“Dzeltenās vestes” izmanto politiskiem mērķim 0
Mazpazīstamu aktīvistu grupa, kas atbalsta partiju “KPV LV”, rīt, 22. janvārī, gatavojas rīkot akciju pie Saeimas, kurā paudīšot neapmierinātību ar topošo valdību un prasīs ārkārtas vēlēšanas. Akcijas rīkotāji uzmanības piesaistīšanai gatavojas arī izmantot skandalozu slavu ieguvušo simbolu – “dzeltenās vestes”.
Pēdējos mēnešos mediji daudz ziņojuši par nemieriem Francijā, kuru dalībnieki bija ģērbušies atstarojošās vestēs, tāpēc tās drīz vien kļuva par protesta simbolu. Francijā iedzīvotāju demonstrāciju sākotnējais iemesls bija valdības ieviestais degvielas nodoklis, un eksperti atzīst, ka tām drīzāk bijis spontāns raksturs, bet tagad jau vērojams, ka iniciatīvu cenšas pārņemt un savās interesēs izmantot visdažādākās politiskās grupas.
Zīmīgi, ka dažādi t. s. dzelteno vestu pasākumi plaši tiek atspoguļoti Krievijas propagandas medijos, kur tie tiek raksturoti kā vienots neapmierinātības vilnis, kas skāris gandrīz visu Eiropu.
“Francijas protesti sasnieguši Latviju” – jau aizvadītajā nedēļā ziņoja Krievijas oficiālā izdevuma “Rossijskaja gazeta” interneta portāls, kas šādu virsrakstu bija licis ziņai par Latvijā maz ievērības guvušu piketu, kuru rīkoja Tatjanas Ždanokas vadītā Latvijas Krievu savienība. Arī šī piketa dalībnieki bija uzvilkuši dzeltenas vestes. Arī ziņas par 22. janvārī gaidāmo akciju pie Saeimas jau izplatītas vairākos Krievijas interneta portālos.
Latvijas Valsts drošības dienests, kas gatavojas sekot pie Saeimas paredzētajai akcijai, norāda uz sociālajos tīklos izteiktiem aicinājumiem protesta laikā veikt prettiesiskas darbības.
Protestu diriģents – Gobzems?
Protesta akciju rīkotāji apvienojušies “Facebook” domubiedru grupā “Latvijas tautas demonstrācija” – Nīderlandē dzīvojošā Mārīte de Bruina, cēsnieks Druvis Ziņģis, kā arī aktīvisti Juris Mēmele, Santa Jaunzema un Maija Brūdere. Kopumā šī “Facebook” grupa pulcē ap 1500 dalībnieku.
“LA” sazinājās ar pasākuma pieteicēju Druvi Ziņģi, kurš atteicās paust savu nostāju, jo ar presi nerunājot.
D. Ziņģim ir savs kanāls sociālajā tīklā “YouTube”, kurā atrodami gan “KPV LV” slavinoši video, gan arī pamācības, kā iesaistīties kādā starptautiskā uzņēmumā, kurš ārzemēs izpelnījies finanšu piramīdas slavu.
Savu viedokli “LA” pauda M. de Bruina, kura strādā sporta preču veikalā Nīderlandē. “Dzīvojot šeit un redzot, kas notiek Latvijā, sažņaudzas sirds par visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri cieš badu un kuriem nav iespēju uz normālu dzīvi. Tajā vainojama valdības attieksme pret tautu un tās labklājību,” viņa pamato savu viedokli. Ideja par demonstrāciju radusies pēc diskusijām sociālajā tīklā “Facebook”.
“Demonstrācijas organizatori neaicina visus vilkt vestes, bet neesam tiesīgi tās aizliegt. Vestes var “iztulkot” un aicināt cilvēkus uz agresiju. Mūsu demonstrācijai nav agresīvu mērķu. Pazīšanās zīme demonstrantiem ir atstarojošas lentītes ap roku,” norāda M. de Bruina. Pati M. de Bruina uz protestu neieradīsies, jo viņas darba vieta nedodot viņai brīvdienas šim iemeslam. Viņa arī apgalvo, ka “KPV LV” un Aldim Gobzemam neesot saistības ar akciju.
Tas gan nesakrīt ar citu informāciju, kas liecina – pat ja Gobzems sākotnēji nebija starp idejas autoriem, tad šobrīd viņš tajā ir aktīvi iesaistījies.
Jāpiebilst, ka bijušais “KPV LV” premjera kandidāts aizvadītajā ceturtdienā bija ieradies uz LTV raidījumu “Rīta Panorāma”, tērpies dzeltenā vestē, tomēr pēc LTV pārstāvju iebildumiem viņam pirms raidījuma to nācās novilkt. Sarunā ar “LA” viņš nenoliedz, ka ir aktīvs protesta akcijas atbalstītājs, bet neesot starp tās rīkotājiem – par protestu esot uzzinājis no sociālajiem tīkliem.
“Esmu paudis atklātu atbalstu, paudīšu vēl atklātāku. Sagaidīsiet otrdienu, tad redzēsiet manu atbalstu. Ja kaut viens cilvēks atnāks uz protesta akciju, mans pienākums ir atbalstīt šos cilvēkus, jo viņi atbalsta mani,” skaidroja A. Gobzems. Jautāts par to, vai dzeltenās vestes nav mājiens, ka arī Latvijā protesti var kļūt vardarbīgi, A. Gobzems atbildēja noliedzoši: “Tam, ka Francijā bija vardarbīgi protesti, nav saistības ar manu protestu pret Kariņa valdību. Esmu pret jebkādu vardarbību, bet Kariņa valdība ir vardarbība pret tautas gribu.”
Aicina nepakļauties provokācijām
Valsts drošības dienests (VDD) pievērsīs uzmanību protesta akcijai un norāda, ka jebkura publiska pasākuma laikā pastāv risks, ka to savu mērķu īstenošanai var izmantot radikāli noskaņotas personas. “VDD redzeslokā nonākuši atsevišķu personu komentāri sociālajos tīklos ar netieši paustu aicinājumu protesta akcijas laikā veikt radikālas, prettiesiskas darbības, tajā skaitā vērsties pret tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem. Aicinām nepakļauties šādām provokācijām, ņemot vērā, ka par šāda veida darbībām paredzēta administratīvā vai kriminālatbildība,” uzsver dienests.
Valsts policija ir informēta par pasākumu un uz to kārtības uzturēšanai nosūtīs likumsargus. Kā “LA” apliecināja Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sigita Pildava, policija sadarbojoties ar VDD un izstrādā pasākumu plānu protesta uzraudzībai un kārtības nodrošināšanai.
Eksperti uzskata, ka “KPV LV” piekritēju mītiņš pie Saeimas nepāraugs masu nemieros galvenokārt tādēļ, ka policija šādiem gadījumiem esot labi sagatavota un mācījusies no 2009. gada 13. janvāra notikumiem. Bijušais iekšlietu ministrs un ASV drošības risinājumu uzņēmuma “Alphom Group” konsultants Ēriks Jēkabsons paļaujas, ka pasākumu kontrolēs tiesībsargājošās iestādes un tās būs sagatavotas. Viņš kritizē arī to, ka pasākuma pieteicējs atsakās runāt ar presi.
“Ja jums ir pozīcija, par kuru vēlaties dalīties, jūs taču neslēpsieties no cilvēkiem un medijiem, tas ir jūsu interesēs, lai ideju izplata tālāk. Bet izskatās, ka pasākuma rīkotāji, tēlaini izsakoties, iemet bumbu, bet paši paslēpjas un tad gaida, kas notiks,” teic Ē. Jēkabsons, piebilstot, ka protesta akciju saskata kā pasākumu, kurš tiek rīkots “KPV LV” un Alda Gobzema interesēs.
Sociologs Aigars Freimanis vērtē, ka sabiedrības noskaņojums šobrīd nav tāds, lai varētu aizšķilt kādus protestus, jo lielākā sabiedrības daļa ir aizņemta ir ikdienas problēmām un priekiem.
Iespējamo protesta akciju viņš aicina skatīties plašākā kontekstā – kā blakus elementu valdības veidošanas procesam.
“Gan ždanokieši, gan “KPV LV” atbalstītāji izmanto dzeltenās vestes. Tomēr tās ir redzamības simbols – tajās staigā sētnieki, policisti, autovadītājiem ieteikts, apstājoties uz ceļa, uzvilkt atstarojošas vestes. Akcijas rīkotāji vestes plāno izmantot politiskiem mērķiem un pievelk aiz matiem savām darbībām protestus Francijā, lai gan ar tiem viņiem nav nekāda sakara.
Francijā cilvēki dzeltenās vestes velk, lai protestētu pret benzīna cenu pieaugumu, kas ietekmē biznesu, un citām lietām, kas rada problēmas cilvēkiem, kas bijuši lojāli nodokļu maksātāji, bet tagad jūtas aizskarti un materiāli apdraudēti,” vērtē A. Freimanis.
