Dzanuškāns apšauba CSP datus: “Kaut kas nedaudz no fantastikas! Nezinu nevienu ģimeni, kura būtu pārcēlusies atpakaļ uz Latviju” 168
“Man arī šie te dati liekas kaut kas nedaudz no fantastikas. Es gan nezinu, kādā veidā Centrālā satistikas pārvalde šos datus iegūst un kurā brīdī viņi ko nomēra, bet tīri sadzīviski es, piemēram, zinu vairākas ģimenes, kuras ir aizbraukušas, pārcelušās uz dzīvi ārvalstīs. Nezinu nevienu [ģimeni], kura būtu pārcēlusies no ārvalstīm uz Latviju, es runāju par mūsu valsts pilsoņiem,” tā TV24 raidījumā “Preses klubs” sacīja zvērināts advokāts Jānis Dzanuškāns, komentējot šonedēļ, 3.jūnijā, Centrālās satistikas pārvaldes (CSP) publiskotos datus par to, ka, neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju pērn bija vairāk nekā aizbraucēju – vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.
“Līdz ar to paša novērojumi, kā arī fakts, ja mēs runājam par to, ka 33 gadu laikā šobrīd ir kaut kāds pagrieziena punkts, kad cilvēki vairāk atbrauc, nekā ceļo projām… Ja atceramies statistiku no 1994.gada, tad pa vidu ir bijušas visas lielās krīzes, kad cilvēki konsekventi cenšas meklēt labāku vietu, iztiku un attiecīgi ceļo projām, meklējot šo labāko iztiku, tad attiecīgi visas krīzes ir konsekventi parādījušas šo tendenci, ka cilvēki brauc projām. Tad šobrīd, kad aiz robežas ir ģeopolitiskā krīze un nevarētu teikt, ka arī ekonomika mums zeļ un plaukst, bet statistika parāda vairāk atbraucējus, tad, šķiet, kaut kas nav kārtībā ar datiem! Un vajadzētu CSP pajautāt, kas tad tas ir par algoritmu, ko viņi ir izmantojuši un kur ir bijusi šī te kļūda,” sprieda advokāts Dzanuškāns TV24 raidījumā, vērtējot CSP publicētos datus par iedzīvotāju skaitu Latvijā.
Advokāts pieļāva iespēju, ka CSP šos “datus ir nomērījuši” brīdī, kad mums Latvijā pērn bija lielā pasu un eID karšu maiņa. “Varbūt tajā brīdī viņi izķēra tos. Varbūt tad bija lielāks to cilvēku pieplūdums, kas atbrauca no ārzemēm un nomainīja savus personas dokumentus. Jautājums ir, kā un kurā brīdī viņi mēra šo te statistiku, taču, šķiet, ka te ir kļūda,” uzsvēra zvērināts advokāts Dzanuškāns TV24 raidījuma “Preses klubs” diskusijā.
Portāls LA.LV jau vēstīja, ka Latvijā šā gada sākumā dzīvoja 1,872 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 0,6% jeb 11 100 mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Tostarp negatīva dabiskā pieauguma ietekmē Latvijā 2023.gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%.
Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8200 remigrantu un 4400 Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šā gada sākumā Latvijā dzīvoja 25 700 Ukrainas kara bēgļu, atzīmē statistikas pārvaldē.
Tāpat statistikas pārvaldē norāda, ka, neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju pērn bija vairāk nekā aizbraucēju – vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.
Plašāk CSP par datiem lasiet ŠEIT.
