Dzejoļa skandāls Vācijā: Merkele akceptē izmeklēšanas uzsākšanu pret komiķi 4
Pret Bēmermanu tiks uzsākta sākotnējā izmeklēšana par dzejoli, kuru viņš sabiedriskās raidorganizācijas ZDF tiešraidē nolasīja 31.martā.
Citu klaju apvainojumu vidū Erdoans tika nosaukts par “kazu p****u”, kas “skatās bērnu pornogrāfiju, kamēr spārda kurdus”.
Atšķirībā no izmeklēšanas, kas sākta pēc paša Erdoana iesniegtās sūdzības par apmelošanu, izmeklēšana, pamatojoties uz Vācijas sodu likuma 103.pantu, kas paredz sankcijas par citu valstu galvu apvainošanu, var tikt uzsākta vienīgi ar valdības atļauju.
Ja privātas sūdzības gadījumā apmelošanas lietā maksimālais sods ir gadu ilgs cietumsods, tad 103.panta piemērošana apsūdzētajam draud ar piecu gadu cietumsodu.
Bēmermana lieta izsaukusi Vācijā asas debates par vārda brīvību, kā arī aicinājumus atcelt minēto 103.pantu.
“Atļaujas došana [sākt izmeklēšanu] nenozīmē iznākuma priekšlaicīgu diktēšanu vai uzbrukumu preses un mākslinieciskajai brīvībai,” preses konferencē uzsvēra Merkele.
Vienlaikus viņa paziņoja, ka valdība ierosinās atcelt pretrunīgi vērtēto normu, kas paredz sodus par ārvalstu līderu aizvainošanu. Taču saskaņā ar ieceri 103.pants, kas Vācijas likumu grāmatās saglabājies vēl no 19.gadsimta, pārstās darboties, tikai sākot ar 2018.gadu.
Šobrīd bēdīgi slavenais pants vācu sabiedrībā pazīstams kā “šaha paragrāfs”, jo savulaik Irānas šahs Mohammads Reza Pehlevī to vairākreiz pielietoja, lai mēģinātu apklusināt pret viņu vērsto kritiku toreizējā Rietumvācijā.
“Mēs ar bažām esam vērojuši notikumus Turcijā un atsevišķu žurnālistu likteņus,” preses konferencē norādīja Merkele. “Mēs esam Turcijai atgādinājuši, cik svarīga ir likuma vara un cilvēktiesības. Viedokļa brīvība un tiesu neatkarība ir jāuztur.”
Tajā pašā laikā viņa norādīja, ka Vācijā “galīgais vārds”, par to, vai cilvēks pārkāpis likumu, sakāms prokuratūrai un tiesai, nevis valdībai.
Vienlaikus kanclere ļāva noprast, ka valdošajā koalīcijā bijušas nopietnas domstarpības Bēmermana jautājumā.
Neskatoties uz visām Merkeles atrunām, viņas paziņojums par izmeklēšanas sākšanu pret komiķi nekavējoties izsaucis kritikas vētru.
“Merkele liecas zem turku despota Erdoana spiediena un upurē Vācijas preses brīvību,” paziņojusi kreiso ekstrēmistu partijas “Die Linke” (“Kreisie”) Bundestāga frakcijas līdere Zāra Vāgenknehta.
Arī ietekmīgās privātās raidorganizācijas N-TV vadītāja Elke Grosa Merkeles lēmumu nosaukusi “par kapitulācijas aktu Erdoana priekšā”.
“Domāju, tas ir nepareizs kancleres lēmums,” savukārt atzinis valdošajā koalīcijā esošo sociāldemokrātu (SPD) valdes loceklis Nīlss Annens. Viņam piebalsojis arī SPD Bundestāga frakcijas vadītājs Tomass Opermans.
Tikmēr Bundestāgā vairs nepārstāvētās liberālās Brīvo demokrātu partijas (FPD) pārstāvis Tobiass Huhs nācis klajā ar aicinājumu Merkelei demisionēt, jo viņa “vairs nav panesama kancleres amatā”.
Tomēr izskanējis arī atbalsts Merkeles lēmumam.
“Bēmermana lieta tagad atrodas, kur pienākas, – tiesu sistēmā, un tā ir ārā no politikas. Tā darbojas valsts, kurā pastāv likuma vara,” norādījis žurnālists Ūdo Štīls.
