Jaunava – Megija, “Dziedoņi ērkšķu krūmā” 1
Vissvarīgākais, ko jums jāzina par Jaunavām – tās mīl vienu cilvēku visu mūžu, tas ir viens. Jaunavas ir šausmīgi loģiskas, tas ir divi. Romāns “Dziedoņi ērkšķu krūmā” sarakstīts par Jaunavu, tas ir trīs. Nelaimīgo Megiju no agras bērnības ienīda visas sievietes, kas bija apkārt, tostarp miesīgā māte. Viņai bija lemts izaugt nelaimīgai, taču nekas tāds nenotika. “Jebkurā nesaprotamā situācijā ej un strādā” – tā ir devīze Jaunavām un Megijai, kura allaž atrada mierinājumu kādā grūtā darbā.
Bet kas attiecas uz mīlestību, tur variantu, protams, nebija. Iespējams, Megija arī varēja pārstāt mīlēt tēvu de Brikasāru, ja ne viens bet: celibāts – tas taču ir neloģiski! Kāda velna pēc baznīcai vajadzīgi priesteru ķermeņi, ja viņi jau ir atdevuši dvēseles? Tas ir nepareizi! Un Jaunava, kā zināms, nenomierināsies, kamēr ap viņu neiestāsies ideāla kārtība. Un to, kas uzdrīkstēsies to izjaukt, Jaunava samīs ar īpašu nežēlību pat tad, ja tas ir tas pats cilvēks, kuru viņa mīl visu dzīvi.
