Māris Antonevičs: Oficiālajiem paziņojumiem vajadzētu būt bez divdomībām 27
Valsts prezidents Andris Bērziņš intervijā LNT rīta raidījumam bija izteicies, ka joprojām ir spēkā ielūgums Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam apmeklēt Latviju. “Dzīve rādīs, viss tas ir process,” sacījis A. Bērziņš. Varētu rasties iespaids, ka valsts galva pēdējos mēnešus pavadījis ilgstošā atvaļinājumā kaut kur Alpos, kur nav pieejamas ne avīzes, ne televīzija un pat ne internets, vienīgi franču valodā runājošs radio. Jo pašreizējos apstākļos izteikums, ka Putins joprojām ir laipni gaidīts Latvijā, skan, teiksim atklāti, diezgan biedējoši, un prasītos vismaz piebilde: “Taču tankus un “zaļos cilvēciņus” gan līdzi neņemiet, Vladimir Vladimirovič…”
Protams, televīzijas tiešraidēs ne vienmēr ir iespējams izvairīties no žurnālistu viltīgi izliktām lamatām. Tur vajadzīgs talants un dažreiz pat īpaši treniņi. Taču amatpersonu oficiālajiem paziņojumiem gan vajadzētu būt bez divdomībām un frāzēm, kas rada daudzus jautājumus. Valsts prezidenta Andra Bērziņa, Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas un Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas šonedēļ izplatītais paziņojums (to var lasīt “Latvijas Avīzes” 27. marta numurā) diemžēl tāds nav. Tas ir pilns ar vispārīgiem dzejiskiem apgalvojumiem, piemēram, “Latvija nedrīkst izplēnēt pasaules vējos” u. tml. Šķiet, ka kāds pat īpaši centies, lai teikumos paliktu pēc iespējas mazāk konkrētības, lai vienmēr būtu iespēja atteikt: “Nē, nē, jūs nepareizi sapratāt, mēs bijām domājuši citādi.” (Atkarībā no jautātāja šo “nesaprašanu” var pagriezt tobrīd vēlamajā virzienā.)
Piemēram, paziņojumā teikts, ka augstākās amatpersonas nosoda “jebkādus politiski provokatīvu motīvu vadītus mēģinājumus radīt spriedzi un mākslīgi veicināt nesaskaņas arī Latvijas sabiedrībā”, taču nepaskaidro, kas tie par mēģinājumiem. Zināms, ka valdošās varas izpratnē tāds ir 16. marta leģionāru piemiņas gājiens. Bet kā ar 9. maija pasākumiem? Tie vēl priekšā… “Saskaņas centrs” noteikti steigs piemetināt, ka “spriedzi” un “nesaskaņas” raisa pati valdošā koalīcija, kamēr tā nav atteikusies, piemēram, no Satversmes preambulas un 2018. gadā iecerētās mazākumtautību skolu pārejas uz mācībām valsts valodā. Tā kā te paveras plašs lauks spekulācijām, un var tikai minēt, kāda īpaša vajadzība spiedusi Latvijas varas trijotni tādu radīt.
Tomēr vienu frāzi no paziņojuma gan gribētos apstrīdēt nekavējoties. Tā skan: “Latvijai ir nozīmīgs katrs tās iedzīvotājs.” Latvijai nav nozīmīgi tādi iedzīvotāji, kas ar Krievijas karogiem pastaigājas pa Rīgas centru, paužot atbalstu Krimas okupācijai. Nav nozīmīga Ždanoka un viņai līdzīgie, kas atklāti nodarbojas ar kaitniecību valstij un lolo idejas par Padomju Savienības atjaunošanu. Nav nozīmīgs Lindermans, kurš mēģina pataisīt krievu valodu par valsts valodu. Protams, nevar valsts amatpersonām liegt apkampties arī ar šo publiku, tāpat kā nevar aizliegt peldēties vienā baseinā ar krokodiliem, tikai jārēķinās, ka šāda plunčāšanās var beigties ne īpaši patīkami.
