Dzejas dienu balvu saņem Gunta Šnipke par krājumu “Ceļi” 1
Dzejas dienu balva piešķirta Guntai Šnipkei par krājumu “Ceļi”, ko šogad izdeva apgāds “Mansards”, aģentūru LETA informēja Latvijas Rakstnieku savienības (LRS) Dzejas dienu padomes locekle Ingmāra Balode.
“”Ceļi” ir autores trešais dzejoļu krājums. Tas izceļas ar poētisku precizitāti, negaidīti asi un dzidri iezīmētu personīgās un mums visiem redzamās laiktelpas izjūtu,” Šnipkes krājumu aprakstīja Balode.
Grāmatas dizainu veidojis Zigmunds Lapsa, un tās tapšanu atbalstījusi Ventspils Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja. Krājums izdots ar Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes “Kultūras pārvalde” atbalstu.
1955.gadā dzimusī Šnipke pēc arhitektūras studiju pabeigšanas dažus gadus nostrādājusi Rīgā, bet 1981.gadā atgriezās dzimtajā Liepājā un tai ir veltījusi visus savus talantus un ikdienas darbu. Viņa bijusi pilsētas galvenā māksliniece, un joprojām ir Vecliepājas rajona arhitekte. Tāpat Šnipke veidojusi Pasaules arhitektūras dienas pasākumus Liepājā, ir daudzu arhitektūrai veltītu rakstu autore un žurnāla “Latvijas Architektūra” redkolēģijas locekle.
Līdztekus intensīvai dzīvei arhitektūrā Šnipke jau kopš 70.gadiem aktīvi iesaistās literatūrā, un pašlaik darbojas žurnālā “Domuzīme”, kā arī interneta žurnālos “Punctum” un “Satori”. Kopš 2008.gada Šnipke ir Rakstnieku savienības biedre un cieši piederīga LRS Liepājas nodaļai.Kā ziņots, balvai tika pieteikti 17 oriģināldzejas un atdzejas krājumi, kas izdoti laika posmā no pērnā gada 1.augusta līdz šī gada 1.augustam.
Oriģināldzejā Dzejas dienu balvai tika pieteikts Liānas Langas krājums “Velēnu kleita” (“Neputns”, 2018), Ingas Gailes “Lieldienas” (“Neputns”, 2018), Madaras Gruntmanes “Dzērājmeitiņa” (“Neputns”, 2018), Jāņa Petera “Rudenskura spogulī” (“Jumava”, 2018), Ivetas Ratinīkas “tikko & tikai” (“Zvaigzne ABC”, 2018), Kristas Annas Belševicas “Medījot dzīvi” (“Zvaigzne ABC”, 2017), Šnipkes “Ceļi” (“Mansards”, 2018), Elīnas Līces “Redzu” (“NT Klasika”, 2018), Andra Ogriņa “Debesu punkti” (“Pētergailis”, 2017), Voldemāra Zariņa “Jāizdomā brīvība” (“Pētergailis”, 2018), Dainas Sirmās “Dievaines” (“Pētergailis”, 2017) un autora Blockx “Atklāts neatklātais” (“autorizdevums”, 2018).
Savukārt atdzejā tika nominēts Emīlijas Dikinsones krājums “Āboliņš un bite”, ko atdzejojis Kārlis Vērdiņš (“Neputns”, 2017), Semjons Haņins “Bet ne ar to”, ko atdzejojuši Ronalds Briedis, Inga Gaile, Pēteris Draguns, Aivars Eipurs, Jānis Elsbergs, Valts Ernštreits, Liāna Langa, Marts Pujāts, Edvīns Raups, Rokpelnis, Māris Salējs, Kārlis Vērdiņš un Arvis Viguls (“Neputns”, 2017), Konstantīna Kavafa “Dzeja. Atdzejojis Dens Dimiņš” (“Neputns”, 2018), Džidi Madzjas “Mana ciema dievi”, ko atdzejojis Uldis Bērziņš (“Jāņa Rozes apgāds”, 2017), kā arī Sergeja Timofejeva “Replika”, ko atdzejojuši Arvis Viguls, Toms Treibergs un Andris Akmentiņš (“Orbīta”, 2018).
Pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas Dzejas dienu balva atdzima 1996.gadā, un tā kļuva par ikgadējo Dzejas dienu daļu līdz 2009.gadam, no 2003.gada oriģināldzejas vērtēšanai piepulcējot arī atdzejas krājumus. Krīzes laikā ar balvas pasniegšanu radās problēmas, tāpēc balvas stafeti no 2010. līdz 2015.gadam pārņēma žurnāls “Latvju Teksti”. Saskaņā ar šovasar izveidotās Dzejas dienu padomes lēmumu, balva atkārtoti kļuvusi par daļu no Dzejas dienām, un šogad tās vērtība ir 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Dzejas dienu norisi finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Rīgas dome.
