Džona stāsts: sadzīvot ar diagnozi šizofrēnija 0
Džons Bendžamins ir garīgās veselības kampaņu organizators, rakstnieks, filmu veidotājs un publisks runātājs.
20 gadu vecumā Džons Bendžamins kļuva psihotisks un tika ievietots psihiatriskajā slimnīcā. Vēlāk viņam tika diagnosticēti šizoafektīvie traucējumi.
“Es dzirdēju balsis, un mani novēroja kameras,” viņš atceras.
“Es mēģināju atņemt pats sev dzīvību drīz pēc tam, kad man noteica diagnozi, uzskatot, ka es neatveseļošos, bet mani no tā atrunāja laipns svešinieks.”
Bendžamins stāsta, ka ir bijis nepieciešams laiks, lai atlabtu pēc traumatiskā atgadījuma. “Pirmos pāris gadus es noliedzu notikušo un ne ar vienu nevēlējos par to runāt,” viņš skaidro.
“Bet savu divdesmito gadu vidū es beidzot sāku atvērties cilvēkiem, un tas man patiešām bija pagrieziena punkts.”
“Sāku praktizēt apzinātu koncentrēšanos uz esošo situāciju un savu emociju izprašanu, un tas palīdzēja man rast mierīgu prātu un iemācīties līdzjūtību pret sevi un sevis pieņemšanu, kas palīdzēja man būt laipnākam pašam pret sevi.”
Bendžamina dzīvei joprojām ir savi kalni un lejas, jo garīgās veselības kampaņu rīkotājs joprojām piedzīvo recidīvus. Tomēr viņš stāsta, ka pozitīvā attieksme palīdz ar to tik galā.
“Man bija recidīvs, un pirms trim mēnešiem atkal tiku hospitalizēts,” viņš atklāj.
“Bet tagad man ir daudz pozitīvāka domāšana. Es pats sev saku, ka atkopšos, jo esmu to paveicis iepriekš un noteikti to varu izdarīt atkal. Un es runāju. Daži cilvēki varētu domāt, ka esmu pārāk atklāts, bet man tas palīdz. Tu neslēptu, ka atrodies fiziski grūtā situācijā, tad kāpēc mums būtu jāslēpj savas garīgās grūtības?”
