– Vai aktieri nejutīsies aizskarti … 5
– Ja es rūpētos par to, lai ar kādu frāzi neaizskartu aktierus, un man visu laiku viņiem būtu jārunā komplimenti, es nevarētu strādāt šajā profesijā, man režijā nebūtu ko darīt. Protams, vislabāk dzeju lasīt grāmatās, nevis klausoties no skatuves. Bet es jau teicu – šis nebūs dzejas vakars, tā būs izrāde. Tajā pašā laikā man gribētos domāt, ka visi tie tūkstoši, kas dažu minūšu laikā izpirka biļetes, to vien dara, kā mājās lasa dzeju. Taču kaut kā pilnīgi es tam neticu… Ja skatītājs domā, ka izrāde būs šovs ar dejām, rūgti maldīsies, jo uzvedums veidots ļoti intraverts. Tāpēc es ieteiktu mazliet sagatavoties, jo Brodska dzeja ir diezgan sarežģīta. Mana mamma, piemēram, pirms izrādes apmeklējuma tagad katru dienu lasa Brodski.
– Vai viņai trāpījušies arī tie dzejoļi, ko esat izraudzījies izrādei?
– Nav gan… Protams, centos izraudzīties dzeju, kura, tieši klausoties, ir vieglāka uztverei. Arī tas bija viens no atlases kritērijiem, jo veids, kā Brodskis lieto valodu, ir komplicēts un sarežģīts. Viņš nav vienkāršs dzejnieks.
– Interesanti, ka arī populārajā televīzijas seriālā “Sekss un lielpilsēta” Barišņikovs, spēlējot Kerijas Bredšovas mīļāko Aleksandru Petrovski, Parīzē lasa viņai Brodska dzeju angļu valodā…
– Zinu to seriālu, pats gan redzējis neesmu, taču saprotu, ka puse no publikas biļetes uz mūsu jauno izrādi laikam pirka tās filmas dēļ (pasmaida). Tas labi.
– Barišņikovs teātra projektos sadarbojies ar ievērojamiem režisoriem – krievu Dmitriju Krimovu, pasaulē slaveno amerikāni Robertu Vilsonu… Vai jums ar Barišņikovu bija viegli vai tomēr grūti, veidojot šo iestudējumu, sadalīt un savstarpēji pieņemt aktiera un režisora lomas?
– Bija gan tā, gan tā. No vienas puses, Barišņikovs, kā jau bijušais baletdejotājs, zina baleta mākslinieka un horeogrāfa attiecībās pastāvošo subordināciju. Un tā ir ļoti strikta. Tādēļ viņš režisoram uzticas. Sākumā biju domājis, ka strādāsim kā līdzīgi domubiedri, taču Barišņikovs diezgan ātri modulēja situāciju, ka režisors esmu es, bet viņš – aktieris. Tajā pašā laikā viņam piemīt absolūtā dzirde ne tikai attiecībā uz savu ķermeni, bet arī uz jebko, ko viņš dara uz skatuves. Barišņikovs pavisam noteikti nav aktieris, kurš, ja pateiksi – lec pa logu, tūlīt izpildīs pavēli. Viņš ir ārkārtīgi smalks instruments režisora rokās. Un ar smalkiem instrumentiem jāapietas ļoti precīzi.
