Stulbeņu mīlētājs 0
Horoskopu pētnieki pauž, ka Džakomo horoskopā esot daudz fatālu rādītāju. Viņš bija tā dēvētais “skumjais klauns”, bet viņa dzīve lemta tikai un vienīgi izpriecām. Būtībā bez jurisprudences vairāk neko nemācījies, viņš tomēr allaž pamanījās “visu zināt” un, neskatoties ne uz ko, deva padomus karalim Frīdriham Lielajam, kā labāk iekasēt nodokļus, kā būvēt kanālus, kā labāk organizēt derīgo izrakteņu iegūšanas darbus, kā ierīkot aušanas manufaktūru, un tamlīdzīgi.
Džakomo dzīves posms sakrita ar tā dēvēto Eiropas Lielo garlaicību. Septiņgadu karš bija beidzies, un dižciltīgie dīkdieņi vienkārši mira nost bezdarbībā. Šie Eiropas pundurvalstiņu valdnieki mitinājās savās pilīs, kamēr uzradās viņi – lielie izklaidētāji, diženās avantūras zvaigznes. Tāds bija arī noslēpumainais Senžermēns, kurš stāstīja, ka dzīvojot mūžīgi un zinot visus laikmetus no savas pieredzes. Un viņam visi ticēja. Piemēram, marķīze de Pompadūra visiem bez izņēmuma lepni rādīja dozīti ar smēri, ko Senžermēns viņai iedevis, un tai viņas seja bija turpmāk jāsaglabā bez izmaiņām. Zīmīgi ir tas, ka, aizvien pārliecinoši novecojot, marķīze patiešām savu jau sen sakrunkojušos seju redzējusi gludu un tīru!
Visiem šiem izklaidētājiem bija kopīga devīze: “Ir tāds stāvoklis, ko nav iespējams pilnībā izlietot, un tas ir cilvēku stulbums.” Taču Džakomo, sekojot šai devīzei, vienlaikus sirds dziļumos allaž žēloja šos stulbeņus.
