Šarlote Bronte, kas jau no desmit gadu vecuma alkatīgi lasīja virsnieku memuārus un kara piezīmes, ļoti agri bija izveidojusi savu galvenā varoņa ideālu, taču galvenā varone tik viegli nedevās rokās. Viņas bērnības stāstus apdzīvoja karaliski skaistas un greznas dāmas, kuras allaž piemeklēja viens un tas pats liktenis: viņas tika nodotas, pamestas, aizmirstas un galu galā mira no salauztas sirds. Tikai stāstā “Henrijs Heistingss”, ko Bronte sarakstīja 24 gadu vecumā, viņa atrada patieso varoni: sevi. Pareizāk, sev līdzīgu: fiziski neizskatīgu, taču ar dzīvu, radošu garu, striktiem morāles principiem un nelokāmu gribu apveltītu jaunu sievieti. 0