Svina cietums 0
Arī 18. gadsimta vidū Venēcijas dzīves centrs bija plašais Svētā Marka laukums. Ar to arī saistīta viena no galvenajām Džakomo biogrāfijas epizodēm – viņa leģendārā bēgšana no cietuma “Pjombi”, kas bija izvietots tieši zem Dodžu pils svina jumta, no kā ziemā tur valdīja neizturams aukstums un vasarā liels karstums.
Ceļojuma laikā uz Franciju Džakomo Lionā ar Bragadina labvēlību bija kļuvis par masonu ložas locekli, un šīs organizācijas slepenie rituāli bija viņu apbūruši. Tā kā masonos uzņēma cilvēkus, kuriem piemita izteikts intelekts un ietekme, tas izrādījās ārkārtīgi noderīgi Džakomo, jo viņš guva vismaz ļoti vērtīgus kontaktus.
Džakomo līdzdalība masonu ložā un interese par okultismu piesaistīja kristiešu inkvizīcijas uzmanību. 1755. gadā viņu arestēja, notiesāja un ieslodzīja “Svina cietumā”. Džakomo no turienes aizbēga, kopīgi ar blakus kameras biedru izurbjot griestos caurumu ar dzelzs stieni. Viņš izkļuva uz cietuma jumta, no kurienes zemē nolaidās pa virvi, kas bija novīta no smalkās strēmelēs sagrieztiem palagiem. Lai arī tas izklausās pēc romantiskas leģendas, tomēr vēsturnieki arhīvos uzgājuši liecības, kas pauž vismaz par to, ka tūlīt pat pēc Džakomo aizbēgšanas cietums veicis griestu remontu dažās kamerās.
Patiesību sakot, vēl joprojām nav īsti skaidrs, par ko viņu vispār ieslodzīja. Viņš pats to saistīja ar kāda venēcieša Manuci denunciāciju. Pētnieki šādus ziņojumus patiešām atraduši, un tajos vēstīts par Džakomo komunicēšanu ar ārzemniekiem, zaimošanu, nodarbošanos ar maģiju, aizliegtas lasāmvielas lasīšanu, kā arī par kādas aristokrātes sūdzēšanos, ka jaunais cilvēks pavedinot viņas dēlus, dodot lasīt nepiedienīgas grāmatas.
Pašu tiesvedības lietu gan nav izdevies atrast, tāpēc, iespējams, nekādas formālās izmeklēšanas nav bijis. Arī tajos laikos, ja lietā figurēja “svarīgi” vārdi, to centās īpaši neafišēt. Toties ir atrasts spriedums, atbilstoši kuram diženais avantūrists notiesāts uz 5 gadiem cietumā. Šo verdiktu līdz pat mūža beigām Džakomo tā arī neuzzināja, domādams, ka saņēmis briesmīgāku sodu. Iespējams, ja viņš zinātu par tik salīdzinoši mazu piespriesto termiņu, nemaz neriskētu ar dzīvību, veicot bēgšanu pēc pusotra gada ieslodzījumā.
