Džefrijs Epšteins tika nogalināts! Advokāts publicē jaunus pierādījumus par vienu no mīklainākajām nāvēm Holivudā 0
Kopš brīža, kad Džefriju Epšteinu atrada mirušu savā cietuma kamerā pirms sešiem gadiem, ar oranžas gultas veļas palagu ap kaklu, sazvērestības teorijas sāka plosīties, raksta DailyMail.com.
Vai 66 gadus vecais miljardieris un notiesātais pedofils, kurš tika apsūdzēts cilvēku tirdzniecībā seksuāliem nolūkiem, tiešām pats sev atņēma dzīvību? Vai arī tā bija slepkavība?
Epšteina starptautiskās saites ar ietekmīgiem cilvēkiem politikā, biznesā, drošības dienestos un pat karaliskajās aprindās – un informācija, kas, domājams, viņam bija par šiem cilvēkiem – daudziem likās pietiekams iemesls, lai ticētu, ka viņš tika nogalināts.
Tagad, kad tuvojas tā saukto “Epšteina failu” publiskošana – kas, iespējams, atklās viņa pēdējos noslēpumus un iespējamo līdzgaitnieku iesaisti – advokāts, kurš ir tieši saistīts ar šo lietu, atklāj, kāpēc viņš uzskata, ka Epšteins tika nogalināts.
Intervijā Daily Mail, Spensers Kuvins, advokātu biroja Goldlaw Law Firm galvenais juridiskais konsultants no Vest Palm Bīčas, kurš vairākkārt tikās ar Epšteinu un 20 gadus cīnījās par viņa upuru taisnīgumu, saka: “Es nevaru droši apgalvot, ka viņš noteikti neizdarīja pašnāvību, bet tas izskatās ļoti aizdomīgi.”
Viņš norāda uz savām personīgajām zināšanām par “iedomīgo” un “egoistisko” Epšteinu, kā arī uz neizskaidrojamajām cietuma darbinieku kļūdām viņa nāves dienā.
“Viņš bija pārliecināts, ka izkļūs no cietuma, jo viņš ticēja, ka tas, ko viņš darīja, [viņa izpratnē] bija pilnīgi likumīgi un pieņemami. Viņš man tieši pateica: ‘Es viņām samaksāju, viņas piekrita, es viņas neapreibināju. Tātad tas ir likumīgi.'”
“Tad kāpēc viņš būtu izdarījis pašnāvību, ja viņš pats neticēja, ka ir izdarījis kaut ko nepareizu – it īpaši pirms notiesāšanas?”
Kuvins, kurš 2007. gadā pārstāvēja pirmo Epšteina upuri, kas nāca klajā ar apsūdzībām, un šobrīd aizstāv piecas sievietes, kuras liecinājušas par briesmīgu seksuālu vardarbību miljardiera īpašumos, piebilst:
“Laiks ir ļoti aizdomīgs. Ja viņš būtu notiesāts un zinātu, ka viņam nāksies sēdēt cietumā uz mūžu, tas būtu viens… Bet pirms viņš vispār tika tiesāts? Pirms viņam bija iespēja sevi aizstāvēt? Pirms viņš vispār varēja runāt?”
“Un tieši pēc tam, kad viņa kameras biedru izņēma no kameras, divas novērošanas kameras salūza, divi apsargi aizgāja gulēt? Vienā no visaugstākās drošības cietumiem ASV, kur ir turēti starptautiski teroristi? Vai arī viņš tika nogalināts?”
Epšteina nāve – laikā, kad viņš gaidīja tiesu par nepilngadīgo meiteņu seksuālo tirdzniecību – bija ļoti ērta daudziem pasaules ietekmīgajiem cilvēkiem.
Viņš bija rūpīgi veidojis attiecības ar slavenībām, politiķiem, karaliskās ģimenes locekļiem un lielajiem uzņēmumu vadītājiem. Starp viņa slavenākajiem sakariem bija: Bils Klintons, Bils Geitss, Princis Endrjū, bijušais “Barclays” bankas vadītājs Džes Steilijs, Izraēlas premjerministrs Ehuds Baraks. Tiek arī apgalvots, ka Epšteinam bija saistība ar Izraēlas izlūkdienestu “Mossad”.
Lai gan nav pierādījumu, ka iepriekš minētās personas būtu bijušas iesaistītas Epšteina noziedzīgajās darbībās, daudzi no viņiem apmeklēja viņa greznos īpašumus Ņujorkā un Palm Bīčā.
Citi bija lidojuši ar viņa privāto lidmašīnu, kas tika dēvēta par “Lolitas Ekspresi” tās biežo pusaudžu pasažieru dēļ, un apmeklējuši viņa privāto salu Karību jūrā, Mazā Svētā Džeimsa salu, kas, domājams, bija viņa seksuālās tirdzniecības impērijas centrs.
Tiek uzskatīts, ka lidojumu žurnāli – kur atrodami pasažieru vārdi un maršruti – būs iekļauti “Epšteina failos”, kurus ģenerālprokurore Pema Bondi solījusi publiskot pēc augsta līmeņa republikāņu spiediena.
Bondi apgalvoja, ka failu saturs “padarīs jūs nelabuma pilnus”.
Tiek uzskatīts, ka failos ir informācija arī par Gislēnu Maksvelu, Epšteina bijušo draudzeni un līdzapsūdzēto, kurai, domājams, bija “mazā melnā grāmatiņa” ar vārdiem un cilvēkiem, kas, iespējams, bija iesaistīti seksuālajos noziegumos.
Maksvela pašlaik izcieš 20 gadu cietumsodu Floridā par līdzdalību nepilngadīgo seksuālajā izmantošanā kopā ar Epšteinu. Viņa pati ir paziņojusi, ka tic, ka Epšteins tika nogalināts.
Tiek apgalvots, ka FIB glabā lielu Epšteina lietas arhīvu, kas ietver video un audio ierakstus. Epšteins tika aizturēts 2019. gada 6. jūlijā un turēts Ņujorkas “Metropolitan Correctional Center”, kas ir pazīstams ar sliktiem apstākļiem, tarakāniem un žurkām.
Pirmajās ieslodzījuma dienās viņš tika turēts psiholoģiskā novērošanā un pašnāvības novēršanas režīmā. 2019. gada 23. jūlijā tika ziņots par mēģinājumu izdarīt pašnāvību. Taču izskanēja arī versijas, ka: To varēja izraisīt uzbrukums no kameras biedra, kurš bija apsūdzēts par četru slepkavību izdarīšanu; Epšteins pats to bija inscenējis, lai iegūtu labāku apstākļu statusu cietumā. CCTV videoieraksti par šo incidentu it kā tika nejauši izdzēsti.
Vēlāk psihologi ziņoja, ka Epšteins nebija pašnāvniecisks un bija orientēts uz nākotni. 2019. gada 11. jūlijā viņš psihologiem sacīja, ka viņš nav un nekad nebūtu pašnāvniecisks, jo tas būtu pretrunā ar viņa ebreju ticību.
Tajā pašā laikā viņš uzturēja telefonisku kontaktu ar savu draudzeni no Baltkrievijas – Karīnu Šuliaku, kurai tobrīd bija 30 gadi. 2019. gada 10. augustā, plkst. 6.33 no rīta, divi cietuma apsargi atrada Epšteinu mirušu savā kamerā. Viņa kameras biedrs bija atbrīvots dienu iepriekš.
Pēc tam atklājās, ka apsargi neveica paredzētās pārbaudes ik pēc 30 minūtēm, kā tas bija jāveic astoņu stundu maiņas laikā. Tā vietā viņi viltoja ierakstus žurnālā, lai izskatītos, ka pārbaudes ir notikušas. Patiesībā viņi nakts laikā gulēja un pavadīja laiku datorā.
Epšteina ķermenis tika steidzīgi nogādāts slimnīcā, taču cietuma protokols tika pārkāpts – Kamera netika apstrādāta kā nozieguma vieta.
Epšteina ķermenis netika nofotografēts, pirms to aizveda. Vēlāk ASV Tieslietu departamenta uzraudzības institūcija secināja, ka Epšteins varēja izdarīt pašnāvību cietuma vadības nolaidības un pārkāpumu dēļ.
Taču šaubas par to saglabājas, un, pēc Spensers Kuvina domām, ar labu pamatu. “Epšteins bija augstprātīgs cilvēks, vienmēr uzskatīja sevi par gudrāko telpā,” viņš sacīja.
“Viņš nekad neapšaubīja to, ko bija izdarījis, viņš nekad nejuta, ka būtu izdarījis kaut ko nepareizu. Viņam bija milzīgs ego.”
“Es nekad neguvu iespaidu, ka viņš bija cilvēks, kurš nožēlotu savus darbus vai justos tā, ka viņam nav cerību tikt ārā no cietuma, jo būtu izdarījis kaut ko nepareizu… Viņam bija labākie advokāti valstī, kuri darbojās viņa interesēs. Un viņš tā vienkārši padodas? Tam nav nekādas jēgas.”
