Aivars Eipurs
Aivars Eipurs
Foto: Karīna Miezāja

Dzejas dienas un dzejnieki 0

Šogad arī Gulbenē Dzejas dienās notika ceļojums ar dzejniekiem – par spīti tam, ka nepārtraukti lija lietus. Septembrī visa Latvija, kā ierasts, šūpojas dzejas pasaulē un gadās, ka vēl kāds klausītājs uzķeras uz valodas brīnumiem, ko dzejnieki nes priekšā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Veselam
tad ir pareizi ēst hurmas – ar vai bez mizas? Uztura speciālistiem ir kategoriska atbilde
Lasīt citas ziņas

Daļa Dzejas dienu pasākumu ir stabila tradīcija. Tāds ir ceļojums ar dzejniekiem, ārzemju viesu vakars, tāpat gada laikā iznākušo krājumu vakars “Atvērt nevar aizvērt”, kā arī metafiziskās dzejas lasījumi vijoļšķūnī.

Šķiet, ka gadu no gada sarežģīti iet ar ārzemju viesu vakaru. Protams, ir objektīvi apstākļi – kādus autorus un no kurienes aicināsim un kas atdzejos. Uzdevums – kā viesus integrēt Dzejas dienu kopainā. Visi ir vienisprātis, ka nav īsti labi un ekonomiski ataicināt autoru no tālas zemes, ļaut viņam vienu vakaru nolasīt oriģinālvalodā pāris dzejoļu, pēc tam dodot vārdu atdzejotājam un… sveiki!

CITI ŠOBRĪD LASA
Jau sen dzejas metri Knuts Skujenieks un Uldis Bērziņš izteikušies, ka vajag divus festivālus – pavasarī ārzemju viesiem, bet rudenī – pašiem.

Kas to darīs? Vajag vēl pašaizliedzīgus, gudrus darbiniekus. Taisnība ir, arī dzejniekiem pašiem neiznāk satikties ar ārzemju kolēģiem, jo attiecīgajā dienā jābrauc kaut kur ārpus Rīgas uzstāties.

Problēma arī tā, ka ir vēl vietas, kas droši vien uzņemtu ārzemju dzejniekus, taču tas netiek organizēts. Viesiem varētu būt plašāka programma nedēļas garumā. Vieni ārzemnieki septembrī nedēļu bija, taču tie bija platformas “Latvian Literature” organizētās atdzejas darbnīcas dalībnieki, un sadarbība ar Dzejas dienu padomi te varēja būt arī ciešāka.

Šīs jau tradicionālās darbnīcas dalībnieki reiz piedalījās arī ceļojumā ar dzejniekiem, un tas bija iespaidīgi, jo ienesa citas vēsmas. Lai vai kā, nākamgad Dzejas dienās aicināsim viesus no valstīm, kurās runā franču valodā.

Var secināt, ka daudz kas ir izmēģināts un bija arī jāmēģina – lai aizietu no plakanās tradīcijas līdz ar sadzīto skolēnu baru ganīties pie Raiņa pieminekļa.

Ar idejām ir dažādi, un te es saredzu Dzejas dienu padomes priekšrocības – ka varam ilgstoši diskutēt jau nepilnu gadu pirms notikumiem. Ir idejas, kuras pieņem uzreiz, citas pieņem transformētā veidā, vēl citas – pagaidām atliek. Atceros, pagājušajā gadā sakarā ar “ūdensdzeju” – nevienam neradās šaubas, ka ūdenstilpes ir jāizmanto noteikti.

Es biju iedomājies, ka pa Rīgas kanālu varētu braukt laiva ar dzejniekiem senlatviešu tērpos, taču šī ideja varbūt attīstīsies citreiz. Pērn tad braucām ar kuģīti un lasījām dažādās vietās. Pasākums attaisnojās tikai daļēji. Šogad “ūdensdzeja” ar lasījumiem peldbaseinā bija daudz veiksmīgāka.

Rainis jau nekur nav palicis un nav atstāts novārtā.

Piemēram, man uzreiz bija skaidrs, ka jāsadabū viendaļīgais peldkostīms lasījumam un arī peldējumam baseinā,

jo acu priekšā bija hrestomātiskā Raiņa bilde peldkostīmā.

Reklāma
Reklāma

Šajā sakarā vēl viena mana ideja pagaidām nav guvusi atsaucību, taču ceru, ka citugad tā realizēsies. Proti, Raiņa un vēl pāris autoru tumšs, bet izteiksmīgs profils uz braukšanas kartēm sabiedriskajā transportā, līdzīgi kā ar Fernandu Pesoa attēlu uz Lisabonas metro braukšanas kartēm. Tas nav sarežģīti, tikai jāpārliecina instances par jēgu un nozīmi.

Šogad būtu bijis ērti likt Raiņa un Montas Kromas profilus. Taču šogad bija skandāls “Rīgas satiksmē”, tāpēc nebija vis tik ērti.

Ja par pārsteigumiem pašiem – tie bija otrās sezonas feisbuka septiņu dzejoļu septiņās dienās rakstītāju, “Dzejas rupora” dalībnieku, organizētie lasījumi Āgenskalna tirgū tā darbīgajās stundās. Likās, ka tas ir iemīļots pasākums jau gadiem un gan pārdevēji, gan pircēji ir izsmalcināti dzejas mīļotāji.

Lai gan mana Dzejas dienu tūre beigsies 28. septembrī Elejas Tējas namiņā, noslogotības dēļ gandrīz nekur ārpus Rīgas šogad Dzejas dienās uzstāties netiku. Izņemot Jelgavu – vietu, kur maksāju arī nodokļus. Tad, lūk, piedaloties lasījumos Jelgavā, secināju, ka, kopš Dzejas dienās esmu ceļojis apkārt, nekur neesmu redzējis un dzirdējis tik kvalitatīvi sagatavotus skolēnu priekšnesumus dzejas valodā kā Jelgavā, turklāt no dažādām skolām un vismaz pēdējo piecu gadu garumā.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.