Attēls: Wikipēdija
Šarlote Bronte pārdzīvoja gandrīz visus, ko mīlēja, izņemot tēvu un vīru. Rakstniecei bija lemts traģiskais liktenis pieredzēt savas mātes nāvi – Marija nomira, kad Šarlotei bija tikai pieci gadi, divas vecākās māsas – Marija un Elizabete – saslima ar tuberkulozi nožēlojamā internātskolā, kas vēlāk kalpoja par prototipu Louvudas skolai “Džeinā Eirā” un nomira, kad Šarlotei bija deviņi. Starp citu, abas vecākās māsas ir atrodamas romānā Džeinas vienīgās skolas draudzenes Helēnas tēlā… 0
Savukārt 1848. gada nogalē un 1849. gada sākumā nomira trīs Šarlotei atlikušie tuvie cilvēki – abas jaunākās māsas un brālis Brenvels. Vēstulē draudzenei, arī rakstniecei Elizabetei Geskelai, Bronte rakstīja, ka visasāk zaudējumu izjūt vakaros, kad brālis un māsas mēdza sastapties ēdamistabā, runāties un nodoties kopīgiem radošiem projektiem. Palika tikai tēvs, un tas, ka viņš pēc sievas nāves faktiski nebija licies par bērniem zinis, bija gan sāpju, gan prieka avots: ja tēvs būtu cītīgāk pievērsis uzmanību meitas literārajiem mēģinājumiem, diezin vai “Džeina Eira” piedzīvotu dienasgaismu…
Reklāma
Reklāma
