Viens no izstādē apskatāmajiem Petras Derkins darbiem – “Muzeju nakts humpalu bodē”.
Viens no izstādē apskatāmajiem Petras Derkins darbiem – “Muzeju nakts humpalu bodē”.
Publicitātes foto

Līdz 5. decembrim Raiņa un Aspazijas mājā apskatāma izstāde “Latvija tik un tā” 0

Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
3 visbīstamākās zodiaka zīmju pārstāves, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem var atņemt citas vīrieti
Veselam
Liekie kilogrami neatkāpjas ne pa kam? 4 pazīmes, ka jūsu vielmaiņa nedarbojas pareizi
Lasīt citas ziņas

No rītdienas līdz 5. decembrim Raiņa un Aspazijas mājā (Rīgā, Baznīcas ielā 30) apskatāma izstāde “Latvija tik un tā”, kurā galvenajās lomās ir Šveicē dzimušas mākslinieces Petras Derkins radītās kolāžas un asamblāžas, kā arī rakstnieka Aivara Eipura minimas – sadzīviski īsprozas darbi, kur valda nevis doma, bet notikumi un izdoma.

Petras Derkins mazformāta kolāžu un asamblāžu galvenie tēli ņemti no Latvijas laika trīsdesmito gadu preses un padomju laika žurnāliem un ielikti dažādās sirreālās jaunās pasaulēs. Nereti attēlotas arī viegli ironiskas ainas, iedvesmojoties gan no vēsturiskiem, gan Petras vīra dzimtenē Latvijā ikdienā sastaptajiem sižetiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņa dzimusi Šercingenā, Šveicē, taču kopš 2011. gada dzīvo Latvijā Dobeles pusē, Penkules pagastā. Mākslu apguvusi meistardarbnīcā pie Filipa Nelsona Dornahā Šveicē, studējusi Bernes mākslas augstskolā, ieguvusi bakalaura grādu mākslas darbu konservācijas un restaurācijas nodaļā. Saņēmusi arī Šveices Sarkanā Krusta diplomu un strādājusi kā vecu un slimu cilvēku aprūpētāja.

“Es radīju minimu kā literāru žanru, jo tādi apzīmējumi kā refleksija, miniatūra un maksima derēja tikai dažos gadījumos. Minimas ir sadzīviskas, te valda nevis doma, bet notikumi un izdoma. Šeit es rādu publikai nejaušu savas sirds portretu,” saka dzejnieks Aivars Eipurs.

Viņš publicējas kopš 1985. gada un literārā procesa klasifikācijā meklējams ar dzejnieka pseidonīmu Eduards Aivars. Viņš dzimis Latvijā, Saulkrastu pusē, Pabažu ciemā.

Studējis latviešu filoloģiju, mācījies romāņu valodas un psihoterapiju. Strādājis muzejā, vadījis grupas terapiju alkoholiķiem, bijis redaktors, nodaļas vadītājs, ārštata autors, publicists žurnālos un avīzēs.

No 2005. gada ir Latvijas Rakstnieku savienības dzejas un prozas konsultants. Kopš 2019. gada – muzejpedagogs Jāņa Akuratera muzejā. Izdoti desmit Aivara dzejoļu krājumi, jaunākais – “Dzejoļu remonts” – iznācis šoruden. 2018. gadā Aivara dzejas izlases izdotas Lielbritānijā un Krievijā.

Viņš ieviesis savu īsprozas paveidu – minimas –, un iznākušas jau divas minimu grāmatas: “Minimas jeb Vienā istabā ar Antonu Vēbernu” (2008) un “Minimas jeb Zemestrīce zābakā” (2013).

Plānots arī izdot grāmatu “Latvija tik un tā” ar tekstu latviešu un angļu valodā. 31. oktobrī un 14. novembrī no plkst. 12 līdz 15 Raiņa un Aspazijas mājā paredzēta tikšanās ar izstādes autoriem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.