Jaunā Dzejas dienu organizatore Anete Enikova ir pārliecināta: “Galvenais ir sabalansēt dažādu vecumu dzejnieku un dzejas klausītāju intereses, nesašķirojot dzejniekus pa “kastītēm”.”
Jaunā Dzejas dienu organizatore Anete Enikova ir pārliecināta: “Galvenais ir sabalansēt dažādu vecumu dzejnieku un dzejas klausītāju intereses, nesašķirojot dzejniekus pa “kastītēm”.”
Foto – Karīna Miezāja

Dzejniekiem nav jāsēž kastītēs 1

Jau šonedēļ, 8. septembrī, oficiāli sāksies ikgadējās Dzejas dienas. Uzticīgākajiem festivāla sekotājiem daudzu pasākumu formāts labi zināms un ierasts: tradicionāli notiks Literārās akadēmijas Dzejas meistardarbnīcas studentu lasījumi, “Ceļojums ar dzejniekiem”, šajā gadā izdoto grāmatu autoru lasījums “Atvērt nevar aizvērt”, tiks atvērts dzejas disks, kopā ar ārvalstu viesiem – tādu šogad būs pavisam 16 – notiks atdzejas darbnīcas.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
3 visbīstamākās zodiaka zīmju pārstāves, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem var atņemt citas vīrieti
Veselam
Liekie kilogrami neatkāpjas ne pa kam? 4 pazīmes, ka jūsu vielmaiņa nedarbojas pareizi
Lasīt citas ziņas

Tādējādi, iespējams, apmeklētāji var pat nepamanīt, ka mainījusies festivāla galvenā rīkotāja: Ingas Bodnarjukas vietā tikpat enerģiski stājusies ANETE ENIKOVA.

Anete teic: piekrist rīkot Dzejas dienas bijis liels izaicinājums, turklāt atšķirīgs no brīža, kad pie festivāla stūres stājās Inga Bodnarjuka. “Kad sāka Inga, Dzejas dienu tradīcija bija panīkusi, bet viņas vadībā kļuva par ļoti, ļoti nopietnu, tematiski un arī ģeogrāfiski sazarotu un daudzplākšņainu projektu,” viņa pamato.

CITI ŠOBRĪD LASA

Izaicinājums nenobiedēja, jo Anete jau iepriekš strādājusi ar laikmetīgās mākslas projektiem, ir Radio NABA producente un projektu vadītāja, kā arī strādājusi studentu organizācijās – Latvijas Studentu apvienībā un Latvijas Universitātes Studentu padomē.

Dzejas dienu galvenais izaicinājums izrādījusies nepieciešamība sabalansēt dažādu vecumu dzejnieku un dzejas klausītāju intereses: “Man likās svarīgi nesašķirot dzejniekus “kastītēs” pēc vecuma, bet veicināt komunikāciju starp paaudzēm, dot viņiem iespēju sastapties un mijiedarboties.”

Anete nevēlas koncentrēties uz kādu vienu “mīļāko” vai “svarīgāko” Dzejas dienu sarīkojumu. Pēc viņas domām, daudz svarīgāk, lai tās saglabātu daudzdimensionalitāti. “Kādai daļai apmeklētāju noteikti būs svarīgs Dzejas dienu sarīkojums pie Raiņa pieminekļa – starp citu, tieši Rainis kā Dzejas dienu enkurs ir viens no svarīgākajiem argumentiem, kādēļ šo sarīkojumu nepārcelt uz pavasari. Tāpat daudzi iemīļojuši “Ceļojumu ar dzejniekiem”, kurā šoruden izstaigās Kalnciema kvartālu, Mārtiņa ielu un citas tuvīnās Pārdaugavas vietas. Dzejas diskam, kurš parasti iznāk reizi divos gados, bet šoreiz par gadu aizkavējies, devām moto “Ķermenis ir dvēseles metafora”, un tajā ķermeniskums būs apspēlēts no visdažādākajiem aspektiem. Bet jaunums būs 3D dzejas meistardarbnīca ar Aleksandru Zapoļu jau festivāla pirmajā dienā: ja eksperiments izdosies, šo mākslas objektu varēs aplūkot visa festivāla laikā,” stāsta Dzejas dienu rīkotāja.

Īss ieskats Dzejas dienu programmā

8. septembris, ceturtdiena

Plkst. 13 – dzejas gadagrāmatu bērniem “Garā pupa” atvēršanas svētki mākslas galerijā “Noass”.

Plkst. 17 – 3D dzejas meistardabnīca ar Aleksandru Zapoļu “Baltic 3D” telpās.

Reklāma
Reklāma

Plkst. 20 – dzejas diska “Corpus Poesis” atvēršanas svētki un dzejas vinila plašu diskotēka kopā ar Uldi Rudaku mūzikas klubā “NABAKLAB”.

9. septembris, piektdiena

Plkst. 17 – Hārdija Lediņa un Jura Boiko dzejoļu grāmatas bērniem “Ūdenslīdējs”

atvēršanas svētki mākslas galerijā “Noass”.

Plkst. 19 – klasiskais dzejas vakars. Amandas Aizpurietes jubilejas lasījumi mūzikas klubā “Hamlets”.

Plkst. 19 – viesu lasījumi “Ziemeļi – Dienvidi” “Nice Place Mansards”.

10. septembris, sestdiena

Plkst. 11 – ceļojums ar dzejniekiem – Āgenskalns, tikšanās pie autobusa pieturas “Ļermontova iela”.

Plkst. 21 – dzejas diskotēka “Blumbergs = Bezgalība” MVT Vasaras māja.

Plkst. 21 – piedzīvojumu spēle “Dzejas bezgalīgais stāsts” Rīgas centrā.

Plkst. 21 – “Brīva vieta Tavai dzejai”. Dzejas slams Kultūras un tautas mākslas centrā “Ritums”.

Plkst. 21 – XI Vācijas videodzejas festivāla “Zebra” filmu parāde Gētes institūtā.

11. septembris, svētdiena

Plkst. 14 – atceres pasākums pie Raiņa pieminekļa.

Plkst. 15 – dzejas lasījumi “Nokāpt pilsētā” Raiņa un Aspazijas dzīvoklī.

Plkst. 18 – “Dzejas zveja” dzejas lasījumi neformālā gaisotnē “Cafe Leningrad”.

12. septembris, pirmdiena

Plkst. 18 – starptautiskās atdzejas darbnīcas dalībnieku lasījumi “Nice Place Mansards”.

Plkst. 18 – Ivetas Šimkus dzejas krājuma “Pēc tam” atvēršana Ojāra Vācieša memoriālajā muzejā.

13. septembris, otrdiena

Plkst. 18 – viesu vakars Teātra bārā.

Plkst. 19 – grāmatas krievu val. “Я такими глупостями больше не занимаюсь” (“Es ar tādām muļķībām vairs nenodarbojos”) atvēršanas svētki mākslas galerijā “Noass”.

14. septembris, trešdiena

Plkst. 19 – dzejas instalācijas atklāšana “Poēzijas orākuli” Kaņepes Kultūras centrā.

Plkst. 19 – Viesu vakars: Kaņepes Kultūras centrā.

Plkst. 18 – Ingas Ābeles un Edvīna Raupa divdzejas autorvakars “Divi” Ojāra Vācieša memoriālajā muzejā.

15. septembris, ceturtdiena

Plkst. 17 – dzejas lasījumi “Aiz saules augstāk ej” Raiņa un Aspazijas dzīvoklī.

Plkst. 18 – dzejas lasījumi “Tiesa” Vijoļšķūnī.

Plkst. 18 – “Kafija ar Aspaziju. Ārzemju viesu lasījumi” Aspazijas mājā Dubultos.

16. septembris, piektdiena

Plkst. 18 – “Atvērt nevar aizvērt”. Šogad atvērto grāmatu lasījumi O. Vācieša memoriālajā muzejā.

17. septembris, sestdiena

Plkst. 17.09 – “Literārās akadēmijas” lasījumi tējnīcā “Matērija”.

18. septembris, svētdiena

Plkst. 11 – brokastis ar dzejniekiem Latvijas Rakstnieku savienībā.

Plkst. 18 – performance “Ieceļotāji” Kaņepes Kultūras centrā.

19. septembris, pirmdiena

Plkst. 13 – dzejas stunda “Kamēr es tevi mīlēju” Emīla Darziņa un Jāņa Sudrabkalna muzejā “Jāņaskola” Jaunpiebalgā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.