Viņš patiesi mīlēja sievietes 0
Mūžīgais jautājums ir par to, kā Džakomo to visu iespēja. Ir versijas, ka viņam piemitušas dabas dotas pārdabiskas seksuālās spējas, milzīgs dzimumloceklis un tamlīdzīgi. Bet tam nav atrasts neviens pierādījums, tāpēc, visdrīzāk, viņam šajā ziņā viss bijis gluži normāls. Vēl vairāk – daudzi laikabiedri, kuri redzējuši viņu kailu, pauduši neizpratni par to, ko gan sievietes viņā “tādu” saskatījušas.
Džakomo kā mīlas varoņa stāsts iesākās, kad viņam bija 21 gads. Reiz viņš iepazinās ar kādu vieglas uzvedības sievieti, un šis notikums kardināli mainīja visu viņa dzīvi un likteni. Viņa bija jau ļoti pieredzējusi, tāpēc, arī neskatoties uz Džakomo centību, palikusi krietni vien neapmierināta. Nākamajā tikšanās reizē viņa sāka Džakomo apmācīt, stāstot, ko vēlas sievietes un kas viņām vislabāk patīk. Viņš bija sajūsmā. Savas “mīlas mācības stundas” sieviete jaunajam Džakomo pasniedza aptuveni vienu mēnesi.
Sakars pārtrūka pēc viņas iniciatīvas. Taču viņa turpināja viņam palīdzēt, izplatot viedokli par jaunā Džakomo īpašo maigumu un seksuālo jaudu. Tādējādi ap joprojām tikai 21 gadu veco Džakomo pamazām veidojās maigumu alkstošu sieviešu loks. Tas, ka viņš bija tikai vidēja auguma, bet ar labi veidotu ķermeni, protams, bija viņa pluss, bet, izrādās, nekas vairāk.
Lai arī, raugoties no estētiskā viedokļa, viņu var dēvēt par netikumīgu cilvēku, tomēr tieši ar savām nesavtīgajām jūtām pret sievieti, ar vīrietim šajā ziņā absolūti neraksturīgo altruismu viņš visus atbruņo. Džakomo allaž sekoja “skolotājas” iemācītajiem likumiem. Piemēram, centās izvairīties no sakariem ar precētām sievietēm, lai liktenīgi neiespaidotu viņu likteni. Ne vienmēr tas izdevās, taču viņš centās. Arī ar pārlieku jaunām meitenēm viņš bieži neaizrāvās. Galvenokārt tāpēc, ka tādas nemaz īsti vēl nevarēja zināt, kas viņām jāalkst un ko varētu sagaidīt no sava mīlnieka. Viņa “klientes” galvenokārt bija sievietes, kuras šos priekus jau kādā mērā iepazinušas, vecumā no 20 līdz 40 gadiem.
Džakomo balva bija sievietes orgasms. Labi apzinoties, ka šis vētrainais mirklis var būt arī vienīgais viņas dzīvē un vairs nekad neatkārtosies, sieviete, šāda Džakomo altruisma satriekta, uzskatīja viņu par pusdievu un bija gatava atdot visu. Zīmīgi, ka Džakomo patika vienu un to pašu sievieti satikt vairākas reizes, viņš nedejoja vienreizēju “tauriņdeju”. Viņš uzskatīja, ka vienas tikšanās laikā nav iespējams pilnībā izpaust savu altruismu. Ar daudzām viņam bija regulāras attiecības vismaz mēnesi vai pat ilgāk.
Tāpat Džakomo sakarā ielaidās tikai tad, ja sieviete pauda pilnīgu gatavību un piekrišanu. Viņš katru allaž brīdināja, ka viņam nav itin nekādu tā dēvēto nopietno nolūku, ka attiecīgais sakars nevienam no viņiem neuzliek nekādus pienākumus. Vēl vairāk – viņš jau iepriekš lūdza, lai neviena ar viņu pārlieku neaizraujas, lai būtu vieglāk šķirties, kas būs neizbēgams iznākums.
Džakomo bija ne tikai izskatīgs, allaž uzmanīgs un dāsns. Galvenais – viņš allaž runāja, runāja, runāja un tikai runāja. Par visu uz pasaules: par mīlestību, medicīnu, politiku, lauksaimniecību, vienalga, par ko. It kā viņš patiešām visu zinātu. Viņš allaž ievēroja principu, ko jau agrākos laikos formulējis slavenais aforismu meistars Larošfuko, proti – gudrs cilvēks var būt iemīlējies kā neprātīgais, bet ne kā muļķis.
Ja Džakomo nespēja atrast kopīgu valodu, viņš parasti atteicās arī no mīlas. Reiz viņam piedāvāja kopīgi pavadīt nakti ar slavenu kurtizāni Kitiju Fišeri, kura no parasta klienta prasīja tūkstoti dukātu par vienu nakti. Džakomo acumirklī atteicās, jo viņš neprata angļu valodu, un viņam mīla bez komunikācijas absolūti nelikās pievilcīga.
Mīlas lietas bija augstākā Džakomo dzīves jēga, un tieši tas arī viņu padarījis par diženu personību. Viņa kaislīgie romāni nebeidzās ar laulībām, kas it kā simbolizētu tikumības triumfu pār netiklību. Džakomo paudis, ka dabiskas jūtas ir brīvas un bezgalīgas, un tas jau pats par sevi ir visa attaisnojums. “Es sievietes mīlēju līdz neprātam, taču vienmēr vairāk par viņām izvēlējos brīvību”.
Džakomo viegli un labprāt uzsāka ar sievietēm psiholoģisku spēli, uzjautrināja viņas, vērpa intrigas, mulsināja, vilināja, pārsteidza, dievināja. Viņš prata glaimot un būt saprātīgi neatlaidīgs tik ilgi, kamēr sasniedza vēlamo. Apburoša acu skatiena dēļ viņš varēja tām sekot no vienas pilsētas uz citu, pat uzvilkt sulaiņa livreju, lai tikai būtu iekārotās dāmas klātbūtnē. Taču parasti jau viss bija krietni vienkāršāk.
