieciešams kāpināt alternatīvo degvielu īpatsvaru transporta degvielas patēriņā. ES vidēji šis rādītājs ir 8%, bet Latvijā 2018. gadā bija tikai 4,7%.
Rezultātu var panākt pa dažādiem ceļiem, bet transporta nozares dekarbonizācija atbilstoši Latvijas klimata un enerģētikas plāna novērtējumam ir viena no trim prioritātēm līdztekus ēku un enerģētikas sektora zaļināšanai.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
