Dzejnieku vētras spēks “Billītēs” 0
Diāna Jance, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Turpinot jau vairākus gadu desmitus ierasto Muzeju nakts tradīciju, aizgājušajā sestdienā mūsu valstī apmeklētājiem sāka atdzīvoties muzeji.
Šogad nebija ne ierasti garo ļaužu rindu, ne kultūras brīnumiem piepildītas dziļas nakts, bet drīzāk gaišs un klusināts kultūras veldzes malks izslāpušajiem. Kaut gan – Rundāles pils dārza krāšņajos tulpju ziedos raudzīties esot braukusi mašīna pēc mašīnas – gandrīz “kā senāk”.
Kā ierasts, arī dzejnieku Edvarta Virzas un Elzas Stērstes muzejmājā “Billītes” gaidīja apmeklētājus. Šogad to bija pavisam maz – likās, ka daba bija rūpējusies par to, lai dzejnieku dārzā viesi nedrūzmētos baros un aizsargātu paši sevi un citus.
Bet varbūt pats dzejnieks pāri savam senajam dārzam bija uzsūtījis spēcīgu vētru, arī pērkona dārdus līdz ar krusu un lietu, lai vēlreiz atgādinātu par “Billīšu” dārzā pirms vairāk nekā gadsimta sacerēto dzejas krājumu “Biķeris”.
Virzas meita Amarillis mīlēja atcerēties: “Tādu negaisu, kādi bija manā bērnībā, “Billītēs” sen vairs nav.”
Tajā dienā gan bija. Varbūt vētra, kuras spēks nāca iz 20. gadsimta sākuma, centās aiznest sev līdzi 21. gadsimta sērgas baciļus… Sestdien bija grūti nošķirt dabas rosināto realitāti no dzejnieka dvēseles modinātajiem vīziju rēgiem.
“Dārzs pretstatā naktij” – tā, skaidrojot dažus no pirmā dzejas krājuma “Biķeris” tēliem, Virzas Rakstu ievadā skaidrojusi mūsdienās dzejnieka visdziļākā pazinēja Anda Kubuliņa. Klausoties dzejoļu lasījumos, tā tiešām likās – pavasara vakarā “Billīšu” dārza dvēsele ar baltajām ziedu kupenām un draudīgie dabas spēki pavisam reāli izgaismoja 20. gadsimta sākuma dzejas simbolus. Zem Virzas tēva stādītā kastaņkoka cauri 21. gadsimta vēja auriem sestdien dzejnieku “Billītēs” ieskanējās tālu laiku balss: “Līsti, līsti, lietutiņ,/ Raudi, melnā debestiņ,/ Tumšā vēlā vakarā,/ (..) Raudi, raudi, jauna sirds!/Tikai sāpēs skaistums mirdz…”
Toreiz jaunie dzejnieki, mākslinieki un mūziķi meklēja un atrada Latvijas valsts vietu pasaules kultūrā. Tagad, kad pēc šī pavasara dīvainajiem pieklusinātajiem mēnešiem uzplaucis tik skaists ziedonis, ir ļoti būtiski sajust mūsu talantīgo senču gara spēku.
Ieskanējusies “Billītēs”, 29. maijā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un iekļaujot darbus no Jāņa Zuzāna kolekcijas, Cēsu pils klētī tiks atklāta producentu biedrības “Live. Latvija” multimediāla latviešu simbolisma laikmeta mākslas-literatūras-mūzikas darbu performance.
Videomākslinieks Māris Kalve un režisors Roberts Rubīns būs atdzīvinājuši mūsu izcilāko 20. gadsimta sākuma mākslinieku darbus, pianists Andrejs Osokins ļaus ieklausīties tā laika mūzikas skaņās, un aktieri Sandra Kļaviņa, Voldemārs Šoriņš un Jēkabs Reinis runās ievērojamāko latviešu simbolistu – dzejnieku Birutas Ziemeļnieces, Fallija un Edvarta Virzas – dzeju.
Vairāk nekā simt gadus vecie, bet joprojām dzīvie latviešu mākslas, literatūras un mūzikas tēli atklāsies mūsdienu videomākslas performancē, dodot telpu mūsdienu interpretācijām. Rudenī izstāde viesosies Liepājā, Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā un Rīgā.
