Liāna Langa: ”No cieņas pret lielākajām Latvijas mazākumtautībām jaunajā mediju platformā – ne vēsts” 23
Liāna Langa, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Septembris atnesa gan labas, gan ne pārāk labas ziņas. Sākšu ar pirmajām.
Arī šogad visai klusi, tomēr gana pamatīgi noritēja Latvijas Rakstnieku savienības Dzejas padomes organizētās Dzejas dienas ar virkni lielisku pasākumu. Tie, kuros piedalījos pati un apmeklēju, bija jēgpilni – gan Aivara Eipura vadītais “Balsis un lirika” viesmīlīgā Jāņa Akuratera muzeja pagalmā, gan atjaunotie lasījumi pie Raiņa pieminekļa, tiesa, ar nelielu klausītāju pulciņu. Šķiet, Dzejas dienas šogad ne pārāk interesēja LTV Ziņu dienestu, bet paldies, ka tas cieņpilni un silti sumināja Knutu Skujenieku viņa lielajā 85 gadu jubilejā. Žurnāls “Domuzīme” pasniedza svaigi iedibinātu Dzejas balvu Liepai Rūcei par ilgi briedināto lirikas debijas krājumu “Atspulga balss”, bet LRS Dzejas dienu padome – Dzejas dienu balvu Ivaram Šteinbergam par augstas poētiskas kvalitātes dzejas krājumu “Strops”.
Labi, ka tradīcijas tiek turpinātas un veidojas jaunas – galu galā, jo vairāk balvu dzejai, arī no dzejas dažādību veicinošiem vērtējuma skatpunktiem, jo labāk lasītājiem, poēzijai un pašiem dzejniekiem. “Domuzīmes” Dzejas balvas pasniegšana notika Ojāra Vācieša muzeja ābeļdārzā. Nominēto autoru izpildījumā skanēja vārsmas, āboli būkšķēdami krita zemē un baltos zviļņos atlaidušos klausītāju klēpjos, bija silts rudens vakars un gaismas piepildītā sajūta, ka atrodies savas poēzijas un savas valodas mājās. Tās vēl pastāv, tās ir tepat.
Vienlaikus, vērojot procesus, nākas secināt, ka sabiedrības interese par literatūru mazinās, tā zaudējusi savu reiz visai nozīmīgo lomu un šodien apkalpo visdažādāko interešu “burbuļus”. Mākslās vispār nav neviena dominējoša vai spilgta redzējuma par to, kas ar mums patiesībā notiek un kādi ir sabiedrības transformācijas procesi. Vai esat pamanījuši? Mūsu laikmetam nav arī stila, kas izpaustos spilgtā modē. Ir postmoderna sīku izpratņu eklektika, kurā ikvienam ir taisnība, bet visus vienojošas augstākas patiesības vairs nav.
17. septembrī sabiedrības vērtējumam tika nodota multimediāla Latvijas mazākumtautībām paredzētā platforma “rus.lsm.lv”, un cilvēku viedokļi par to tviteri burtiski uzspridzināja. Jo no cieņas pret lielākajām Latvijas mazākumtautībām – poļiem, ukraiņiem, baltkrieviem, lietuviešiem un citām – jaunajā platformā pagaidām ne vēsts. Ar dziļu nožēlu jāsecina, ka visa informācija un komunikācija tajā ir krievu valodā, tās nosaukums “rus.lsm.lv” skaidri vēsta par pilnīgi citu pieeju, nekā izziņots. Labi atceros, ka PSRS visu paverdzināto tautu vienojošā valoda uzspiestā kārtā bija krievu valoda, un, šķiet, šī izpratne Latvijā pamatīgi iesakņojusies padomju pagātnes augsnē, lai gan pagājuši jau 30 gadi. Ja Latvijas cittautiešus vienojošā valoda Latvijā, izrādās, ir nevis valsts valoda, bet gan krievu valoda, jāsecina, ka jaunā platforma ir Latvijā dzīvojošo ukraiņu, baltkrievu, poļu un pārējās mazākumtautības drīzāk pārkrievojoša, nevis Latvijas kultūrtelpā integrējoša vai daudzvalodību svinoša.
LTV7 kanāls, kurā bija arī saturīgas diskusijas krievu valodā, diemžēl stagnēja, tādēļ to likvidēs, pārnesot saturu uz jaunu multimediju platformu. Cerēju, ka jaunā iecere beidzot patiesi būs adresēta Latvijas mazākumtautību pārstāvjiem un tajā skanēs, piemēram, poliski vai ukrainiski iztulkoti Latvijas ziņu laidieni attiecīgajām auditorijām. Nesen tika pirmizrādīta režisora Ivo Brieža un scenārija līdzautores Ritas Rudušas dokumentālā filma “Homo sovieticus”. Izpratne, ka visām Latvijas mazākumtautām Latvijā jāpatērē saturs tieši krieviski, diemžēl ir tieši homo sovieticus izpratne par valodas politiku Latvijā, kurā krievu valoda ir tikai viena no mazākumtautu valodām, nevis visiem kopējā kā PSRS.
Jācer, ka jaunizveidotā sabiedriskos medijus uzraugošā SEPL padome izvērtēs “rus.lsm.lv” mazākumtautībām domātās platformas atbilstību lingvistiskajiem kritērijiem un tajā parādīsies saturs arī citās valodās. Savukārt jautājums, kāpēc ilgi briedinātajā projektā lielāko Latvijas mazākumtautību valodu skanējums nav ticis nodrošināts jau no pirmās dienas, paliek spēkā.
