Dzanuškāns kritizē valdības komunikāciju par “airBaltic”: “Visi baidās, ka šī kompānija tiks nozagta, izsaimniekota, kaut kur pārdota…” 0
“”airBaltic” ir izšķiroši stratēģiskas nozīmes uzņēmums Latvijai. Tas nozīmē, ka šī “airBaltic” pastāvēšana un būšana valstij ir tikpat svarīga, kā jebkādas, piemēram, ministrijas pastāvēšana, lai pārvaldītu vienu vai otru nozari,” tā TV24 raidījumā “Preses klubs” uzsvēra zvērināts advokāts Jānis Dzanuškāns, diskutējot par turpmāko mūsu nacionālās aviokompānijas “airBaltic” likteni un iecerēto darījumu ar stratēģisko investoru – Vācijas aviokompāniju “Lufthansa“.
“airBaltic” ir cieši saistīta ar tūrismu. “Mēs neesam kaut kāda Eiropas nomaļā pamesta valstiņa, bet tieši pateicoties “airBaltic”, mēs esam viegli sasniedzami un arī paši varam droši ceļot. Es domāju, ka arī ņemot vērā šo stratēģisko nozīmi, valdībai ir mazliet savādāk nepieciešams komunicēt tieši saistībā par šo te kompāniju un tās nākotni. Jo visas bažas un nievas, kuras mēs šobrīd varbūt redzam internetā, ir balstītas uz to, ka visi baidās, ka šī te kompānija tiks nozagta – tā tiks nozagta, izsaimniekota, kaut kur pārdota un tamlīdzīgi,” komentēja Dzanuškāns TV24 raidījumā.
Līdz ar to zvērināts advokāts uzskata, ka šīs te bažas ir tādas, kuras “drīkst pastāvēt tad, ja valdībai nav veicies ar skaidrojošo darbu”.
Pēc Dzanuškāna domām, valdības vadītājam, respektīvi, premjerei Evikai Siliņai (JV) šādā gadījumā būtu jāuzņemas atbildība un jāsaka sabiedrībai, ka “uzņēmums darbojas atbilstoši visiem tiem principiem”, pēc kuriem darbojas līdzīgas nozares uzņēmumi visā pasaulē.
“Bet es kā valdības vadītājs/vadītāja garantēju, ka uzņēmums ir, bija un būs valsts stratēģiskas nozīmes uzņēmums, un mēs uz to tā arī vienmēr skatīsiemies. Kamēr notiek šī te bakstīšanās pa Ministru kabineta stūriem, kur viens uz otru rāda ar pirkstu un mēģina stāstīt, kurš nav izdarījis kādu mājasdarbu, tikmēr redzam to, ko redzam… Tātad ir kaut kāda neveiksmīga komunikācija pašai kompānijai, bet es teiktu, ka šis ir valdības līmeņa jautājums, tāpēc valdības vadītājam sliktākais, ko viņš var teikt, ir tas, ka kompānija kaut ko strādā, kaut ko darbojas, nu mēs tad skatāmies. Nē, valdībai ir jābūt tieši tam subjektam, kas tiešā veidā kontrolē šīs kompānijas darbu, kā tas arī ir atbilstoši akcijām,” sacīja Daznuškāns TV24 raidījumā “Preses klubs”, diskutējot par notiekošo nacionālajā aviokompānijā “airBaltic”.
Jau vēstīts, ka Vācijas aviokompāniju grupas “Lufthansa Group” darījumam, kas paredz iegādāties Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” 10% konvertējamo akciju par 14 miljoniem eiro, nav nepieciešama Latvijas Konkurences padomes (KP) atļauja, tā ziņoja LETA šā gada 3.februārī.
Konkurences likums (KL) nosaka, ka par darījumu ir jāziņo, ja apvienošanās darījuma rezultātā notiek vienpersoniskas izšķirošas ietekmes vai kopīgas izšķirošas ietekmes iegūšana, vai notiek izšķirošas ietekmes būtības izmaiņas, kā arī jāizpildās noteiktiem apgrozījuma kritērijiem.
Tas nozīmē, ka ne visi darījumi, kuru rezultātā notiek izmaiņas kāda tirgus dalībnieka struktūrā, ir uzskatāmi par apvienošanām, pār kurām tiek īstenota valstiska kontrole. Ja darījuma ietvaros nenotiek kontroles maiņa, tie nav pakļauti apvienošanās kontrolei no KP puses.
Balstoties uz šobrīd KP pieejamo informāciju, darījuma rezultātā vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār “airBaltic” joprojām saglabās Latvijas valsts, tādējādi darījumam nav nepieciešama KP atļauja, atzīmē KP. Savukārt, ja darījums radītu kontroles maiņu, tas kontroles ieguvējam būtu jāpaziņo KP.
Tapat jau vēstīts, ka trešdien, 29.janvārī, tika panākta vienošanās starp Satiksmes ministriju (SM), “airBaltic” un “Lufthansa Group”, kas paredz “Lufthansa” grupas investīcijas “airBaltic” 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu “Lufthansa Group” saņems konvertējamu akciju, kas tai dos 10% līdzdalību, kā arī investoram tiks nodrošināta vieta “airBaltic” padomē. Vēlāk, pēc potenciālā “airBaltic” akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās.
Pēc IPO “Lufthansa Group” līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka “Lufthansa Group” pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no “airBaltic” kapitāla. Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pēc darījuma noslēgšanas tviterī vēstīja, ka atbilstoši līgumam uzņēmuma bāzes vieta paliks Rīgā un lidojumu savienojamība nesamazināsies.
“airBaltic” 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš. “airBaltic” auditētais apgrozījums 2023.gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
Līdz paredzamo izmaiņu reģistrēšanai Latvijas valstij pieder 97,97% “airBaltic” akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Tūsenam piederošajam “Aircraft Leasing 1” – 2,03%.
