Džeimsam Džoisam “Ulisa” sarakstīšana bija prasījusi septiņus gadus. Literatūras revolucionāra aizraujošie dzīves līkloči 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 140 gadiem Dublinā ierēdņa ģimenē piedzima īru literāts Džeimss Džoiss, kuru uzskata par vienu no ietekmīgākajiem 20. gadsimta rakstniekiem, modernisma un apziņas plūsmas literatūras aizsācējiem un reizē arī par vienu no vissarežģītākajiem un pretrunīgākajiem 20. gadsimta literatūras pārstāvjiem.
Jāatzīmē, ka 1922. gadā, pirms 100 gadiem šajā pašā autora dzimšanas dienā Parīzē tika izdots viņa slavenākais darbs “Uliss”, ko tāpat uzskata par vienu no nozīmīgākajiem un ietekmīgākajiem modernisma stila sacerējumiem Rietumu literatūrā.
Latviešu valodā to pagājušā gadsimta 50. gados ar krietnām pūlēm iztulkoja trimdas literāts Dzintars Sodums, jo “Ulisu”, līdzīgi kā otru nozīmīgāko sacerējumu “Finegana vāķis”, Džoiss rakstījis ļoti bagātā, sarežģītā angļu valodā, izmantojot vārduspēles, kas prasīja meklēt un darināt latviešu analogus.
Autoram “Ulisa” sarakstīšana bija prasījusi septiņus gadus. Darbs bija tam laikam tik neparasts, saukts gan par nepieklājīgu, amorālu, gan vienkārši nesaprotamu, ka tā drukāšana Lielbritānijā aizkavējās līdz 1936. gadam. Tiesa, tobrīd jau apritē bija ne mazums šīs grāmatas pirātisko versiju.
Grāmata bija sava veida parodija par Homēra “Odiseju”, un literatūrzinātnieki gadu desmitiem analizējuši un pētījuši šo darbu, atrodot tajā dažādus slāņus.
Pēc būtības “Uliss” stāsta par vienu dienu – 1904. gada 16. jūniju – komijvojažiera Leopolda Blūma dzīvē, viņa klaiņojumiem pa Dublinas ielām, domām un zemapziņas strāvojumiem. Autora ideja bija citstarp parādīt, ka arī ikdienas vienmuļībā un sīkumos var rast dramatismu un nozīmīgo.
