“Dzeltenajam koridoram” atvēlēti 292 tūkstoši, krūts rekonstrukcijai pēc vēža – vairāk nekā miljons eiro 3
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ministru kabinets (MK) aizvadītā gada nogalē, grozot valdības noteikumus, līdzās jau agrāk izveidotajam tā sauktajam onkoloģisko pacientu “zaļajam koridoram” radījis arī “dzelteno koridoru”. Taču finansējums šim mērķim ir krietni samazināts no sākotnēji plānotā, kas iekļauts sabiedrības apspriešanai patlaban nodotajā onkoloģijas pakalpojumu uzlabošanas plānā 2022.–2024. gadam.
Plāna projektā ir norādīts, ka “dzeltenajam koridoram” būtu jāatvēl 14 miljoni eiro, bet faktiski, kā informē Nacionālais veselības dienests (NVD), ir piešķirti tikai 292 415 eiro. Šī naudas summa ir paredzēta, lai tie pacienti, kuriem pēc ārstēšanas ļaundabīgais audzējs atkārtojas, ārpus rindas 10 dienu laikā tiktu pie diagnostikas un nepieciešamās ārstēšanas ar ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījumu.
Līdz šim veselības aprūpes pakalpojumus 10 darbdienu laikā varēja saņemt tikai tajos gadījumos, kad audzējs tika diagnosticēts pirmo reizi, bet, ja tas atkārtojās, savlaicīga ārstēšanās iespēja bieži bija liegta.
“Ja ārsta aizdomas par audzēja recidīvu būs pamatotas, tad piekļuve izmeklējumiem būs daudz vienkāršāka nekā līdz šim. Audzējs ir sistēmiska slimība un tā agrāk vai vēlāk atgriežas, tāpēc ir ļoti svarīgi ārstēšanu uzsākt iespējami ātrāk un pēc iespējas efektīvāk,” uzskata Veselības ministrijas galvenais speciālists onkoloģijā Jānis Eglītis, kurš ir arī Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs un Latvijas Onkoloģijas centra krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs.
Viņš norādīja, ka tieši to pacientu izmeklēšana, kuriem slimība ir atgriezusies, ir vislielākā problēma. Lai veiktu datortomogrāfiju un citus izmeklējumus, pacienti bija jāievieto stacionārā, un tas neesot vienkārši. “Lielai daļai pacientu, kuriem slimība atgriežas, izmeklēšanas un ārstēšanas ātrums ir vēl būtiskāks nekā sākotnējā ārstēšana,” sacīja Eglītis.
No 2022. gada pacientiem ar ļaundabīgo audzēju diagnozēm tādi prioritāri pakalpojumi kā ultrasonogrāfija, endoskopija (t. sk. dienas stacionārā), magnētiskā rezonanse, rehabilitācija (t. sk. dienas stacionārā), dermatoveneroloģija, traumatoloģija, hematoloģija, ortopēdija, rokas un rekonstruktīvā mikroķirurģija un plastiskā ķirurģija dienas stacionārā tiks sniegti ārpus kopējās pacientu gaidīšanas rindas.
Ārstniecības iestādēm par šiem pakalpojumiem tiks maksāts virs “kvotas”, tādējādi laiks līdz nepieciešamā pakalpojuma saņemšanai būtiski samazināšoties, sola Veselības ministrija. Taču onkologi šaubās, ka šo mērķi izdosies sasniegt ar “dzeltenajam koridoram” piešķirto nelielo finansējumu.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Diagnostiskās radioloģijas centra vadītāja Māra Epermane uzskata, ka pacientu rinda, lai izmeklētos, būs jāpārstrukturē, un slimnīca ar šo uzdevumu tikšot galā. Bet tas nozīmējot to, ka parastā rinda RAKUS, kurā gaida pacienti, kuriem nav onkoloģisku slimību, būšot ļoti ierobežota.
“Mēs faktiski jau šodien ņemam tos onkoloģiskos pacientus, kuriem nepieciešama kontrole, bet viņu daudzums palielināsies,” prognozēja Epermane.
Patlaban lielākā problēma esot piekļuve magnētiskajai rezonansei speciālistu trūkuma dēļ un arī tādēļ, ka tas laika ziņā ir visilgākais no visiem izmeklējumiem. Līdz ar to šo izmeklējumu skaits, ko var veikt diennakts laikā, ir ierobežots.
“Dzeltenais koridors” kā PR kampaņas elements
“”Dzeltenā koridora” ideja agrīni diagnosticēt recidīvu ir ļoti laba. Bet, lai to agrīni konstatētu, pacients ir sistemātiski jāizmeklē un viņam nevajadzētu raizēties, vai viņam būs piekļuve nepieciešamajiem izmeklējumiem.
Piemēram, valsts apmaksātā mamogrāfija ir pieejama tikai primārajiem pacientiem, kuriem iepriekš nav bijis audzējs un kuru diemžēl izmanto ap 35% sieviešu. Bet, kad sieviete ir izslimojusi audzēju, viņai vairs nepienākas šāds valsts apmaksāts izmeklējums,” pastāstīja Latvijas sieviešu voluntieru biedrības “VITA” valdes priekšsēdētāja Irina Januma. Viņa uzskata, ka reālajā dzīvē “dzeltenais koridors” vairāk līdzināsies tādam kā PR kampaņas elementam, kurš aktivizēts tieši šogad, gaidot Saeimas vēlēšanas.
“Efektīvai vēža ārstēšanai ir nepieciešami mūsdienīgi medikamenti. Latvijā no Eiropā pieejamajiem vairāk nekā 30 medikamentiem ir tikai 14. Pie visdārgākajiem no tiem ir norāde, ka tie ir paredzēti agrāk neārstētiem pacientiem. Tas nozīmē, ja cilvēks otrreiz saslimst ar audzēju, tad šīs zāles vairs nepienākas,” skaidro Januma.
Valsts finansējums zāļu nodrošināšanai nepalielinās atbilstoši pacientu skaita pieaugumam. Gan pagājušajā, gan arī 2020. gadā pārsvarā gadījumos jaunu zāļu iekļaušana un kompensācijas paplašināšana notika galvenokārt uz valsts apmaksāto zāļu sarakstā jau iekļauto medikamentu izmaksu samazinājuma vai ražotāju finansiālās līdzdalības rēķina.
Vairāk nekā miljons eiro – krūts rekonstrukcijai
No 2022. gada ir iezīmēts atsevišķs finansējums sievietēm, kurām ir ļaundabīgs krūšu audzējs un nepieciešama krūšu rekonstrukcijas operācija pēc radikālas mastektomijas jeb krūts noņemšanas. NVD informē, ka šim mērķim ir piešķirts vairāk nekā miljons eiro un šo ārstniecības pakalpojumu varēšot nodrošināt aptuveni 300 sievietēm. Būtiski, ka no šī gada ir izveidota atsevišķa manipulācija tieši krūšu implantu izmantošanai. Krūts rekonstrukciju neveikšot 3. un 4. stadijas ļaundabīgu audzēju gadījumos.
Arvīds Irmejs, P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Krūts slimību centra vadītājs: “Neatliekama krūts rekonstruktīvā ķirurģija tiek veikta Stradiņa slimnīcā, RAKUS un arī potenciāli varētu notikt Liepājas un Daugavpils reģionālajās slimnīcās, kas specializējušās onkoloģijā.
Tas nozīmē to, ka sievietei, kurai diagnosticēts krūts vēzis un jānoņem visi krūts audi, uzreiz operācijas laikā tiek rekonstruēta krūts, ja vien tam nav nekādu medicīnisku šķēršļu. Bet otra grupa ir tās sievietes, kurām rekonstrukcija ir jāatliek, un šīm pacientēm atkarībā no slimnīcu resursiem un valsts finansējuma tiks veidota rinda. Ja sievietei krūts ir noņemta, piemēram, pirms gada vai pieciem gadiem, tad viņai valsts apmaksāta krūts rekonstruktīvā ķirurģija ir pieejama tikai Stradiņa slimnīcā un RAKUS.
Abās universitātes slimnīcās katru gadu ārstējas vairāk nekā 1000 krūts vēža pacientes. Apmēram 500–600 sievietēm tiek veikta krūts saudzējošā operācija, bet apmēram 400– 500 sievietēm – krūts mastektomija un viņām ir nepieciešama neatliekama krūts rekonstrukcija.” Taču valsts finansējums ir paredzēts vien aptuveni 300 sievietēm.
Ja sievietei ļaundabīga audzēja operācija veikta jau sen, tad ģimenes ārstam viņa jānosūta pie onkoloģijas ķirurga vai plastiskā ķirurga, kurš izvērtēs konkrēto situāciju un organizēs konsiliju, kura ietvaros lems par rekonstrukcijas operācijas veikšanu un steidzamību, skaidroja NVD pārstāve Evija Štālberga.
Vēzis neatkāpjas
Ļaundabīgie audzēji ir otrs biežākais nāves cēlonis aiz sirds un asinsvadu slimībām Latvijas iedzīvotāju vidū, veidojot apmēram piekto daļu no visiem nāves cēloņiem.
Ik gadu ap 11 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju tiek diagnosticēts ļaundabīgais audzējs un ap sešiem tūkstošiem ik gadu nomirst ļaundabīgo audzēju dēļ.
Dinamikā mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem pieaug – kopš 2010. gada mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem pieaugusi par 7%. Joprojām saglabājas augsts 3. stadijas vēža gadījumu īpatsvars.
AVOTS: Veselības ministrija
