Juris Lorencs: Džeimss Bonds un vīruss 0
To, ka Covid-19 vīruss nācis no Ķīnas, neapstrīd gandrīz neviens – neskaitot dažus ķīniešus, kuri notikušajā saskata “amerikāņu pirkstu”. Jautājums ir, lūk, par ko – kāpēc Covid-19 parādījās tieši Uhaņas pilsētā, kur atrodas īpašs vīrusu pētniecības institūts (Wuhan Institute of Virology)? 1,4 miljardu apdzīvotajā zemē ir miljoniem tirgu un tirdziņu, kur tirgojas ar vistu, cūku, suņu, kaķu, čūsku un sikspārņu gaļu.
Tad kāpēc Covid-19 izplatījās tieši no tirgus, kas atrodas dažu kilometru attālumā no Uhaņas virusoloģijas institūta? Diezgan dīvaina sakritība. Mistērija, uz kuru atbildes patlaban meklē vai visi pasaules izlūkdienesti.
Pats Uhaņas institūts 19. februārī publicēja īpašu paziņojumu, kurā kategoriski noliedza savu iespējamo vainu. Un kas gan cits viņiem atliek? Es pats neuzskatu, ka vīruss tika izlaists brīvībā speciāli, taču mēs nevaram izslēgt nelaimīgu sagadīšanos vai nolaidību. Kļūdīties taču ir tik cilvēcīgi.
Starp citu, neesmu vienīgais, kas tā domā. Londonā iznākošais laikraksts “Daily Mail” raksta, ka “britu valdība pieļauj iespēju, ka vīruss, iespējams, nejauši izkļuvis no Uhaņas laboratorijas”, turklāt šāda informācija, “balstoties uz izlūkošanas datiem”. Vienlaikus britu parlamenta Ārlietu komisija īpašā 6. aprīlī publicētā ziņojumā nosodījusi Ķīnas varasiestāžu sākotnējos mēģinājumus noslēpt slimības bīstamību un patiesos epidēmijas mērogus, bet Ķīnu, Irānu un Krieviju – par izplatīto dezinformāciju.
Komisijas paziņojumā norādīts tieši un nepārprotami – “dezinformācija par Covid-19 jau ir prasījusi dzīvības”. Izlūkdienesti lai dara savu darbu, bet mēs varam mazliet pafantazēt. Kurš gan varētu palīdzēt Apvienotās Karalistes valdībai noskaidrot patiesību? Nu, protams, aģents 007 – Džeims Bonds!
Turklāt vienā no filmām – “Viņas augstības slepenajā dienestā”, kas iznāca uz ekrāniem nu jau tālajā 1969. gadā, Bonds sagrauj teroristu plānus šantažēt pasauli ar nāvējošu vīrusu. Kopš tā laika cilvēce ir saskārusies ar vairākām bīstamām epidēmijām – ebolu, Mārburgas vīrusu un pašreizējā Covid-19 radinieku – SARS. Interesanti, ka arī SARS sākotnēji parādījās 2002. gadā Ķīnā un tad izplatījās pa visu pasauli, inficējot 8000 cilvēku un prasot ap 800 dzīvību.
Tieši SARS epidēmija bija tā, kas iedvesmoja amerikāņu režisoru Stīvenu Soderbergu 2011. gadā uzņemt fantastisko trilleri “Infekcija”. Ja ir laiks un iespēja, noskatieties šo filmu – tā ir ļoti pravietiska, pat šokējoša savā līdzībā ar pašreiz notiekošo. Lūk, tās galvenās sižeta līnijas. Ķīnā parādās jauna slimība. Pirmie simptomi – drudzis, klepus, tad iestājas nāve. Vīrusa infekcija izplatās no cilvēka uz cilvēku gaisa pilienu ceļā. No Pekinas varasiestādēm tiek saņemti apliecinājumi, ka epidēmiju izdevies ierobežot Honkongā, esot konstatētas tikai divas nāves, aizdomas par vēl desmit inficētajiem. Tikmēr no Mineapolisas, Londonas, Čikāgas, Sanfrancisko, Tokijas, Frankfurtes un Kairas jau pienāk ziņas par aizdomīgiem nāves gadījumiem.
Dažās dienās epidēmija pārņem visu pasauli. Mirstība – ap 20%, zāļu un vakcīnu pret jauno slimību nav. Vienīgā izsargāšanās – roku mazgāšana, sejas maskas un sociālā distancēšanās. Sākas panika, tiek iztukšoti veikalu plaukti, notiek laupīšanas. Varasiestādes vilcinās ieviest ierobežojošus pasākumus. Pamatojums – cietīs ekonomika, turklāt tuvojas lielās izpārdošanas! Viss beidzas ar skolu, lidostu un baznīcu slēgšanu.
ASV Kongress turpina darbu internetā, ielās patrulē armija, sporta zālēs tiek iekārtotas slimnīcas, varasiestādes izdala ēdienu trūkumcietējiem. Filmā redzam medijus, kuri dzenas pēc sensācijām un jauc cilvēkiem galvu. Tiek izplatītas viltus ziņas par “bioloģisko ieroci”. Uzrodas blēži, kuri internetā tirgo nekam nederīgas brīnumzāles. Filmā ir pat hrestomātisks teiciens, ko tik bieži dzirdam šodien – “baumas ir bīstamākas par pašu slimību”. Viss beidzas laimīgi – zinātniekiem izdodas atrast vakcīnu.
Ja pēc pirmajām ziņām par Covid-19 parādīšanos politiķi un amatpersonas būtu noskatījušies šo filmu, iespējams, reakcija uz notiekošo būtu operatīvāka un izlēmīgāka. Bet arī reālā Covid-19 epidēmija reiz beigsies, tiks atrastas vakcīnas un zāles. Pienāks brīdis, kad pasaule sāks skaitīt cilvēciskos un materiālos zaudējumus. Un aizvien neatlaidīgāk tiks uzdots jautājums – kas pie tā vainīgs? Vai tikai daba, nelaimīga sagadīšanās, nejauša gēnu mutācija Uhaņas gaļas tirgū? Vai tomēr cilvēks? Un, ja tā, tad kurš par to visu maksās?