Māris Antonevičs: KNAB kampaņas ķibeles – dziļi simboliskas un dzeltenas 26
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ir tāda anekdote par neveiksmīgi spēlējošu futbola komandu, kas atnākusi apsveikt treneri dzimšanas dienā. “Labākā dāvana no jums man būtu uzvara nākamajā spēlē,” spēlētājus cenšas iedvesmot treneris, bet viņi atbild: “Par vēlu, mēs jau nopirkām kaklasaiti.”
Savā ziņā līdzīga neveikla situācija pašlaik izveidojusies ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) – no tā tiek gaidītas atklātas un novērstas korupcijas shēmas vai vismaz notiesājoši spriedumi līdzšinējās lietās, bet tā vietā sabiedrībai tiek piedāvāts mākslīgs ledus gabals Daugavā.
Sociālo kampaņu uzdevums ir pievērst uzmanību problēmai, likt par to aizdomāties, meklēt risinājumu. Vienlaikus tās ir arī diskutablas, jo reti kad ir iespējams izmērīt šo kampaņu atdevi, lai secinātu, vai tās bijušas veiksmīgas vai ne.
Citu produktu reklāmas tiek vērtētas pēc tā, kā tiem veicas tirgū – vienkāršāk sakot, pērk vai ne, bet sociālajām kampaņām tas tā nav. Te parasti tiek bilsts, ka atdevi varēsim just tikai pēc daudziem gadiem, kad vēsts beidzot būs kārtīgi iegūlusies cilvēku prātos un sākusi ietekmēt viņu rīcību. Tāpēc visbiežāk kā gandrīz vai vienīgais vērtējuma kritērijs tiek izvēlēts tas, vai kampaņa bijusi pamanāma, ko noskaidro ar sabiedriskās domas aptaujas palīdzību.
Visvienkāršāk, protams, to panākt, ja kampaņu pavada skandāls. Nevarētu teikt, ka Daugavā ielaistais plastmasas veidojums “korupcijas aisbergs” un tā tālākais liktenis būtu kaut kas īpaši skandalozs, drīzāk tāda sīku un pat smieklīgu ķibeļu sērija, kad iecere izvēršas pavisam citādi, nekā sākotnēji plānots. “Aisbergs” Daugavā parādījās oktobra beigās.
“Korupcijas aisberga neredzamā daļa ir daudz dziļāka un ietekmē ne tikai tos, kas iesaistīti korupcijā, bet netieši arī mūs visus kā sabiedrību. Korupcijas aisbergs ir dziļš, un katrs kukuļošanas vai cits korupcijas izpausmes gadījums, ja tas paliek nepamanīts, neizmeklēts, iesaistītās personas nesaņem adekvātu sodu, palielina šo neredzamo aisberga daļu. Vienlaikus tas atņem mums katram kā Latvijas iedzīvotājam iespēju dzīvot labāk,” ideju skaidrojis KNAB vadītājs Jēkabs Straume.
Par to, kādu sabiedrības reakciju sagaida kampaņas rīkotāji, var spriest pēc šīs piebildes biroja interneta lapā: “KNAB aicina iedzīvotājus korupcijas aisbergu aplūkot, nedrūzmējoties pie objekta un ievērojot valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus.”
Drūzmēšanās nebija, taču jau drīz interneta soctīklos parādījās bildes, kurās bija redzams, ka izstrādājums strauji maina krāsu, no balta kļūstot par dzeltenu. Droši vien arī šo parādību kaut kā varētu piesaistīt korupcijas tēmai, bet te kampaņas organizētājiem vairs nepietika fantāzijas, tāpēc sākās haotiska raustīšanās.
Vispirms tika solīts, ka “defekti” tiks novērsti, vēlāk “dzeltenais ledus” jau kā vidi degradējošs objekts parādījās pavisam citā vietā – netālu no Dienvidu tilta, visbeidzot KNAB pats izplatīja paziņojumu, ka pret “aisbergu”, “iespējams, vērsts vandalisms”. Kampaņa noslēgusies agrāk, nekā paredzēts, par publicitāti tā nevar sūdzēties, bet par veiksmi šajā situācijā arī grūti runāt.
Drīzāk tas viss ir ļoti simboliski. It īpaši vārdiņa “iespējams” lietošana. Vārdu kombinācijas “KNAB nekonstatē pārkāpumus” ir kļuvusi par tādu kā biroja firmas zīmi, jo tāda veida ziņas medijos redzamas krietni biežāk nekā jaunumi par atklātajām noziedzīgajām darbībām. Būtu tik skaisti, ja arī šis stāsts galu galā noslēgtos ar ziņu, ka “KNAB nekonstatē vandalismu”…
Jāpiebilst, ka summa, kas ieguldīta kampaņā, ir 145 115,39 eiro, no kuriem 71 710,95 eiro tērēti kampaņas radošā risinājuma izstrādē un realizācijā, bet otra daļa – 73 404,44 eiro – kampaņas reklāmas materiālu izvietošanai internetā un plašsaziņas līdzekļos. Projekta īstenošanai saņemtas dotācijas no Eiropas Ekonomikas zonas grantu programmas “Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana”.
